Pārlekt uz galveno saturu

Barības vada ķīmiskais apdegums

Nejauša ķīmisko vielu iedzeršana bērna vecumā ir samērā bieža situācija, ar ko nākas sastapties bērnu ārstiem neatliekamajā palīdzībā.

Attēls
ķīmiskas vielas
Izveidots: 6. maijs, 2022. gads
Atjaunots: 30. novembris, 2022. gads

Visbiežāk iedzertās vielas ir sārmi, kas paredzēti kanalizācijas tīrīšanai, balinātāji, trauku mazgāšanas un kosmētikas līdzekļi. Barības vada ķīmisks apdegums var būt no viegla līdz pat ļoti smagam stāvoklim, kuram raksturīgs šoks un bezsamaņa. To nosaka iedzertās ķīmiskās vielas daudzums, koncentrācija, veids (šķidrums, gels, granulas), kā arī ķīmiskais sastāvs (skābe, sārms).

Rīcības plāns

Ja bērns nav pie samaņas:

  • Izsaukt neatliekamo palīdzību.
  • Uzsākt atdzīvināšanas pasākumus.

Ja bērns ir pie samaņas:

  • Nedrīkst izraisīt vemšanu!
  • Nedot dzert pienu, aktivēto ogli, citas zāles un vielas.
  • Nemēģināt skalot kuņģi!
  • Nepieļaut rīcības atkārtošanos.
  • Ādas bojājumu vietas noskalot ar tekošu ūdeni.
  • Bērns nekavējoties jānogādā pie ārsta.
  • Svarīgi saglabāt ķīmiskā aģenta iesaiņojumu.

Simptomu apraksts

  • Lūpu, mutes gļotādas apsārtums, aplikums, pietūkums, siekalošanās.
  • Apgrūtināta, iespējams, sāpīga rīšana vai atteikšanās no barības un šķidruma uzņemšanas.
  • Sāpes mutē, kaklā, krūšu kurvī, var būt aizsmakums, apgrūtināta elpošana, paātrināta sirdsdarbība.
  • Smagos gadījumos apziņas traucējumi, bezsamaņa.

Cēloņi

Raksturīgais pacientu vecums ir līdz 5 gadiem. Parasti iedzertās kodīgās vielas daudzums ir neliels –  bērns netīšām, intereses vadīts pagaršo to. Turpretī pusaudžiem (biežāk apzināti izdzer ķīmisko vielu pašnāvības nolūkos) vēro smagākus vispārējos simptomus – aknu un nieru darbības neatgriezeniskus bojājumus.

Izmeklējumu apraksts

Slimnīcā bērnu apskatīs ārsts. Atkarībā no ķīmiskā apdeguma smaguma var tikt veikti šādi izmeklējumi:

  • Asins analīzes;
  • Rentgenoloģiska izmeklēšana krūšu kurvim un vēdera dobumam;
  • Fibroezofagogastroskopija (barības vada un kuņģa apskate no iekšpuses), ko veic vispārējā anestēzijā.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

    Atkarībā no bērna veselības stāvokļa, viņš var:

    • Tikt novērots un izrakstīts no stacionāra;
    • Tikt ārstēts slimnīcas nodaļā;
    • Ārstēts intensīvās terapijas nodaļā.

    Bērnam var būt:

    • Ievietota zonde caur degunu kuņģī – barošanai;
    • Ievietots katetrs vēnā medikamentu ievadei;
    • Smagākos barības vada bojājuma gadījumos var būt nepieciešama operācija vispārējā anestēzijā – gastrostomas izveide – barošanas nodrošināšanai;
    • Barības vada sieniņas pilna bojājuma rezultātā var izveidoties videnes iekaisums – mediastinīts.

    Ķīmiska apdeguma rezultātā barības vadā veidojas rētas, kas sašaurina barības vadu un neļauj norīt ēdienu. Tad veicama regulāra (atkarībā no bojājuma smaguma) barības vada balondilatācija. Tā ir barības vada rētainās vietas paplašināšana vispārējā anestēzijā. Ja balondilatācijas ilgstoši nav sekmīgas, nepieciešama barības vadu aizvietojoša operācija ar kuņģi vai resno zarnu. Veicot šo operāciju, slimnīcā var nākties pavadīt vairākus mēnešus. Iespējams, operācija pazeminās dzīves kvalitāti, proti, jauns barības vads neatgūs iepriekšējās funkcijas pilnībā un būs jārēķinās ar ievērojamām neērtībām.

    Barības vada ķīmisks apdegums vienmēr paaugstina barības vada ļaundabīga audzēja attīstības risku.

    Vieglākos gadījumos var būt nepieciešamas dažas balondilatācijas. Smagākos gadījumos var būt nepieciešamas daudzkārtējas barības vada balondilatācijas (katra veicama vispārējā anestēzijā ar mākslīgo plaušu ventilāciju). Katra no šīm procedūrām saistās ar barības vada bojājuma risku rētainajā vietā, kas var novest pie neatliekamas ķirurģiskas iejaukšanās gan vēdera dobumā, gan krūšu kurvī.

      Saistītas tēmas

      Drošība

      Dažādas nelaimes notiek arī tad, ja vecāki ir rūpīgi un uzmanīgi. Pieaugušie spēj pasargāt bērnus, radot viņiem drošu vidi un novēršot iespējamas traumas un riskus.