Pārlekt uz galveno saturu

Ezofagogastroskopija (EGDS)

Ezofagogastroskopija (EGDS) jeb augšējo augšējo gremošanas orgānu – barības vada, kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas – izmeklēšana no iekšpuses ar īpaši lokanu instrumentu – optisku videoendoskopu.

Attēls
izmeklejumi-bernam
Izveidots: 12. janvāris, 2022. gads
Atjaunots: 3. oktobris, 2022. gads

Izmeklējums var būt nepieciešams šādos gadījumos:

  •  gremošanas sistēmas slimības;
  •  elpošanas sistēmas slimības;
  •  endokrīnās, uztura un vielmaiņas sistēmas slimības;
  •  skeleta, muskuļu un saistaudu slimības;
  •  uroģenitālās slimības;
  •  ādas un zemādas audu slimības;
  •  nervu sistēmas slimības;
  •  asinsrites sistēmas slimības;
  •  asins un asinsrades orgānu slimības;
  •  audzēji;
  •  iedzimtas kroplības un hromosomālas anomālijas;
  •  infekcijas;
  •  psihiski un uzvedības traucējumi;
  •  perinatālā perioda patoloģijas.

Kad nepieciešams veikt EGDS

  • Plānveida EGDS izmeklējumu veic pēc ģimenes ārsta vai speciālista, piemēram, bērnu gastroenterologa, pulmonologa, LOR speciālista, endokrinologa, bērnu ķirurga nozīmējuma. Visbiežāk EGDS veic, ja ir neskaidras sāpes vēderā, dedzināšanas sajūta aiz krūšu kaula, ēšanas traucējumi, ieilgusi neskaidra iemesla caureja, vemšana, svara zudums, mazasinība u.c.
  • Izmeklējums jāveic neatliekami, proti, dažu stundu laikā, ja pacientam izveidojas pēkšņa veselību nopietni apdraudoša situācija, piemēram, asiņošana no augšējā zarnu trakta, bīstami svešķermeņi barības vadā vai kuņģī, piemēram, norītas baterijas, magnēti, adatas u.c.
  • EGDS veic diagnostiskos nolūkos, lai izvērtētu iespējamos kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumu cēloņus. Lai precizētu problēmas iemeslus, izmeklējuma laikā ārsts var paņemt biopsijas jeb nelielus gļotādas gabaliņus, kurus vēlāk detalizētāk skatīs vairākkārtīgā palielinājumā zem mikroskopa.
  • Ārstnieciskās jeb terapeitiskās EGDS laikā veic ne tikai kuņģa un zarnu trakta apskati, bet arī ārstnieciskas manipulācijas, piemēram, barības vada paplašināšanu jeb bužēšanu pacientiem, kuriem pēc ķīmisku vielu lietošanas izveidojies barības vada sašaurinājums, kas rada būtiskus rīšanas un ēšanas traucējumus.

Kā sagatavoties vizītei

Lai veiktu plānveida izmeklējumu, nepieciešams ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums. Lai neziņas dēļ nebūtu baiļu sajūtas, dodoties uz izmeklējumu, bērnam saprotamā valodā jāizskaidro procedūras būtība un norise. Informāciju vajadzētu sniegt nevis vecākiem vai draugiem, kuri ne vienmēr paši precīzi pārzina EGDS norisi, bet gan ārstam, kurš nosūta uz izmeklējumu un var precizēt neskaidros jautājumus par procedūru.

Ja izmeklējumu plānots veikt vispārējā anestēzijā, pirms tam ir obligāta anesteziologa konsultācija.
Anestēzijas jeb narkozes nepieciešamību, veicot EGDS, nosaka pacienta vecums un emocionālais briedums. Līdz skolas vecumam izmeklējumu veic vispārējā anestēzijā, bet par vispārējās anestēzijas nepieciešamību skolas vecuma bērnam lemj vecāki kopā ar pacientu un ārstu, kas nosūta uz šo izmeklējumu.

Pirms EGDS obligāti jāievēro vairāki nosacījumi:

  • iepriekšējā vakarā ēst atļauts līdz pulksten 18.00 un dzert līdz gulētiešanai, ja ārsts, kurš nozīmējis izmeklējumu, nav noteicis citādi;
  • izmeklējuma dienā līdz EGDS veikšanai nedrīkst ēst un dzert, ja ārsts, kurš nozīmējis izmeklējumu, nav noteicis citādi;
  • narkozes nepieciešamības gadījumā  pirms plānotā endoskopijas izmeklējuma noteikti nepieciešama ambulatora anesteziologa konsultācija (ja izmeklējums tiks veikts stacionārā, īpaši neatliekamos gadījumos, anesteziologa konsultācija pirms izmeklējuma tiks veikta slimnīcas nodaļā).
  • izmeklējuma dienā bērnam jābūt bez akūtām vīrusu saslimšanas pazīmēm – temperatūras, izteiktām iesnām, klepus.

