Parafaringeāls un retrofaringeāls abscess
Parafaringeāls abscess ir sastrutojums, kas rodas rīkles sānā, savukārt retrofaringeāls abscess ir sastrutojums rīkles mugurējā daļā. Parasti abscess ir vienpusējs.
Atjaunots: 17. aprīlis, 2023. gads
Simptomu apraksts
Sāpes kaklā (parasti vienpusējas abscesa pusē), sāpes un piepampums kakla ārpusē abscesa pusē (parafaringeālam abscesam), kakla saudzēšana, galvu noliecot abscesa virzienā.
Apskatot kaklu, var redzēt, ka rīkles viens sāns ir apsārtis, izvelvēts un tūskains, tā ir parafaringeāla abscesa atrašanās vieta, savukārt retrofaringeāla abscesa gadījumā apsārtums un izvelvējums ir rīkles mugurējā sienā.
Laikus nesaņemot medicīnisko palīdzību, rīkles abscess var kļūt dzīvībai bīstams, ja strutas pa kakla mīkstajiem audiem progresē uz leju balsenes virzienā, tas var izraisīt elpceļu sašaurināšanos jeb obstrukciju.
Cēloņi
Parafaringeāls un retrofaringeāls abscess bērniem nav bieži sastopams. To izraisa bakteriāla infekcija. Parafaringeāls abscess var attīstīties, piemēram, kā paratonsilāra abscesa (sastrutojums blakus aukslēju mandelei) vai tonsilīta jeb angīnas sarežģījums, sastrutojot limfmezglam, kā sarežģījums pēc siekalu dziedzera iekaisuma, pēc svešķermeņa rīklē, kā arī gadījumos, ja ir zobu vai smaganu infekcija. Retrofaringeāls abscess visbiežāk attīstās pēc augšējo elpceļu infekcijas, sastrutojot limfmezglam, kas atrodas retrofaringeālajā telpā (aiz rīkles).
Izmeklējumu apraksts
Ja radušās aizdomas par parafaringeālu vai retrofaringeālu abscesu, ārsts vispirms veiks rīkles apskati faringoskopiju, kuras laikā izvērtēs mutes dobumu un rīkli. Parafaringeāla abscesa gadījumā novēro izvelvējumu rīkles sānu sienā, savukārt retrofaringeāla abscesa gadījumā – rīkles mugurējā sienā.
Diagnozes precizēšanai un abscesa izplatības noteikšanai ārsts veiks papildu izmeklējumus, piemēram, kakla mīksto audu ultrasonogrāfiju, datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi.
Lai apstiprinātu diagnozi, nav nepieciešams veikt asins analīzes. Tās ārsts nozīmēs, lai izvērtētu pacienta vispārējo stāvokli.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Terapijas pamatā ir strutu drenāža, ko veic abscesa punkcijas vai ķirurģiska grieziena laikā. Šo manipulāciju veic vispārējā anestēzijā. Ārsts pacientam nozīmē arī antibakteriālu terapiju. Pirmās devas var ievadīt vēnā un, pacienta vispārējam stāvoklim uzlabojoties, turpināt antibakteriālu terapiju tablešu, kapsulu vai suspensijas formā. Svarīgi pabeigt pilnu ārsta nozīmētu antibakteriālās terapijas kursu arī tad, ja veselības stāvoklis uzlabojas. Papildus ārsts nozīmēs pretsāpju un pretiekaisuma terapiju.
Svarīgi, lai bērns mājās atpūšas un uzņem pietiekami daudz šķidruma – ūdeni, tēju, sulu, kas nav izteikti salda vai skāba. Ja bērns nespēj uzņemt šķidrumu pats, to ievadīs vēnā, bet būtiski bērnu mudināt pēc iespējas ātrāk pašam uzsākt dzert. Kakla sāpju dēļ centieties izvēlēties mīkstu un saudzējošu uzturu.
Profilakse
Personīgās higiēnas ievērošana ir labākais veids, kā izvairīties no infekcijas:
- Regulāra roku mazgāšana (pēc atnākšanas mājās, pēc tualetes apmeklējuma, pirms ēšanas);
- Ja nav iespējams nomazgāt rokas, lietojiet roku dezinfekcijas līdzekļus;
- Šķaudīt un klepot, aizsedzot muti ar vienreizlietojamu mutautiņu vai elkoņa iekšējo virsmu;
- Neaiztikt seju (acis, muti un/vai degunu) ar netīrām rokām;
- Izmantot savus traukus, nedalīties ar tiem, īpaši slimošanas laikā;
- Labi nomazgāt traukus pēc sevis vai sava bērna, īpaši slimošanas laikā;
- Izvairīties no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem.
Speciālisti, pie kā vērsties
Kad vērsties Bērnu slimnīcas Uzņemšanas nodaļā?
- Ja bērnam ir izteiktas sāpes kaklā un viņš atsakās ēst un dzert, maz urinē;
- Ja bērns ir izteikti saguris un novārdzis;
- Ja bērns sūdzas par izteiktām vienpusējām sāpēm kaklā;
- Ja pamanāt pietūkumu un/vai apsārtumu, kas parasti redzams kakla vienā pusē.
Atkārtota ārsta apskate nepieciešama arī tad, ja nozīmētā terapija nesniedz efektu 24–48 stundu laikā vai bērna veselības stāvoklis turpina pasliktināties, lai arī viņš lieto ārsta izrakstītās zāles.