Augšanas hormona stimulācijas testi (insulīns)
Created: 13. janvāris, 2026. gads
Atjaunots: 13. janvāris, 2026. gads
Atjaunots: 13. janvāris, 2026. gads
Drukāt
Augšanas hormona stimulācijas testi veicami bērniem ar aizdomām par augšanas hormona deficītu.
Izolēti noteikts augšanas hormona līmenis nav informatīvs, jo to ietekmē daudzi faktori. Lai veiktu šo testu, jāpiepildās vairākiem kritērijiem, kā arī jāizslēdz citi iespējamie cēloņi bērna mazajam augumam. Biežākās indikācijas, lai izmeklētu pacientu uz augšanas hormona deficītu, ir ļoti mazs augums attiecībā pret vidējo rādītāju populācijā (zem – 2.0 SD zem vidējā) vai strauja augšanas tempa palēnināšanās pēdējo 1-2 gadu laikā, izslēdzot citus cēloņus. Pierādot augšanas hormona deficītu, iespējams uzsākt augšanas hormona aizvietojošu terapiju.
Kā sagatavoties vizītei
- Pacientiem, kuriem prove tiek veikta atkārtoti un kuri jau saņem augšanas hormona aizvietojošu terapiju, 4 nedēļas pirms testa šī terapija jāpārtrauc;
- Testu veic tukšā dūšā: 8-12 h pirms tā sākuma nedrīkst ēst (vai 4 h atsevišķos gadījumos, ja tā norādījis ārstējošais endokrinologs). Šajā laikā ir atļauts nedaudz padzerties ūdeni;
- Meitenēm (vecākām par 10 gadiem) un zēniem (vecākiem par 11 gadiem), kuriem vēl nav pubertātes pazīmju, endokrinologs 3 dienas pirms testa sākuma var nozīmēt dzimumhormonu saturošus medikamentus (uzlīmējamus uz ādas plākstera veidā, iedzeramus vai injicējamus), kas nodrošina precīzākus un informatīvākus testa rezultātus;
- Vismaz 30 minūtes pirms testa sākuma bērnam vēnā tiks ievietots katetrs, lai nodrošinātu medikamentu ievadi un analīžu veikšanu.
Vizītes norise
- Augšanas hormona stimulācijas proves iespējams veikt ar vielām, kas stimulē augšanas hormona izdali hipofīzē – arginīnu, klonidīnu, glukagonu vai insulīnu.
- Pirms testa sākšanas nosaka glikozes līmeni asinīs.
- Pirms stimulējošo vielu ievades tiek paņemts asins paraugs, kas atbilst 0. minūtei – testa sākumam.
- Insulīna stimulācijas tests notiek nepārtrauktā medicīnas personāla uzraudzībā, jo saistīts ar hipoglikēmijas risku. Insulīns tiek ievadīts caur vēnas katetru, pēc tam tiek paņemti asins paraugi no vēnas katetra (pēc, 60, 90 un 120 minūtēm), paralēli tiek kontrolēts glikozes līmenis kapilārās asinīs (no pirksta).
Riski
- Insulīna stimulācijas testa laikā var attīstīties hipoglikēmija (zems glikozes līmenis asinīs), kas var izpausties kā svīšana, izteikta bada sajūta, trīce, bālums, trauksme, slikta dūša, izteikts nogurums, vājums, miegainība, apjukums, galvassāpes, paaugstināta uzbudināmība. Rūpīgi jāseko līdzi bērna pašsajūtai un jāziņo medicīnas personālam, ja pamana kādu no šiem simptomiem.
- Pacients tiek novērots vismaz 1 h pēc testa beigām, viņam ir jāpaēd un glikozes līmenim izrakstoties no dienas stacionāra jābūt > 4 mmol/L.
- Šo testu neveic pacientiem ar epilepsiju vai sirds artimijām anamnēzē.