Pārlekt uz galveno saturu

Astma

Astma ir biežākā hroniskā slimība bērnu vecumā.

Attēls
astma bernam
Izveidots: 8. novembris, 2021. gads
Atjaunots: 30. novembris, 2022. gads

Astma ir hroniska slimība, kurai raksturīgs iekaisums elpceļu gļotādā, kura dēļ attīstās izteikta bronhu gļotādas tūska. Šī tūska rada bronhu sašaurinājumu. Iekaisuma dēļ pastiprinās gan biezu gļotu rašanās elpceļos, gan bronhu muskulatūras spazmas.

Efektīvi ārstējot astmu, var panākt labu slimības kontroli. Ja astma ir labi kontrolēta, bērns var:

  • Izvairīties no apgrūtinošajiem dienas un nakts simptomiem;
  • Nelietot glābējmedikamentus;
  • Dzīvot pilnvērtīgu, aktīvu dzīvi bez fiziskās slodzes ierobežojumiem;
  • Saglabāt normālu plaušu funkciju;
  • Izvairīties no smagiem uzliesmojumiem.

Vizītes pie speciālista

Ja bērnam pirmo reizi tiek noteikta astmas diagnoze, tad vēlams uz atkārtotu vizīti pie speciālista ierasties pēc 1–3 mēnešiem. Kāpēc? Lai gan vecāki, gan ārsts varētu būt pārliecināti, ka medikamenti tiek lietoti pareizi. Pēc tam pie speciālista būtu jānāk 1–3 reizes gadā, lai varētu sekot astmas gaitas norisei un nodrošināt pēc iespējas labāku astmas kontroli. Bērnam un vecākiem tiks uzdoti jautājumi par slimības norisi. Ārsts konstatēs, vai astma ir kontrolēta vai nekontrolēta. Kontrolēta astma nozīmē, ka bērns var dzīvot absolūti pilnvērtīgu dzīvi, viņam nav fizisko aktivitāšu ierobežojumu, nav nakts lēkmju un elpas trūkumu.

Astmas pacienti arī paši var pārliecināties par savas slimības gaitas kontroli, aizpildot astmas kontroles testu. Bērniem no 4 līdz 11 gadu vecumam ir paredzēts Bērnu astmas kontroles tests C-ACT. Astmas kontroles testā C-ACT tiek uzdoti 7 jautājumi par astmas norisi pēdējo četru nedēļu laikā. Uz jautājumiem jāatbild vecākiem kopā ar bērnu. Ja, atbildot uz testa jautājumiem, no maksimālajiem 27 punktiem pacients ir ieguvis 20 vai vairāk, tas nozīmē, ka astmas gaita ir nekontrolēta. Tad nekavējoties jāvēršas pie ārsta un jāpārskata astmas terapija. Pētījumos ir pierādīts, ka šo testu rezultāti ir ar augstu ticamības pakāpi, un nekontrolētas astmas gadījumā testa rezultāti sakrīt ar ārsta novērtējumu.

Kas ietekmē terapijas efektivitāti?

Terapijas efektivitāti ietekmē vairāki faktori.

  • Vai medikamenti tiek lietoti tehniski pareizi;
  • Vai medikamentus lieto pietiekami garu kursu veidā.

Tā kā astma rada hronisku iekaisumu bronhu gļotādā, bērnam tiek nozīmēti pretiekaisuma medikamenti. Tie var būt gan aerosolu inhalatoru, gan iekšķīgi lietojamu tablešu veidā. Aerosolu inhalatori satur medikamentu ļoti mazās devās. Inhalāciju veidā zāles uzreiz nonāk mērķa orgānā, kur uzreiz iedarbojas uz iekaisumu. Tāpēc šie medikamenti jālieto ilgstoši, vairāku  mēnešu  kursā. Ja vecāki neseko ārsta norādījumiem un pārtrauc dot zāles tikko kā izzūd simptomi, ir augsts risks, ka diezgan ātri būs nākamais astmas uzliesmojums, jo iekaisums nav izārstēts. Tādos brīžos var likties, ka terapija ir neefektīva, tāpēc ir būtiski precīzi sekot ārsta rekomendācijām! Daudzās medicīnas iestādēs, kurās strādā ārsti-pneimonologi (ārstē astmas pacientus), ir arī astmas apmācības kabineti. Tajos veic pacientu un viņu vecāku izglītošanu par inhalāciju tehniku un zāļu lietošanu.

Kļūdas un padomi, veicot inhalācijas

Ir svarīgi regulāri lasīt informāciju par astmas ārstēšanu. Pēc ārzemju literatūras datiem līdz pat 40 % pacientu pieļauj kļūdas inhalatoru lietošanā, kaut ir vairākkārt apmācīti.

