Mazuļa aprūpe
Mazuļa aprūpe ietver ne tikai atbilstoša uztura, apģērba un mājokļa nodrošināšanu, bet arī bērna veselības aprūpi, izglītošanu un audzināšanu.
Jaundzimušā tranzitora tahipnoja
Dažiem jaundzimušajiem pirmajās dzīves stundās ir ļoti ātra vai apgrūtināta elpošana plaušu problēmu dēļ. To sauc par tranzitoru jeb pārejošu jaundzimušā tahipnoju.
Attēls
Izveidots: 8. novembris, 2021. gads
Atjaunots: 19. decembris, 2022. gads
Atjaunots: 19. decembris, 2022. gads
Drukāt
"Pārejošs" nozīmē, ka tahipnoja nav ilgstoša, parasti tā turpinās mazāk nekā 48 stundas. "Tahipnoe" nozīmē ātri elpot. Jaundzimušos ar pārejošu tahipnoju slimnīcā rūpīgi novēro, un retos gadījumos viņiem ir nepieciešams papildu skābeklis vai lielāks elpošanas atbalsts. Lielākā daļa bērnu pilnībā atveseļojas. Tranzitora tahipnoja (TT) parasti neietekmē bērna augšanu vai attīstību.
Jaundzimušā pārejoša tahipnoja biežāk sastopama:
- Priekšlaicīgi dzimušiem bērniem, kuri piedzimst pirms 37. grūtniecības nedēļas, kad ķīmiskās vielas, kas izraisa šķidruma uzsūkšanos plaušās, neveidojas;
- Jaundzimušajiem, kas dzimuši straujās dzemdībās vai ķeizargrieziena operācijas ceļā. Viņiem nenotiek parastās hormonālās izmaiņas, tāpēc nepietiek laika plaušu šķidruma uzsūkšanai;
- Jaundzimušajiem, kuru mātēm ir astma vai diabēts.
Simptomu apraksts
Ļoti ātra, apgrūtināta elpošana, kas pārsniedz 60 reizes minūtē, ņurdošas skaņas, kad bērns izelpo, deguna nāšu cilāšanās vai galvas kustības elpošanas laikā. Ar katru elpu starp ribām vai zem ribām ievelkas muskuļi. Zilgana āda ap muti un degunu (to sauc par cianozi).
Cēloņi
Pirms piedzimšanas auglis neizmanto plaušas elpošanai, viss skābeklis nāk no placentas asinsvadiem. Šajā laikā mazuļa plaušas ir piepildītas ar šķidrumu. Tuvojoties dzemdību termiņam, plaušas sāk uzsūkt šķidrumu. Daļu šķidruma var izspiest arī dzemdību laikā, kad bērns virzās cauri dzemdību ceļiem. Pēc dzemdībām, kad bērns pirmo reizi ieelpo, plaušas piepildās ar gaisu un lielākā daļa šķidruma izzūd. Atlikušo šķidrumu bērns izklepo vai arī tas lēnām uzsūcas caur asinsriti un limfātisko sistēmu. Jaundzimušajiem ar TT plaušās šķidrums uzsūcas pārāk lēni vai uzkrājas pārāk daudz. Tāpēc viņiem ir jāelpo straujāk un ar piepūli, lai plaušās iekļūtu pietiekami daudz skābekļa.
Izmeklējumu apraksts
Ārsti parasti diagnosticē jaundzimušā pārejošu tahipnoju pirmajās stundās pēc bērna piedzimšanas. Ārsts pārbauda bērnu un veic vienu vai vairākus testus.
Krūškurvja rentgenogramma. Šis drošais un nesāpīgais tests izmanto nelielu starojuma daudzumu, lai nofotografētu krūškurvi. Ārsti var izvērtēt, vai plaušās ir šķidrums.
Pulsa oksimetrija. Šis nesāpīgais tests nosaka, cik daudz skābekļa ir asinīs. Nelielu elastīgu lenti ar skābekļa sensoru novieto ap bērna kāju vai roku. Lente ar vadu tiek pievienota monitoram.
Asins analīzes – pilna asins aina un bioķīmiskās analīzes. Šajās analīzēs nosaka infekcijas pazīmes.
Sirds ultrasonogrāfija (ehokardiogrāfija), lai izslēgtu iedzimtus sirds defektus bērniem ar cianozi vai ilgstošu tahipnoju.
Iespējamo izmeklējumu saraksts
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Zīdaiņus ar TT rūpīgi novēro, tāpēc viņus pārved uz jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļu vai īpašas aprūpes nodaļu.
Ārsti pārbauda mazuļa sirdsdarbības ātrumu, elpošanas biežumu un skābekļa līmeni, lai pārliecinātos par slimības nopietnību un to, vai skābekļa līmenis ir normāls.
Elpošanas atbalsts. Dažiem jaundzimušajiem ar TT ir nepieciešams papildu skābeklis. Viņi to saņem caur nelielām caurulītēm zem deguna, ko sauc par deguna kanulām.
Bērnam, kurš saņem papildu skābekli, bet joprojām cīnās par elpošanu, var būt nepieciešams nepārtraukts pozitīvs spiediens elpceļos (CPAP), lai plaušas nesaplaktu. Izmantojot CPAP, iekārta nodrošina vienmērīga spiediena gaisa jeb skābekļa plūsmu caur deguna kanulām vai masku. Tas palīdz saglabāt plaušas atvērtas elpošanas laikā.
Komplicētos TT gadījumos var būt nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija, kad bērnu intubē, ievadot elpceļos caurulīti, caur kuru nodrošina elpināšanu ar mākslīgās plaušu ventilācijas aparatūru.
Antibiotikas. TT var būt grūti atšķirt no infekcijas, tāpēc ārsti parasti iesaka lietot antibiotikas. Ja asins analīzē nav infekcijas pazīmju, antibiotiku lietošanu drīzumā pārtrauc.
Barošana. Uztura uzņemšana var būt problēma, ja mazulis elpo tik ātri, ka nevar vienlaikus zīst, rīt un elpot. Tādā gadījumā lieto intravenozus šķidrumus un novērš pārāk zemu cukura līmeni asinīs. Ja jūsu mazulim ir TT un vēlaties barot bērnu ar krūti, konsultējieties ar savu ārstu vai medmāsu par mātes piena atslaukšanu un uzglabāšanu, līdz bērns būs gatavs zīst. Bieži jaundzimušie uzņem mātes pienu vai mākslīgo maisījumu, izmantojot:
- Nazogastrālo zondi: neliela caurule, kas ievietota caur bērna degunu un kas novada ēdienu tieši kuņģī;
- Orogastrālo zondi: maza caurule, kas ievietota caur mazuļa muti un kas novada ēdienu tieši kuņģī.
Ja jūsu mazulim ir viena no šīm zondēm, jautājiet ārstam par mātes piena nodrošināšanu bērnam.
Pārejošas tahipnojas simptomi parasti izzūd 24–72 stundu laikā. Bērns var doties mājās, ja elpošana ir normāla un viņš ir labi ēdis vismaz 24 stundas.
Saistītās ārstu specialitātes
Saistītas tēmas