Asinis
Asinis ir veidotas no asins šūnām un plazmas. Tās plūst pa asinsvadiem, kas ir sirds un asinsvadu sistēmas sastāvdaļa. Tieši asinis ķermenim piegādā skābekli un barības vielas.
Asinsspiediens ir asins spēks pret jebkura asinsvada sienu. Arteriālais asinsspiediens ir viens no tā saucamajiem vitālajiem rādītājiem, ko mēra visu vecumu pacientiem.
Arteriālo asinsspiedienu mēra artērijās – tie ir asinsvadi, kas apgādā cilvēka organismu ar asinīm, kas bagātas ar skābekli. Ikgadējie asinsspiediena mērījumi veicami visiem bērniem, sākot no trīs gadu vecuma. Arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens skar 2,2–3,5% bērnu.
Ja arteriālais asinsspiediens ir par zemu (piemēram, atūdeņošanās jeb dehidratācijas, asiņošanas, vai smagas alerģiskas reakcijas — anafilakses — gadījumā), tad orgāniem netiek piegādāts pietiekami daudz asiņu, un to funkcija tiek traucēta. Ja asinsspiediens ir par augstu, tad tiek bojātas asinsvadu sieniņas, un pieaug orgānu bojājumu un sirds-asinsvadu notikumu (insulta, miokarda infarkta) risks. Arteriālo asinsspiedienu visbiežāk mēra netieši, izmantojot manšeti un fonendoskopu (auskultatīvā metode), vai automātisku manšetes pulsāciju noteikšanu (oscilometriskā metode automātiskajos asinsspiediena mērīšanas aparātos). Parasti šādi arteriālo asinsspiedienu mēra uz rokām, taču ir gadījumi, kad nepieciešams šādi mērīt asinsspiedienu arī uz kājām, piemēram, ja aizdomas par aortas koarktāciju.
Bērnam pirms mērīšanas 3-5 minūtes jābūt miera stāvoklī, pirmajā reizē asinsspiediens jāmēra uz abām rokām, vismaz 3 reizes ar 3 minūšu intervālu, jāņem vērā pēdējo 2 mērījumu vidējā vērtība. Iegūto rezultātu (sistoliskais jeb “augšējais” un diastoliskais jeb “apakšējais” asinsspiediens) salīdzina ar bērnam atbilstošo normu īpaši izveidotās tabulās. Ja asinsspiediens vismaz 3 atsevišķos mērījumos dažādās ārsta vizītēs pārsniedz noteiktu līmeni (95. procentīli vecumam, dzimumam un garumam), tad bērnam ir arteriālā hipertensija.
Intensīvās terapijas nodaļas apstākļos vai noteiktu operāciju laikā var tikt mērīts arī tiešais arteriālais asinsspiediens, kad artērijā (visbiežāk: radiālajā artērijā, ulnārajā artērijā vai femorālajā artērijā) ir ievadīts sensors, kas asinsspiedienu mēra nepārtraukti, līdz ar to izmaiņas tajā iespējams redzēt bez aiztures un nekavējoties ārstēt, ja nepieciešams.
Izšķir: - sistolisko jeb augšējo asinsspiedienu, ko mēra brīdī, kad sirds saraujas; - diastolisko jeb apakšējo asinsspiedienu, ko mēra brīdī, kad sirds ir miera stāvoklī.
Asinsspiedienu var mērīt divos veidos: - ar gaisa sfigmomanometru – tā ir ar roku piepūšama ierīce. Mērījumi ir jānolasa pašam; - ar oscilometrisko ierīci – tas ir automātisks asinsspiediena mērītājs. Mērījumi parādīsies automātiski. Pirms bērniem mērīt asinsspiedienu ar šo ierīci, jāpārliecinās, vai tā ir apstiprināta lietošanai bērniem.
Svarīgi ir izvēlēties pareiza izmēra manšeti - manšetes pūšļa garumam jābūt 80-100% no augšdelma (vai kājai augšstilba) apkārtmēra un platumā 40 % no ekstremitātes apkārtmēra.
Asinis ir veidotas no asins šūnām un plazmas. Tās plūst pa asinsvadiem, kas ir sirds un asinsvadu sistēmas sastāvdaļa. Tieši asinis ķermenim piegādā skābekli un barības vielas.
Asinis ir veidotas no asins šūnām un plazmas. Tās plūst pa asinsvadiem, kas ir sirds un asinsvadu sistēmas sastāvdaļa. Tieši asinis ķermenim piegādā skābekli un barības vielas.
Kardioloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar sirds un asinsvadu sistēmas slimību pētniecību, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi un rehabilitāciju.