  • Katrā vizītē medicīnas māsai vajadzētu pārbaudīt inhalatora lietošanas tehniku. Atkārtoti jāizrunā, ka glābšanas inhalators ir jālieto tikai pēc vajadzības, bet ārstējošais inhalators – regulāri.
  • Biežākā kļūda – pēc inhalatora lietošanas pacients aizmirst izskalot muti. To nedrīkst pieļaut, jo pēc inhalācijas mutē var palikt medikamentu daļiņas, kuras nav nonākušas plaušās. Skalojot muti, tās tiek izvadītas no organisma, tādā veidā samazinot ārstējošo inhalatoru blakusparādību risku.
  • Svarīgi aerosolu inhalatorus lietot caur vecumam atbilstošu krājtelpu. Krājtelpa ir pareizi jātīra. Reizi nedēļā to nepieciešams izmazgāt ar siltu trauku mazgājamā līdzekļa šķīdumu, tad noskalot ar siltu ūdeni un ļaut izžūt. To nedrīkst slaucīt!
  • Daļai vecāku un pacientu problēmu sagādā tas, ka uz daudziem aerosola inhalatoriem nav devu skaitītāja, bet ir norādīts tikai devu skaits. Ja netiek skaitītas izlietotās devas, cilvēks nevar zināt, kad medikaments inhalatorā ir beidzies. Tāpēc iesaka uz kastītes uzrakstīt  datumu, kad  sākta terapija, un laikus izrēķināt, kad jāsāk lietot nākamais inhalators. To rēķina atbilstoši inhalatoru devu skaitam un dienā lietojamajam inhalāciju skaitam. Pretējā gadījumā ārstēšana būs mazefektīva.

Inhalatora izvēle ir ārsta ziņā. Parasti ārsts piemeklē bērna vecumam atbilstošu inhalatoru un mazāko medikamenta devu, kas nodrošina labu astmas kontroli. Glābējinhalators – Salbutamols jeb Ventolīns – jālieto īslaicīgi un tikai tad, kad ir simptomi. Ārstējošie inhalatori ir jālieto vairāku mēnešu garumā, atbilstoši ārsta rekomendācijām. Daudziem vecākiem ir bailes no inhalatoriem, jo viņi uzskata, ka tie izraisa pierašanu un atkarību, ka, tos uzsākot lietot, tie būs jālieto visu mūžu. Tā nav taisnība! Ja izdodas sasniegt labu astmas kontroli, un ja šī kontrole tiek uzturēta trīs mēnešus, pēc visām astmas ārstēšanas vadlīnijām drīkst terapijā atkāpties par vienu soli. Tas ir, samazināt uzturošajā terapijā lietojamo medikamentu devu līdz atrod pašu minimālāko devu, kura uztur labu astmas kontroli.

Pareizi lietojot astmas medikamentus, astma kļūst kontrolējama, un tas nozīmē, ka bērnam ir normāla dzīves kvalitāte, nav nekādu aktivitāšu  ierobežojumu, uzliesmojumi ir reti un viegli. Tiek novērsta arī plaušu funkcijas pasliktināšanās nākotnē,  kas ir mūsu galvenais mērķis.

Simptomu apraksts

  • Vīrusu infekcijas;
  • Fiziskā slodze;
  • Dažādi alergēni un kairinātāji – mājas putekļu ērcītes, kontakts ar dzīvniekiem, cigarešu dūmi, ķīmisku aerosolu ieelpošana, gaisa temperatūru svārstības, ziedputekšņi ziedēšanas sezonā, spēcīgi emocionāli pārdzīvojumi.

Astmas simptomus provocējoši faktori

Ja ilgstoši klepojošam, slimojošam bērniņam diagnosticē astmu, tad vecākiem jāzina, ka ārstēšanā ļoti svarīgi izvairīties no simptomus provocējošajiem faktoriem. Zemāk atradīsiet provocējošo faktoru piemērus.

  • Vīrusu infekcijas;
  • Alergēni. Tos bieži izdodas atklāt, veicot alerģiju testus;
  • Putekļu ērcītes mājās;
  • Dzīvnieku spalvas;
  • Pelējums;
  • Ziedputekšņi (sezonāli);
  • Pārtikas produkti (ja ir alerģija).

Kairinātāji.

  • Cigarešu dūmi;
  • Auksts gaiss;
  • Sadzīves ķīmija;
  • Parfimērijas izstrādājumi;
  • Pilsētas gaisa piesārņojums.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Ārsts nozīmēs divu veidu medikamentus. Tie ir inhalatori.

Pirmā medikamentu grupa paplašina bronhus. Tos dēvē arī par glābšanas inhalatoriem (ātras darbības β2 agonisti jeb bronhodilatatori). Tie ātri atvieglo simptomus, bet neārstē. Lieto īslaicīgi, tikai tad, ja ir simptomi (klepus, sēkšana, apgrūtināta elpošana).

Otrā medikamentu grupa ir ārstējošie medikamenti. Tie jālieto vairāku mēnešu garumā, arī tad, ja nekādu sūdzību vairs nav. Ārstējošiem inhalatoriem ir pretiekaisuma iedarbība, jo tie satur hormonus glikokortikoīdus. Vecāki mēdz jautāt: vai tie neietekmē bērna dzimumnobriešanu, vai neveicina liekā svara rašanos? Atbilde ir – nē. Ārsts vienmēr piemeklēs tieši jūsu bērnam piemērotāko medikamenta devu. Tāpēc zāļu anotācijā aprakstītās blakusparādības novēro ļoti reti.

Lai izslēgtu pat niecīgu blakusparādību risku, inhalējamie aerosolu medikamenti obligāti jālieto caur krājtelpu. Pēc inhalācijām vienmēr jāizskalo mute vai jāiztīra zobi. Zāles jālieto precīzi tādās devās, kā to ir nozīmējis ārsts.

Iespējamā ārstniecība un rehabilitācija

Profilakse

Bērnu slimnīcas alergoloģes dr. Regīnas Pakalnes-Bormanes lekcija: Astma un alergēnspecifiskā imūnterapija - metode ar kuru samazina astmas un jaunu alerģiju izveidošanos.

Saistītās ārstu specialitātes

Diagnozes