Pārlekt uz galveno saturu

Posttraumatiskā stresa sindroms

Posttraumatiskais stresa sindroms (PTSS) rodas, kā ieilgusi vai novēlota atbildes reakcija uz katastrofālu notikušu vai draudošu īslaicīgu vai ilgstošu psihotraumējošu situāciju.

Attēls
emocijas jauniesiem
Izveidots: 4. aprīlis, 2022. gads
Atjaunots: 18. janvāris, 2023. gads

Visbiežāk posttraumatisko stresa sindromu saista ar vardarbību vai karadarbību, tomēr traucējumus var izraisīt arī cits notikums. Piemēram, tuva cilvēka nāve, autoavārija vai nelaimes gadījums.

Simptomu apraksts

PTSS raksturo atkārtotas, uzmācīgas psihotraumējošā notikuma atdzīvošanās atmiņas, pagātnes uzplaiksnījumi (flashback), sapņi vai nakts murgi, centieni izvairīties no tādām darbībām un situācijām, kas atgādina psihotraumu. Parasti šajā stāvoklī ir pastiprināts veģetatīvs uzbudinājums, pastiprināta satraukuma reakcija, bezmiegs. Parasti iepriekš minētajām pazīmēm pievienojas trauksmes un depresijas simptomi. Bieži cilvēks mēdz slēpt savas grūtības, izvairās no kontakta ar citiem vai baidās nokļūt vietās, kas atgādina notikušo.

Dažiem cilvēkiem simptomi attīstās ļoti strauji uzreiz pēc psihotraumējošā notikuma, bet dažiem simptomi attīstās daudz vēlāk – vairākus mēnešus pēc notikuma:

  • Uzmācīgas atmiņas par notikumu (nespēj aizmirst notikušo, nakts murgi);
  • Izvairīšanās no situācijām un darbībām, kas atgādina psihotraumu (cilvēks cenšas nerunāt un nedomāt par psihotraumējošo situāciju, kā arī izvairās apmeklēt vietas, kas atgādina traumatisko notikumu);
  • Kognitīvas grūtības (grūtības koncentrēt uzmanību, iegaumēt jaunu informāciju, atcerēties psihotraumējošā notikuma detaļas, grūti produktīvi strādāt un mācīties);
  • Grūtības veidot un uzturēt attiecības (cilvēks var justies emocionāli izolēts no ģimenes, emocionāli sastindzis, var būt grūtības piedzīvot pozitīvas emocijas, iesaistīties komunikācijā);
  • Emocionālas reakcijas (cilvēks viegli nobīstas, kļūst aizkaitināts, dusmīgs, agresīvs vai uzbudināts, izjūt kaunu un vainu, ir grūtības savaldīt emocijas, kā arī var just trauksmi, nomāktību, bezcerību);
  • Pašdestruktīva uzvedība;
  • Pastiprinātas fizioloģiskas reakcijas (slikta dūša, galvassāpes, sirdsklauves, reiboņi, spriedze ķermenī);
  • Miega traucējumi (grūtības iemigt vai bieža mošanās augšā);
  • Negatīvas domas par sevi un zema pašcieņa;
  • Ēšanas traucējumi (pastiprināta ēšana vai badošanās);
  • Pastiprināta atkarību izraisošu vielu lietošana (alkoholu, narkotiskās un psihotropās vielas vai recepšu zāles bez ārsta nozīmējuma);
  • Domas par pašnāvību;
  • Apkārtējā vide šķiet nereāla, it kā atrodoties sapnī.

Tas ir normāli, ja tiek izjusta trauksme, bailes un citi simptomi pēc piedzīvota psihotraumējoša notikuma, bet, ja simptomi arvien vairāk ietekmē ikdienas gaitas un spēju veikt savus pienākumus, tad tas var liecināt, ka attīstījies PTSS un ir nepieciešama speciālistu iesaiste un palīdzība simptomu mazināšanā. 

Cēloņi

Riska faktori

  • Sieviešu dzimums;
  • Zems sociālekonomiskais statuss;
  • Personības iezīmes un psihiatriskie traucējumi anamnēzē;
  • Psihiatriskie traucējumi ģimenes anamnēzē;
  • Iepriekšēji traumatiski notikumi;
  • Piedzīvotas psihotraumējošas situācijas bērnībā;
  • Tendence negatīvi vērtēt notikumus.

Izplatība

Posttraumatiskā stresa sindroma izplatība dažādās valstīs ir atšķirīga un populācijā mēdz svārstīties no 0% līdz 7%.

Speciālisti, pie kā vērsties

Ģimenes ārsts – izvērtēs nepieciešamību rekomendēt ārsta-psihiatra konsultāciju.

Ārsts-psihiatrs – nosaka diagnozi, ja nepieciešams, izraksta zāles, izsniedz nosūtījumus psiholoģiskai rehabilitācijai.

Klīniskais psihologs – veic psiholoģisku izpēti, sniedz psiholoģisku atbalstu, veic psihoizglītošanu, konsultē pacientus, palīdzot viņiem risināt dažādas emocionālas un uzvedības grūtības.

Kognitīvi biheiviorālais terapeits (KBT) – pēc pamatizglītības ārsts vai klīniskais psihologs, kas ir papildus saņēmis četrus gadus ilgu apmācību kognitīvi biheiviorālajā pieejā.

Saistītās ārstu specialitātes

Saistītas tēmas

Mentālā veselība

Mentālo veselību raksturo dažādi dzīves aspekti un svarīgi pievērst uzmanību tiem visiem, lai saprastu, vai jūtamies apmierināti ar savu ikdienu.