Sekundāra arteriālā hipertensija sirds-asinsvadu sistēmas saslimšanas dēļ
Sekundāra arteriālā hipertensija ir tāda, kuru izraisa kāda cita orgāna saslimšana. Visbiežākā sirds-asinsvadu patoloģija, kas izraisa sekundāru arteriālo hipertensiju, ir aortas koarktācija.
Atjaunots: 19. janvāris, 2023. gads
Arteriālā hipertensija ir saslimšana, kas raksturojas ar arteriālā asinsspiediena paaugstinājumu virs bērna vecumam, dzimumam un garumam paredzētā līmeņa (95. procentīles). Diagnozi var noteikt, ja šādi mērījumi bijuši vismaz 3 reizes atsevišķās vizītēs. Aortas koarktācija ir iedzimta sirdskaite (skatīt sadaļu “aortas koarktācija bērnam un pusaudzim” un “aortas koarktācija jaundzimušajam un zīdainim”), kuras gadījumā vērojams sašaurinājums vienā no lielajām artērijām, kas atiet no sirds: aortā. Sašaurinājuma dēļ sirdij jāpumpē ar lielu spēku, lai pārvarētu radīto pretestību, tādēļ asinsvados, kas sākas no aortas pirms sašaurinājuma (parasti tās ir galvas, kakla, labās rokas un dažkārt arī kreisās rokas artērijas), var būt paaugstināts asinsspiediens, kas parasti nepadodas ārstēšanai, līdz netiek likvidēts sašaurinājums. Pētījumi liecina, ka šiem bērniem artērijas ir kopumā izmainītas un arī pēc sašaurinājuma novēršanas viņiem biežāk ir paaugstināts asinsspiediens. Bērniem var nebūt citu pazīmju, vai arī var būt galvassāpes, deguna asiņošanas, slodzes nepanesība, spiedoša sajūta krūtīs.
Izmeklējumu apraksts
Ja ir pirmreizējas (pirmo reizi dzīvē) aizdomas par aortas koarktāciju kā hipertensijas iemeslu, tad jāveic izmeklējumi. Ja iepriekš veikta aortas koarktācijas operācija vai mazinvazīva procedūra sašaurinājuma likvidēšanai (piemēram, ievietojot stentu koarktācijas zonā), bet ir attīstījusies arteriālā hipertensija, jāveic ehokardiogrāfija, kuras laikā izvērtētē, vai nav atjaunojies nozīmīgs sašaurinājums aortā iepriekš operētajā zonā (rekoarktācija vai, ja pielietots stents, stenta stenoze) un vai nav attīstījušās komplikācijas, piemēram, sirds muskuļa sabiezējums. Bērnam jāmēra arī asinsspiediens uz abām rokām un kājām; normā uz kājām būtu jābūt augstākam asinsspiedienam nekā uz rokām, taču, ja atjaunojies sašaurinājums, šīs attiecības var būt apgrieztas. Ja nozīmīgs sašaurinājums nav attīstījies, tad jāizslēdz citi hipertensijas iemesli, tādēļ veic asins analīzes, izvērtējot nieru un vairogdziedzera darbību, urīna analīzi, parasti arī vēdera dobuma orgānu un nieru ultrasonogrāfiju. Ja ir aizdomas par nieru asinsvadu sašaurinājumu, tad veic datortomogrāfijas angiogrāfiju (rentgenoloģisks izmeklējums ar kontrastvielu, kura laikā var izvērtēt asinsvadus dažādos griezumus, kā arī 3 dimensijās), vai nieru artēriju doplerogrāfiju. Jāizvērtē arī, vai ir hipertensijas komplikācijas — acu ārsts apskata acu struktūras. Citi izmeklējumi atkarīgi no klīniskās situācijas.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Ja konstatēts nozīmīgs sašaurinājums aortā (pirmreizēja koarktācija, rekoarktācija vai stenta stenoze), tad tas jālikvidē. Ja sašaurinājums ir atkārtots, tad pārsvarā tiek pielietota mazinvazīva pieeja — caur lielajiem cirkšņa asinsvadiem līdz sašaurinājuma vietai tiek nogādāts balons, kuru uzpūšot sašaurinājumu likvidē daļēji vai pilnībā. Bieži vien papildus tiek ievietots stents — metāliska sietiņa trubiņa, kas pēc balondilatācijas tiek atstāta asinsvadā un neļauj tam atkal sakļauties. Ja nepieciešams, šādu procedūru iespējams atkārtot.
Ja nozīmīgs sašaurinājums nav konstatēts vai arī tas ir likvidēts, bet saglabājas arteriālā hipertensija, tad bērnam jāuzsāk asinsspiedienu mazinošu medikamentu lietošana. Aortas koarktācijas pacientiem var lietot angiotenzīnu konvertējošā enzīma inhibitorus (tikai, ja nav smaga atlieku sašaurinājuma), beta-blokatorus, kalcija kanālu blokatorus, diurētiķus vai šo medikamentu kombināciju.
Saistītās ārstu specialitātes
Informatīvie materiāli
Saistītas tēmas
Kardioloģija
Kardioloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar sirds un asinsvadu sistēmas slimību pētniecību, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi un rehabilitāciju.