Dermatoloģija
Dermatoloģija ir medicīnas nozare, kas pēta ādas uzbūvi un funkcijas, ārējās vides ietekmi uz ādu, kā arī ādas pārmaiņas, kas rodas ādas slimību un dažu iekšējo orgānu slimību gadījumos.
Seborejisks dermatīts pusaudžiem
Seborejisks dermatīts ir bieži sastopama hroniska ādas slimība.
Attēls
Izveidots: 17. janvāris, 2022. gads
Atjaunots: 6. jūnijs, 2023. gads
Atjaunots: 6. jūnijs, 2023. gads
Drukāt
Slimības norise pieaugušiem un pusaudžiem atšķiras no seborejas izpausmēm jaundzimušajiem. Lai arī tā nav dzīvību apdraudoša vai lipīga un komplikācijas ir reti sastopamas, tomēr tā ievērojami ietekmē pacienta dzīves kvalitāti un emocionālo labsajūtu.
Simptomu apraksts
Parasti pirmie simptomi parādās pubertātes laikā. Seborejiskais dermatīts tipiskos gadījumos skar seju (rievas ap degunu, apkārt mutei, pieri, uzacis, pieres daļu starp acīm), apvidu aiz ausīm un auss ārējo eju, kā arī galvas mataino daļu, bet var būt arī uz citām ķermeņa daļām – uz krūtīm, uz muguras starp lāpstiņām, citās ādas krokās.
Slimībai raksturīgi sārti ādas laukumi, kurus klāj baltas vai dzeltenīgas taukainas zvīņas. Reizēm mēdz būt nieze. Vairākumā gadījumu seborejiskais dermatīts izpaužas kā sīka ādas lobīšanās galvas matainajā daļā (blaugznas) vai neliels apsārtums deguna un mutes kroku apvidū, iespējams, ar nelielu dedzinošu sajūtu. Dermatīta paasinājumi mijas ar remisijas periodiem.
Uzskata, ka uzliesmojumu aktivitāte ir saistīta ar dažādiem faktoriem:
- Stresa situācijas, samazināts miega daudzums;
- Endokrīni traucējumi. Seborejiskais dermatīts bieži pirmo reizi parādās pusaudža gados, kad organismā pārkārtojas hormoni, sāk funkcionēt dzimumdziedzeri un izdalīties dzimumhormoni;
- Kuņģa un zarnu trakta saslimšanas, visbiežāk gastrīts un gremošanas fermentu trūkums, nepietiekama barības vielu uzsūkšanās zarnās;
- Sezonālas pārmaiņas (ziemā un agrā pavasarī, kad ir zems mitruma līmenis un zema temperatūra);
- Diētas īpatnības. Ieteicams atturēties no trekna, kalorijām bagāta uztura, par labu nenāks smalkmaizītes, saldumi, čipsi, limonādes, ātrās uzkodas un citi neveselīgi ēdieni;
- Dažādi ādas kairinātāji – nepareiza ādas kopšana provocē ādas mikrofloras disbalansu, un aktivizējas sēnīte.
Cēloņi
Līdz šīm brīdim notiek diskusijas par to, kas īsti ierosina iekaisuma attīstību. Rauga sēnīti Malessezia uzskata par galveno seborejiskā dermatīta izraisītājfaktoru, kas kombinācijā ar imunoloģiskiem traucējumiem, pastiprinātu tauku dziedzeru aktivitāti un paša cilvēka uzņēmību ir ādas iekaisuma pamatā. Sēnīti var uzskatīt gan par slimības ierosinātāju, gan veicinātāju. Tā sastopama arī normālā ādas mikroflorā, taču izplatās, vājinoties imunitātei, kad organisms kļūst uzņēmīgāks pret tās iedarbību. Sēnīte mēdz izplatīties vietās, kur ir daudz tauku dziedzeru. Retāk seborejiskais dermatīts veidojas personām ar sausu ādu. Pusaudžu vecumā tauku dziedzeri strādā īpaši aktīvi, jo pubertātes vecumā organismā sāk funkcionēt dzimumdziedzeri un izdala dzimumhormonus, kas savukārt stimulē tauku dziedzeru attīstību. Tāpat kā zīdaiņu dermatīta gadījumā, arī pusaudžiem sēnīte uz ādas spēj pārvērst triglicerīdus (tauku dziedzeru sekrēta sastāvdaļa) brīvajās taukskābēs, kas savukārt kairina ādu. Uz iekaisumu organisms reaģē ar pārlieku ātru epidermas šūnu atjaunošanu un lobīšanos.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Ļoti reti seborejiskais dermatīts pāriet bez ārstēšanas. Slimībai ir tendence progresēt. Ārstēšanas pamatā ir iekšējo orgānu darbības traucējumu izvērtēšana un atrasto problēmu novēršana. Diētā vēlams ierobežot cietos taukus, vārāmo sāli, ogļhidrātus. Jānoregulē kuņģa un zarnu trakta darbība. Labus panākumus dod saules, gaisa un jūras peldes, fiziskās aktivitātes. Ar lokāliem ādas kopšanas līdzekļiem jāsamazina ādas taukainība. Ādu nedrīkst pārsausināt, jo arī tas var pastiprināt tauku dziedzeru darbību.
Profilakse
- Jāievēro pareizs darba un atpūtas režīms;
- Ja galvas ādā ir blaugznas, jāizvēlas aptiekās nopērkamie ārstējošie šampūni, kas satur cinka piritionu, selēna sulfīdu, piroktona olamīnu, ketokonazolu. Sākumā tos iesaka lietot trīs, pēc tam divas reizes nedēļā. Lai būtu efekts, šampūns galvas ādā jāpatur vismaz 5–7 minūtes;
- Ja trīs nedēļu laikā šampūns nav palīdzējis, vērts doties pie ārsta, jo, iespējams, ir nepieciešama diagnozes precizēšana un medikamentozā terapija;
- Ja uz sejas, kakla, ķermeņa ādas ir izsitumi, tad ādas kopšanai jāizvēlas jutīgai ādai paredzēta kosmētika vai speciālā dermokosmētika, kas piemērota ādai ar seborejisko dermatītu. Līdzekļus palīdzēs izvēlēties dermatologs vai farmaceits (vieglas slimības norises gadījumā).
Saistītās ārstu specialitātes
Saistītas tēmas