Pārlekt uz galveno saturu

Akūts hematogēns osteomielīts

Akūts hematogēns osteomielīts (AHO) ir kaulu smadzeņu iekaisums, kas pāriet uz kaulaudiem, kaulu plēvi un apkārtējiem mīkstajiem audiem.

Attēls
algologs
Izveidots: 6. maijs, 2022. gads
Atjaunots: 17. novembris, 2022. gads

Svarīga loma AHO izcelsmē un attīstībā ir kaula augšanas un asins apgādes īpatnībām. AHO sastopams aptuveni 8 no 100 000 bērnu gadā. Zēni slimo līdz pat divām reizēm biežāk.

Simptomu apraksts

AHO visbiežāk izpaužas ar sāpēm skartajā kājā vai rokā un paaugstinātu ķermeņa temperatūru – virs 38℃. Jaundzimušajiem ir raksturīga pseidoparēze, kad bērns nekustina skarto ekstremitāti. Slimības sākuma stadijās izmaiņas uz ādas var nebūt redzamas; ja slimība progresē, tad parādās tūska un apsārtums. Var pievienoties iekaisumi citos orgānos, visbiežāk tas ir plaušu iekaisums jeb pneimonija. Tālāk attīstās sepse – vispārējā organisma reakcija uz iekaisumu ar vairāku orgānu sistēmu bojājumu.

Cēloņi

Slimību izraisa mikroorganisms, kas nokļūst asinsritē pa tā saucamajiem “ieejas vārtiem”, kas var būt neliela ādas, gļotādas brūce, nelielas strutainas saslimšanas, piemēram, furunkuls, pinnes. Izraisītājs var nokļūt asinsritē arī pēc medicīniskām procedūrām, piemēram, pēc injekcijas vai katetra ievietošanas vēnā. Tālāk mikroorganisms nokļūst kaulu augšanas zonu tuvumā, kur ir bagātīga, bet lēna asins plūsma. Tas infekcijai dod iespēju izplatīties kaulu smadzenēs un tālāk kaulaudos. Mazākiem bērniem raksturīgs iekaisums garo kaulu galos jeb epifīzēs, tātad tuvu locītavām. Lielākiem bērniem infekcijas perēklis parasti ir nedaudz zemāk – tā saucamajās kaulu metafīzēs.

AHO var izraisīt dažādi mikroorganismi, taču visbiežāk (līdz pat 80% gadījumu) tas ir zeltainais stafilokoks – Staphylococcus aureus. Vēl pie izraisītājiem var minēt streptokokus, kā arī grama negatīvo floru jaundzimušajiem. Atsevišķās valstīs – Francijā, Spānijā, Lielbritānijā – arvien biežāk AHO izraisa grama negatīvs mikroorganisms Kingella kingae.

Izmeklējumu apraksts

AHO diagnozi nosaka, ņemot vēra gan simptomus, gan analīžu un radioloģisko izmeklējumu rezultātus.

Asins analīzēs nosaka iekaisuma rādītājus, taču tie ir nespecifiski. Lai varētu noteikt izraisītāju, obligāti nepieciešams asins uzsējums. Uzsējums ir pozitīvs aptuveni 50% gadījumu.

Vizuālai diagnostikai izmanto rentgenu, ultrasonogrāfiju un magnētisko rezonansi.

Rentgenoloģiski slimības sākuma stadijās izmaiņas nav redzamas. To veic tāpēc, lai izslēgtu citas saslimšanas.

Ultrasonogrāfijā var redzēt palielinātu šķidruma daudzumu locītavās vai šķidruma kolekcijas pie kaula.

Magnētiskā rezonanse ir visjutīgākā izmeklēšanas metode, kas jau agrīni parāda patoloģiskas izmaiņas – kaulu smadzeņu tūsku.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Medikamentozās ārstēšanas pamatā ir antibakteriāla terapija, atsāpināšana un rehidratācija jeb zaudētā šķidruma atjaunošana. Ja diagnozi nosaka agrīni, tad slimību dažkārt var izārstēt tikai ar medikamentiem. Ja atklāj slimības izraisītāju, terapiju pielāgo un izvēlas attiecīgu medikamentu.

Sarežģītākos gadījumos nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Operācijas laikā izvada (drenē) strutas mīkstajos audos un kaulā veido atveri, caur kuru izvada inficēto saturu no kaula kanāla. Ārsts paņem mikrobioloģisko uzsējumu no kaula. Izkalto kaula fragmentu nosūta izmeklēšanai. Kaulā vai blakus tam atstāj drenas, gar kurām var tecēt ārā inficētais saturs. Ja konstatē strutainu locītavu iekaisumu, operācijas laikā atver locītavu un paņem uzsējumu. Locītavu skalo un ievieto drenu. Kad izdalījumi gar drenu izzūd, to izņem, parasti tas notiek pēc 2–3 dienām. Dažiem bērniem ir nepieciešamas ģipša longetes.

AHO gadījumā antibakteriālus medikamentus iesaka lietot 4–6 nedēļas. Sākumā medikamentus dod intravenozi (vēnā); kad stāvoklis uzlabojas un iekaisuma radītāji normalizējās, pāriet uz iekšķīgi lietojamām zālēm. Tad bērns var turpināt ārstēšanos ambulatori.

Profilakse

Pēc pārslimota AHO ir iespējamas vēlīnas komplikācijas un sekas, piemēram, priekšlaicīga augšanas zonu slēgšanās, ekstremitātes deformācija, procesa hronizācija u.c. Vismaz vienu gadu pacienti turpina atrasties bērnu ķirurga vai ortopēda ambulatorā novērošanā.