Pārlekt uz galveno saturu

Ceļvedis vecākiem par audiologopēda darbu

Audiologopēdi savā praksē bieži atbild uz vecāku jautājumiem par konsultāciju norisi un sava bērna attīstību. Te atradīsiet atbildes uz dažiem no biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Attēls
audiologopēdija
Izveidots: 24. janvāris, 2023. gads
Atjaunots: 24. janvāris, 2023. gads

Ar kāda vecuma pacientiem strādā audiologopēds?

Audiologopēds strādā gan ar bērniem, gan ar pieaugušajiem, tādēļ pacientu vecumam nav ierobežojumu. Nereti speciālisti izvēlas strādāt tikai ar konkrētām pacientu grupām - piemēram, pirmsskolas vecuma bērniem, pusaudžiem, pieaugušajiem pēc insulta utt.

Kāpēc elpošana caur degunu ir tik ārkārtīgi svarīga un nozīmīga?

Elpojot caur degunu gaiss tiek attīrīts, sasildīts un mitrināts. Normāla elpošana ir mierīga, klusa un tikai caur degunu!

Elpošana caur muti izjauc gāzu balansu ķermenī, izraisot asinsrites izmaiņas, gremošanas sistēmas darbības traucējumus (dedzināšanu, atvilni) un elpošanas sistēmas darbības traucējumus.

Elpošanai caur muti var būt daudz un dažādi iemesli, piemēram:

  • kaitīgi ieradumi no mazotnes (īkšķa sūkāšana, ilgstoša māneklīša lietošana);
  • hroniskas iesnas, adenoīdi;
  • deguna starpsienas deformācija;
  • īsa augšlūpas/zemmēles saitīte.

Sekas šādai elpošanai ir sakodiena izmaiņas, slikts miegs, koncentrēšanās grūtības, "sausuma sajūta" mutē jeb sauss mutes dobums, nepareizs mēles miera stāvoklis mutē, vājš muskulatūras tonuss, zems skābekļa piesātinājums asinsritē, nepareiza skaņu artikulācija, nepietiekama sejas attīstība (piemēram, gara, šaura seja; nogurušas acis; izmaiņas deguna formā; nepareiza stāja; noslīdējis žoklis; sašaurināti elpceļi).

Kādi var būt plusi un mīnusi lietojot māneklīti jeb knupīti?

Svarīgākais un būtiskākais nosacījums, lietojot knupīti, ir, lai tas mutē neatrastos visu dienu. Pirmajos dzīves mēnešos mazulim māneklīti vajadzētu dot tikai izteiktas nepieciešamības gadījumā (mazulis ir ļoti nemierīgs vai uztraukts). Četru mēnešu vecumā mazulis sāk apzināties, kad māneklītis ir nepieciešams un kad nav. No 6 mēnešu vecuma zīšanas reflekss mazinās, tādēļ bērns arvien retāk prasīs knupīti. Kad mazulis sasniedzis gada vecumu, ieteicams pilnībā atbrīvoties no māneklīša lietošanas.

Pirmajā dzīves gadā knupīša lietošana neietekmē zobu stāvokli un sakodienu! Otrajā dzīves gadā tā lietošana kavē mutes muskulatūras attīstību. Ilgstoša māneklīša lietošana var veicināt žokļu deformāciju un veidot nepareizu sakodienu. Tādēļ vēlākais brīdis, kad pārtraucama māneklīša lietošana, ir pusotrs gads.

Kādos brīžos māneklīša lietošana ir atbalstāma?

  • Zīšanai ir nomierinošs efekts - māneklītis ikdienā var būt labs palīgs, lai nomierinātu mazuli.
  • Zīdīšanas procesā mazulim attīstās zods, apakšžoklis un mutes muskulatūra.
  • Ja mazulis zīž pirkstus, tad labāk piedāvāt māneklīti, jo no māneklīša lietošanas atradināties būs daudz vieglāk, nekā no pirkstu zīšanas.
  • Māneklītis regulāri jāmaina.

Māneklīti nedrīkst mērcēt ēdienā, medikamentos vai šķidrumos un tad dot mazulim. Ja māneklītis nokrīt zemē, nekādā gadījumā nedrīkst to likt sev mutē, lai to nolaizot notīrītu! Tādos gadījumos jālieto rezerves māneklītis!

Kādas prasmes bērns apgūst rotaļājoties un spēlējoties?

Caur spēlēm un rotaļām bērni paplašina savas zināšanas, apgūst jaunas prasmes un iemaņas, piemēram, iemācās atrisināt dažādas problēmas, kļūst radošāki, labāk iepazīst cilvēkus un lietas, kas atrodas apkārt. Rotaļāšanās uzlabo koncentrēšanās spējas, māca būt pacietīgiem, attīsta klausīšanās prasmes, trenējot prasmi sadzirdēt, ieklausīties. Spēlējoties bērni kļūst pašpaļāvīgāki, tiek uzlabotas viņu fiziskās koordinācijas spējas, sadarbības prasmes, spēja pielāgoties un izprast dažādas situācijas. Spēlējoties bērni apgūst arī darbību secības nozīmi.

