Kā rīkoties dažādu traumu gadījumā?

Apdegumi ir audu bojājumi, kas radušies augstas temperatūras, kodīgu ķīmisku vielu, elektriskās strāvas vai radioaktīvu vielu iedarbībā.

Apsaldējums ir aukstuma radīta trauma, kas izraisa vietēju virspusēju vai dziļu audu bojājumu.

Čūskas kodums var izraisīt alerģisku reakciju, kas var apdraudēt cilvēka dzīvību.

Ja kādu sakodis dzīvnieks, pirms steigties palīgā, vienmēr jāpārliecinās, ka paša veselība un dzīvība nav apdraudēta.

Ja traumēta roka vai kāja, vispirms uzmanīgi aplūko traumēto ekstremitāti, lai ar liekām kustībām to netraumētu vēl vairāk.

Atkarībā no elektriskās strāvas stipruma un kontakta ilguma ir iespējamas dažādas elektrotraumas. Tās var būta arī nāvējošas.

Ko darīt, ja piesūkusies ērce? Kā noņemt ērci mājas apstākļos?

Vairumā gadījumu, ja iekodis kukainis, uztraukumam nav pamata. Koduma vieta var būt apsārtusi, pietūkusi, ar nelielu niezes sajūtu.

Galvas traumu pakāpe var būt dažāda - no viegla, lokāla sasituma, līdz pat traumām, kas rada smadzeņu bojājumus vai ir letālas. Tādēļ svarīgi zināt, kā rīkoties gadījumā, ja bērns guvis galvas traumu.

Muguras traumas bieži tiek gūtas, mēģinot veikt akrobātiskus trikus uz batuta, lecot nezināmās ūdenstilpēs u.c.

Ķīmiskas vielas iekļūšana acī ir bīstama, jo var veidoties radzenes (acs virsmas) apdegums vai arī dziļāko struktūru bojājums. Nākotnē tas var ietekmēt redzi, bet nopietnu bojājumu gadījumā draud arī acs zaudējums.

Saindēšanās ar ķīmiskām vielām apdraud bērna veselību un dzīvību. Glabājiet medikamentus un sadzīves ķīmiju bērnam nepieejamā vietā!

Tvana gāze nav redzama, tai nav smaržas un garšas, tāpēc cilvēkam ir grūti konstatēt gāzes klātesamību. Iespēja saindēties ar tvana gāzi ir visur, kur ir degoša liesma.

Pie ūdenstilpēm bērnu nedrīkst izlaist no acīm ne mirkli. Arī oficiālās un vecākiem zināmās peldvietās bērni nedrīkst iet ūdenī vieni paši.

Ir daudzas situācijas, kad bērna acī var nokļūt svešķermenis – braucot ar riteni, spēlējoties pludmalē, arī citu ikdienas aktivitāšu laikā. Svešķermenis acī rada diskomfortu, graušanas sajūtu, apsārtumu, asarošanu.

Bērni ir ziņkārīgi un viņiem patīk eksperimentēt, tāpēc pasaules iepazīšanas rezultātā nereti ausī nokļūst svešķermenis – poga, pērlīte, ēdiens u.c.

Ja degunā ievietots svešķermenis, to svarīgi pēc iespējas ātrāk dabūt ārā, jo pastāv risks, ka tas nokļūs dziļāk elpceļos.

Ja bērns var parunāt, elpo un klepo, tad viņu jānomierina un jāmudina pastiprināti klepot, līdz svešķermenis tiek izklepots.

Kad bērns norij kādu sīku priekšmetu, lielākoties tas nekaitīgi iziet cauri kuņģa un zarnu traktam un tiek izvadīts dabīgi. Taču ir svešķermeņi, kuru norīšanas gadījumā nekavējoties jādodas uz slimnīcu.

Pilnīga vai daļēja kādas ķermeņa daļas amputācija traumas rezultātā.

Vēdera traumas parasti gūst, krītot no riteņa vai atsitoties pret cietiem objektiem

Lai gadījumos, kad bērns guvis traumu, vecāki un citi pieaugušie rīkotos atbildīgi un adekvāti, ir jāzina, kā sniegt pirmo palīdzību bērniem dažādos vecumposmos.