Lūgums ņemt līdzi  iepriekšējos izrakstus no stacionārām un ambulatorām izmeklēšanām, kas saņemti slimnīcās un/vai ambulatori no dažādiem speciālistiem. Tas nepieciešams, lai endoskopists, kurš veiks EGDS, par bērnu zinātu pēc iespējas plašāku informāciju, kā arī lai izvairītos no dažādu testu un analīžu napamatotas atkārtotas veikšanas.

Vizītes norise

EGDS parasti notiek slimnīcas Endoskopijas dienesta apskates kabinetā, retos gadījumos, kad izmeklējums ir neatliekams, operāciju zālē vai intensīvās terapijas nodaļā;

Ja EGDS notiek vietējā jeb lokālā anestēzijā, pirms izmeklējuma bērnam kaklā iepūš aerosolveidīgu medikamentu, lai samazinātu kakla gļotādas jutību endoskopa ievades laikā;

Ja EGDS notiek vispārējā anestēzijā, anesteziologs caur masku vai intravenozi pacientam ievada sedatīvus medikamentus, līdz ar to izmeklējuma laikā pacients ir aizmidzis un izmeklējuma veikšanu nejūt.

EGDS gaita lokālā anestēzijā

  1. Pēc anestēzijas medikamenta ievades kaklā pacienta mutē ievieto iemuti – plastmasas priekšmetu, kas palīdz izmeklējuma laikā turēt atvērtu muti;
  2. pacients noguļas uz kreisajiem sāniem un mierīgi elpo, kamēr ārsts ievada instrumentu caur muti barības vadā, un tālāk kuņģī un divpadsmitpirkstu zarnā;
  3. endoskopa ievade nav sāpīga, bet var būt nepatīkama iespējama vemšanas refleksa dēļ;
  4. barības vadā, kuņģī un zarnu traktā iepūš gaisu nelielā daudzumā, lai uzlabotu minēto orgānu redzamību no iekšpuses. Pēc izmeklējuma gaiss var radīt pilnuma sajūtu vēderā;
  5. endoskopa galā atrodas neliela kamera datu pārraidei uz ekrāna, tāpēc ārsts var uzņemt kuņģa un zarnu trakta gļotādas fotogrāfijas, ko vēlāk iespējams papildus analizēt;
  6. izmeklējuma laikā ārsts var paņemt papildu analīzes jeb biopsijas no kuņģa un zarnu trakta gļotādas, lai vēlāk gļotādu analizētu vairākkārtīgā palielinājumā zem mikroskopa;
  7. kad izmeklējums pabeigts, endoskopu lēnām izņem. Parasti EGDS aizņem 5–20 minūtes, bet ilgums atkarīgs no izmeklējuma laikā redzamās atrades un iespējamām papildu procedūrām, kuras veic izmeklējuma laikā, piemēram, biopsiju paņemšanas.

EGDS gaita vispārējā anestēzijā ir tieši tāda pati kā vietējā anestēzijā, bet, tā kā tiek izmantots cits narkozes veids, pacients izmeklējuma laikā ir aizmidzis un tā gaitu nejūt.

Kas jāievēro pēc izmeklējuma

  •  Ja izmeklējums veikts vispārējā anestēzijā, pēc izmeklējuma jāievēro anesteziologa rekomendācijas par to, kad drīkst atsākt uzņemt šķidrumu un ēdienu. Izmeklējuma dienā nav ieteicams plānot izteiktas fiziskas aktivitātes.
  •  Ja izmeklējums noticis vietējā jeb lokālā anestēzijā, dzert šķidrumu un ēst atļauts pēc tam, kad pilnībā atjaunojusies kakla jutība – vidēji pēc 30–60 minūtēm.

Pēc izmeklējuma pacients var just pastiprinātu gāzu izdali un atraugas, diskomfortu kaklā. Šo simptomu intensitāte dienas laikā būtiski samazināsies.

EGDS slēdziena rezultātus izsniegs un aprakstīs ārsts - endoskopists, kurš veica procedūru, kā arī tiks sniegta informācija par ņemto analīžu atbilžu saņemšanas iespējām.

Ārsts–endoskopists sniegs norādījumus par ēšanas režīmu pēc procedūras.

EGDS veikšanas dienā rekomendējams nenodarboties ar paaugstinātas slodzes fiziskajām aktivitātēm.

Riski

EGDS ir droša procedūra. Ļoti retos gadījumos iespējamas šādas komplikācijas:

  • asiņošana, kas var būt izteiktāka, ja īpaši smagi slimiem pacientiem vai pacientiem ar blakussaslimšanām izmeklējuma laikā veiktas papildu manipulācijas, piemēram, biopsiju paņemšana, barības vada paplašināšana jeb dilatācija;
  • infekcija, kas varētu attīstīties pēc izmeklējuma īpaši smagi slimiem pacientiem, ja izmeklējuma laikā nepieciešams veikt papildu manipulācijas.

Iespējamo komplikāciju risku var būtiski samazināt, ievērojot ārsta dotos norādījumus par ēšanas laiku pirms izmeklējuma, medikamentu lietošanu u.c.