Rotaļas un ar vienaudžiem un vecākiem spēlējoties kopā pavadītais laiks ir obligāts bērna attīstības priekšnosacījums!

Kāda ir uz sadarbību vērsta komunikācija ar bērnu?

Vecāki bieži dzird vārdu savienojumu "uz sadarbību vērsta komunikācija", taču reizēm trūkst izpratnes par to, ko tas nozīmē saziņā ar bērnu.

  • Cieņa un cieņpilna attieksme - pievēršot visu savu uzmanību bērnam sarunas laikā, piemēram, sarunas laikā neskaties televizoru, nespaidi telefonu, nedari dažādus mājas darbus. Ar pilnu uzmanību pievērsies bērnam.
  • Sarunājoties ar bērnu atrodies vienā līmeni - tā būs vieglāk pievērst bērna uzmanību un veidot acu kontaktu sarunas laikā, piemēram, spēlējoties gan bērns, gan pieaugušais atrodas uz paklāja, mācoties - pie bērnu galdiņa utt.
  • Lai pievērstu bērna uzmanību vēl vairāk, uzrunājot bērnu, var paņemt viņu pie rokas, pieskarties plecam/rokai u.c.
  • Nepārtrauc bērnu, kad viņšcenšas kaut ko stāstīt vai jautāt. Noklausies bērna stāstījumu līdz galam, un tikai tad, kad bērns sakāmo pabeidzis, uzdod papildu jautājumus vai atbildi uz bērna jautājumiem!
  • Nepārtrauc bērna iesākto rotaļu vai mācīšanās procesu, bet centies nogaidīt līdz bērns to pabeidz un tikai tad bērnam kaut ko lūdz vai iesaisti viņu jaunās aktivitātēs!
  • Kad radušās dažādas problēmas, ļauj tās bērnam risināt pašam vai, ja bērns lūdz pēc palīdzības, risini tās kopā ar bērnu!
  • Dod bērnam izvēles iespēju un uzklausi viņa izvēli!

Ko darīt, ja bērnam ir īsa zemmēles saitīte?

APLAMS ir mīts par to, ka veicot mēles vingrinājumus zemmēles saitīti var izstiept! Ja zemmēles saitīte ir īsa, tad to NAV iespējams izstiept vai izvingrināt, lai tā funkcionētu pareizi, tāpēc ir nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Ne visiem bērniem īsa zemmēles saitīte izskatās vienādi.

  • Zīdainim var būt apgrūtināts zīšanas process. Jau no zīdaiņa vecuma var novērot, ka bērni, kuriem ir īsa zemmēles saitīte bieži tur pavērtu muti, līdz ar to bērnam var novērot mutes elpošanu un bieži var novērot iesnas. Var būt hipersalivācija (pastiprināta siekalošanās), sakodiena izmaiņas, rasties agrīnas zobu problēmas. Bērnam augot lielākam, var novērot skaņu izrunas traucējumus. Īpaši var būt traucēta skaņu izruna, kur nepieciešama mēles pacelšana uz augšu, piemēram, “L”, “R” un citu.
  • Lielākiem bērniem zemmēles saitītes ārstēšana notiek multidisciplinārā komandā, kurā ietilpst sejas un žokļu ķirurgi, miofunkcionālais speciālists, audiologopēds, zobārsts un arī ortodonts. Zīdaiņiem bieži vien šī problēma tiek konstatēta jau dzemdību namā, kur tiek griezta zemmēles saitīte, taču speciālists varēs konsultēt par to, vai šo procesu vēlāk nevajag atkārtot.
  • Gatavojoties operācijai, svarīga ir intensīva mēles vingrināšana kā pirms, tā pēc operācijas. Svarīgi, lai šajos periodos bērns ir gatavs sadarboties, citādi operācija jāieplāno vēlāk (attiecas uz lielākiem bērniem).
  • Zīdaiņiem saitītes ļoti bieži tiek iegrieztas uzreiz pēc dzemdībām, pirmajās dzīves dienās. Zīdaiņiem šo procedūru iespējams veikt līdz 6 mēnešu vecumam, lai pēc tam varētu nodrošināt veiksmīgu rehabilitācijas procesu. Savukārt, lielākiem bērniem - aptuveni ap 4 gadu vecumu, taču tas ļoti atkarīgs no bērna sadarbības prasmēm ar dažādiem speciālistiem.

Saistītās ārstu specialitātes