Pārlekt uz galveno saturu

Svešķermenis gremošanas traktā

Svešķermeņi ir priekšmeti, kas atrodas tur, kur tiem nevajadzētu būt. Barības vadā, kuņģī vai zarnu traktā svešķermeņi ir baterijas, pogas, monētas un citi priekšmeti.

Attēls
Svešķermenis kuņģa un zarnu traktā
Izveidots: 18. janvāris, 2022. gads
Atjaunots: 6. jūnijs, 2023. gads

Svešķermeņi var būt gan dabiskas izcelsmes, piemēram, lieli ēdiena gabali, zivs asakas, vistu kauliņi, gan arī dažādi priekšmeti – rotaļlietu fragmenti, ēdiena iepakojumi, dažādas saimniecībā izmantojamas lietas, piemēram, adatas, pogas u.c. Bīstami ir svešķermeņi, kuri, nonākot gremošanas traktā, var radīt smagas veselības problēmas, tās ir baterijas barības vadā, magnēti kuņģa un zarnu traktā.

Apmēram 80% svešķermeņu vidēji nedēļas laikā no gremošanas trakta iziet dabīgā veidā ar vēdera izeju, bet aptuveni 20% pacientu nepieciešams veikt papildu izmeklējumu – endoskopiju, lai ar speciāla instrumenta palīdzību varētu norīto priekšmetu evakuēt. Nelielai daļai bērnu diemžēl nepieciešama arī ķirurģiskas iejaukšanās, lai svešķermeni no kuņģa un zarnu trakta izņemtu.

Simptomu apraksts

Ja svešķermenis atrodas barības vadā – siekalošanās, rīstīšanās, ēšanas traucējumi, vemšana, svešķermeņa sajūta kaklā vai aiz krūšu kaula, sāpes rīklē, kaklā, krūšu kurvja rajonā.

Ja svešķermenis atrodas kuņģī – sāpes vēderā, vemšana ar vai bez asinīm, melēna – fēču krāsas un konsistences izmaiņas asins piejaukuma dēļ (fēces izskatās melnas).

Jāatceras, ka var būt situācija, kad bērns svešķermeni norijis, bet vismaz sākotnēji nekādu simptomu nav!

Cēloņi

Vecumā no sešiem mēnešiem līdz sešiem gadiem bērnu kuņģa un zarnu traktā visbiežāk nonāk svešķermeņi. Bērni apkārtējo pasauli mēdz izzināt arī caur mutīti, tādējādi smejoties, raudot vai spēlējoties mutē ieliktus priekšmetus viņi var nejauši norīt.

Izmeklējumu apraksts

Ja ir aizdomas par svešķermeni gremošanas traktā, obligāti jākonsultējas ar ārstu. Ja pacients ar aizdomām par svešķermeni nonāk slimnīcas uzņemšanas nodaļā, pēc pacienta apskates visbiežāk nozīmē rentgena (RTG) izmeklējumu kaklam, krūšu kurvim vai vēderam, lai pārliecinātos, kur iespējamais svešķermenis atrodas. RTG var redzēt tikai metāliskus priekšmetus, tādēļ būs situācijas, kad ārsts pēc pacienta apskates un sūdzībām nozīmēs ne tikai RTG, bet arī citus izmeklējumus, nevis tikai novēros bērnu.

Ja svešķermenis atrodas kuņģī vai barības vadā, ārsts veiks endoskopisko izmeklēšanu, lai varētu izņemt svešķermeni. Endoskopijas laiks atkarīgs no pacienta sūdzībām, pēdējās ēdienreizes laika, svešķermeņa veida un atrašanās vietas gremošanas traktā. Ja ir aizdomas par svešķermeni, endoskopiju veic vispārējā narkozē. Izmeklējuma laikā caur muti kuņģī un zarnu traktā ievada speciālu lokanu instrumentu – endoskopu. Ja svešķermenis atrodas barības vadā, kuņģī vai divpadsmitpirkstu zarnā, caur endoskopu ievada speciālus instrumentus – groziņus, cilpas, knaiblītes –, ar kuru palīdzību svešķermeni var satvert un izvilkt.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Taktika pēc svešķermeņa izņemšanas

Ja svešķermeņa dēļ gremošanas trakta gļotādā nav izveidojies bojājums, pēc svešķermeņa izņemšanas jeb evakuācijas pacients neilgu laiku atradīsies mediķu uzraudzībā un tad no stacionāra tiks izrakstīts.

Ja evakuēts bīstams svešķermenis, piemēram, baterija no barības vada, kas radījusi būtisku barības vada gļotādas bojājumu, bērnam būs jāpaliek stacionārā, jo bojājuma dēļ nav iespējama atbilstoša šķidruma un ēdiena uzņemšana. Ārstēšanās slimnīcā būs ilgstoša un arī pēc izrakstīšanas no stacionāra ļoti bieži atkārtoti vajadzēs veikt endoskopiju, lai barības vadu turpinātu ārstēt un būtu iespējams bez sāpēm un citām sūdzībām ēst un uzņemt šķidrumu.

Ja bīstamie svešķermeņi, piemēram, magnēti nonākuši tālāk zarnu traktā, iespējami smagi veselības traucējumi – starp magnētiņiem savstarpējas pievilkšanās rezultātā var nonākt kuņģa un zarnu gļotāda, kurā zarnu kustīguma dēļ, magnētiem savstarpēji vienam gar otru berzējoties, var izveidoties caurumi jeb perforācija, kas prasa nekavējošu ķirurģisku ārstēšanu un tālāku ilgstošu atrašanos mediķu uzraudzībā, līdz zarnu trakts sadzīst un pacientu no stacionāra var izrakstīt.

Pēc šādiem gadījumiem diemžēl var arī palikt veselības traucējumi visa mūža garumā.

Profilakse

1. Neatstājiet bērnus bez uzraudzības! 2. Pārbaudiet apkārtējo vidi, rotaļlietas, spēles, kuras pieejamas īpaši maziem bērniem. Vai tās atbilst bērna vecumam? Esiet īpaši uzmanīgi vietās, kurās mazi bērni neuzturas ikdienā – pie vecvecākiem, draugiem un citviet. 3. Māciet bērniem ēšanas kultūru – nesarunāties maltītes laikā, ēst tikai pie galda. Piedāvājiet bērnam tādu ēdienu, kas atbilst viņa vecumam, nedodiet maziem bērniem, kuriem vēl nav iznākuši zobi, riekstus, barankas un citus cietus produktus.

Speciālisti, pie kā vērsties

Ja ir aizdomas par svešķermeni gremošanas traktā, obligāti jākonsultējas ar ārstu.

Saistītās ārstu specialitātes

Informatīvie materiāli

Svešķermenis kuņģa un zarnu traktā

Kad bērns norij kādu sīku priekšmetu, lielākoties tas nekaitīgi iziet cauri kuņģa un zarnu traktam un tiek izvadīts dabīgi. Taču ir svešķermeņi, kuru norīšanas gadījumā nekavējoties jādodas uz slimnīcu.

Saistītas tēmas

Drošība

Dažādas nelaimes notiek arī tad, ja vecāki ir rūpīgi un uzmanīgi. Pieaugušie spēj pasargāt bērnus, radot viņiem drošu vidi un novēršot iespējamas traumas un riskus.

Mazuļa aprūpe

Mazuļa aprūpe ietver ne tikai atbilstoša uztura, apģērba un mājokļa nodrošināšanu, bet arī bērna veselības aprūpi, izglītošanu un audzināšanu.