Redze
Redzes sajūtas sniedz informāciju par priekšmetu formu, lielumu, krāsu un dod organismam iespēju pareizi orientēties ārējās vides apstākļos.
Brauna sindroms
Brauna sindroms ir reti sastopama šķielēšanas forma, kam raksturīga bojātās acs ierobežota kustība uz augšu.
Attēls
Izveidots: 5. septembris, 2022. gads
Atjaunots: 30. novembris, 2022. gads
Atjaunots: 30. novembris, 2022. gads
Drukāt
Bojājums (skat. 1. attēlu) var būt gan iedzimts, gan iegūts, piemēram, pēc iekaisuma vai traumas. Vairumam cilvēku ar Brauna sindromu nav redzes problēmu un ārstēšana nav nepieciešama.
Attēls
1. attēls. Bērns ar Brauna sindromu labajā acī.
Simptomu apraksts
Ierobežota acs celšanās adukcijas (kustība uz iekšu) laikā mehānisku cēloņu dēļ, kas saistīti ar acs augšējo slīpo muskuli. Kad galva atrodas vertikālā stāvoklī, acis ir ierobežotas kustībā, jo ir problēmas ar muskuļiem un cīpslām ap acīm.
- Parasti, skatoties uz priekšu, acis ir taisnas.
- Stipri ierobežota iesaistītās acs kustība uz augšu, kad bērns skatās uz iekšu.
- Normāla iesaistītās acs kustība uz augšu, kad bērns skatās uz āru.
- Slīpā augšējā muskuļa hiperfunkcija ir minimāla vai tās nav vispār.
- Acs augšējā plakstiņa noslīdējums.
- Plakstu spraugas paplašināšanās, skatoties uz iekšu.
- Dubultošanās.
- Patoloģisks piespiedu galvas stāvoklis.
- Zods vērsts uz augšu.
- Pozitīvs tests, izdarot acs ābola kustību uz augšu, bērnam skatoties uz iekšu.
Cēloņi
Brauna sindroms rodas īsas vai neelastīgas augšējās slīpās cīpslas dēļ. Ir pieņēmums, ka iedzimts Brauna sindroms saistīts ar muskuļu cīpslu vai skrimšļainās struktūras, kas darbojas kā skriemelis acs augšējam slīpajam muskulim, nepareizu attīstību. Jaunākie darbi liecina, ka daži gadījumi var būt saistīti ar iedzimtiem galvaskausa apspiešanas disinervācijas traucējumiem. Brauna sindroms biežāk skar sievietes nekā vīriešus (dzimumu attiecība – 3:2). 90 % gadījumā slimība ir vienpusēja (labā acs cieš biežāk nekā kreisā).
Ārstniecība, simptomu mazināšana
*Iedzimta saslimšana. Ja, skatoties uz priekšu, acis ir taisnas, nav šķielēšanas, ir saglabāta redze ar abām acīm (kopredze) un stereoredze (bērns spēj orientēties un noteikt relatīvo attālumu telpā), tad ārstēšana nav nepieciešama. Ķirurģiska iejaukšanās vajadzīga, ja, bērnam skatoties uz priekšu, acs vērsta uz leju (hipotropija) un/vai novēro piespiedu galvas stāvokli. Šādos gadījumos veic dažādas augšējā slīpā muskuļa vājināšanas operācijas.
*Iegūta saslimšana. Šādā gadījumā jāārstē pamatslimība. Labi var palīdzēt ārstēšana ar steroīdiem tablešu vai ziežu veidā. Nelielas šķielēšanas vai dubultošanās gadījumā izmanto prizmas (īpašas briļļu lēcas, ko izraksta redzes speciālists).
Saistītās ārstu specialitātes
Apakštēma
Ozsoy, E., Gunduz, A., Firat, I.T., Firat, M. (2021). Brown syndrome: clinical features and results of superior oblique tenotomy. Arquivos Brasileiros de Oftalmologia, 84 (2): 133–139.
Laganovska, G. (2008). “Acu slimības”. Nacionālais apgāds, Rīga, Latvija.
Liu, G., Volpe, N., Galetta, S. (2018). Neuro-ophthalmology. 3rd edition, 489–547.
https://rarediseases.org/rare-diseases/brown-syndrome/ (skatīts 09.09.2021.)
https://en.wikipedia.org/wiki/Brown%27s_syndrome (skatīts 09.09.2021.)