Nemierīgo kāju sindroms

Kas ir nemierīgo kāju sindroms, un kā tas rodas?

Nemierīgo kāju sindroms ir nepārvarama vēlme kustināt kājas. To bieži vien pavada arī nepatīkamas sajūtas, piemēram, tirpšana, spiešana, skudriņas, plēšana, kas pastiprinās miera laikā, bet samazinās pie kustībām. Šīs sajūtas visbiežāk novēro vakarā pirms gulētiešanas vai nakts vidū, bet dažkārt tās var izpausties arī dienas laikā, ilgi sēžot, piemēram, spēlējoties vai braucot mašīnā. Tā veidojas apburtais loks: vakarā bērnam, lai mazinātu nepatīkamo sajūtu kājās, gribas kustēties, bet tas savukārt traucē iemigt.

Bērni paši par šīm sajūtām izstāstīt nemāk un biežāk nemaz nestāsta, ka viņiem kaut kas kaiš, jo lielākoties tās uzskata par „normālām”. Parasti vecāki novēro, ka bērni pirms gulētiešanas berzē pēdas, daudz kustina vai pret gultu sit kājas. Bērni var arī pa kājām pliķēt vai lūgt, lai tās pamasē.

Video saturs ir angļu valodā

Bērns ar autiskā spektra traucējumiem un smagu nemierīgo kāju sindromu

Lielākiem bērniem varētu palūgt uzzīmēt sajūtas kājās. Šeit ir daži piemēri, kā bērni attēlo sajūtas kājās.  

Attēls

1. Septiņgadīgs zēns: „Tās [kājas] jūtas jocīgi, un tās grib spārdīties.”
2. Astoņgadīgs zēns: „Tā, it kā manas kājas būtu ļurīgas.”
3. Deviņgadīgs zēns: „Tas nav kā sasitums. Es cenšos izstaipīt kājas, bet tajā pašā laikā man tā kā sāp.”
4. Vienpadsmitgadīga meitene: „Šajā bildē var redzēt tādus kā skudru kodumus un ka tur man ļoti sāp.”
5. Četrpadsmitgadīga meitene: „Man ir tirpšanas sajūta, kas iet uz augšu un leju pa kājām. Un citreiz ir vienkārši nejutīga sajūta. Dažkārt vienkārši sāp.”
6. Piecpadsmitgadīga meitene: „Te ir mana gulta un spilvens. Dažkārt naktī man vienkārši jāapgriežas pilnīgi otrādi, citādi viss man traucē. Tad es guļu tā apmēram nedēļu, bet pēc tam atgriežos normālajā vietā. Esmu nogurusi. Zilas acis, bet te tās ir sarkanas, jo es vispār neesmu gulējusi. Manas kājas tirpst. Rokas arī. Man tās visu laiku jākustina, citādi tas man traucē visu nakti, un tad noteikti nedabūju izgulēties.”

Nemierīgo kāju sindroma sūdzības ir ļoti grūti atšķirt no augšanas sāpēm. Atšķirība ir tāda, ka nemierīgo kāju sindromu raksturo:

1. Nepārvarama vēlme kustināt kājas, ko bieži pavada nepatīkamas sajūtas;
2. Simptomi pastiprinās miera laikā;
3. Simptomi samazinās vai pazūd kustoties.

Ne vienmēr var saprast, kādēļ kādam veidojas nemierīgo kāju sindroms. Sava loma ir ģenētiskajiem faktoriem. Simptomus var pastiprināt zems dzelzs līmenis vai kofeīnu saturošu produktu lietošana, kā arī daži medikamenti, piemēram, antihistamīni (pretalerģijas zāles) vai daži antidepresanti, piemēram, fluoksetīns. Nemierīgo kāju sindromu var izraisīt arī citas slimības, piemēram, cukura diabēts un nieru slimības.

Ko darīt?

Ja jums ir aizdomas, ka bērnam ir nemierīgo kāju sindroms, dodieties pie ģimenes ārsta vai pediatra. Ārsts varētu ieteikt veikt asins analīzes, lai pārbaudītu dzelzs līmeni. To nosaka, pārbaudot feritīnu. Nepietiek ar to, ka tas ir normāls, jo zems feritīna līmenis (mazāks par 50) ir saistīts ar nemierīgo kāju sindromu. Iespējams, ārsts ieteiks lietot dzelzs preparātus vairākus mēnešus. Ņemot vērā, ka bērniem zems dzelzs līmenis nereti rodas uztura problēmu dēļ, pārrunājiet ar ārstu bērna ēdienkarti!

Šie ieteikumi var palīdzēt samazināt nemierīgo kāju sindroma rašanās iespēju:

• Vakaros nedodiet bērnam kofeīnu saturošus produktus, jo tas var pastiprināt simptomus. Kofeīnu satur ne vien kafija un enerģijas dzērieni, bet arī kola, dažādas tējas un šokolāde;
• Ieviesiet regulāras fiziskās aktivitātes bērna ikdienā (bet ne tieši pirms gulētiešanas);
• Izstrādājiet un ievērojiet labu miega higiēnu;
• Nelietojiet medikamentus, kas simptomus pastiprina. Pirms pārtraucat lietot medikamentus, noteikti parunājiet ar savu ārstu!

Mirklī, kad bērns sūdzas par nepatīkamām sajūtām kājās, varat pamēģināt:

• Kāju masāžu;
• Karstu vannu;
• Uz kāju muskuļiem uzlikt aukstas vai karstas kompreses;
• Novērst uzmanību ar citām lietām, piemēram, palasīt pasaku;
• Pastaigāt vai izstaipīt kājas.