Vairogdziedzera scintigrāfija
Vairogdziedzera scintigrāfija ir nukleārās diagnostikas izmeklēšanas metode.
Atjaunots: 17. aprīlis, 2023. gads
To veicot, vēnā ievada radioaktīvu preparātu, kas uzkrājas vietās ar paaugstinātu vielmaiņu – jo funkcionāli aktīvāki ir audi, jo vairāk radioaktīvā preparāta tajos uzkrājas.
Vairogdziedzera scintigrāfija var sniegt informāciju par vairogdziedzera lielumu, formu, kā arī tā aktivitāti, proti, vai vairogdziedzeris ir par daudz vai par maz aktīvs. Tāpat vairogdziedzera scintigrāfija var sniegt informāciju par izmainītajām zonām tā struktūrā un noteikt, vai audu funkcija šajās zonās salīdzinājumā ar pārējiem vairogdziedzera audiem ir paaugstināta vai pazemināta. Tas īpaši attiecas uz vairogdziedzera mezgliem; ja mezglu aktivitāte ir paaugstināta, tas izteikti uzkrāj preparātu, un šādu mezglu sauc par "karstu" mezglu. Turpretī, ja mezgls jodu neuzkrāj, tas ir nefunkcionējošs, un šādu mezglu sauc par "aukstu". Vairogdziedzera scintigrāfiju izmanto arī vairogdziedzera audzēja pacientiem, lai izvērtētu ļaundabīgā procesa izplatību kaklā.
Kā sagatavoties vizītei
Kas jāņem līdzi, dodoties uz izmeklējumu:
- Personu apliecinošs dokuments vecākiem un dzimšanas apliecība bērnam;
- Nosūtījums no ārsta-speciālista, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu;
- Lūdzu, ņemiet līdz analīžu un iepriekšējo izmeklējumu, īpaši ultrasonogrāfijas, rezultātus, kā arī slimnīcu izrakstus un citu svarīgu medicīnisku dokumentāciju, jo no radiologa informētības ir atkarīga izmeklējuma attēlu interpretācija!
Ierodoties uz izmeklējumu, pacientam jābūt paēdušam un padzērušam. Veicot vairogdziedzera scintigrāfiju, galvenais nosacījums – lai pacients 2–3 nedēļas pirms izmeklējuma nelietotu jodu saturošus produktus, medikamentus (tostarp ziedes un tinktūras) un tīro jodu. 2–3 nedēļas nepieciešams pārtraukt vairogdziedzera hormona aizstājterapiju. Ja veselības problēmu dēļ 2–3 nedēļas nav iespējams nelielot medikamentus, pirms izmeklējuma jāinformē ārsts vai radiologa asistents.
Dodoties uz izmeklējumu, jāņem līdzi nepieciešamie dokumenti, nosūtījums un iepriekšējo izmeklējumu rezultāti (radioloģisko izmeklējumu apraksti, attēli, analīžu dati un slimnīcas izraksti), ja tādi ir.
Vizītes norise
Preparātu ievada vēnā, tā tilpums ir mazāks par 1 ml. Veicot vairogdziedzera scintigrāfiju, 20 minūtes pēc injekcijas saņemšanas pacientam jāatrodas speciālā telpā, jo nepieciešams laiks, lai preparāts uzkrātos vairogdziedzerī. Lai veiktu izmeklējumu, pacientu novieto uz galda zem iekārtas – gamma kameras, detektoriem, un izmeklējuma laikā viņam nekustīgi jāguļ uz muguras apmēram 15–20 minūtes.
Kad izmeklējumu veic anestēzijā?
Ja vien iespējams, scintigrāfijas izmeklējumu veic bez narkozes, tomēr gadījumos, kad pacients ir pārāk mazs, lai ilgstoši nogulētu iekārtā, pacientam ir neiroloģiskas dabas traucējumi vai spēcīgas sāpes, kā arī bērniem, kuri nevar vai negrib sadarboties, izmeklējumu veic narkozē.
Kā vecāki var palīdzēt savam bērnam izmeklējuma laikā?
Vecāki drīkst atrasties blakus bērnam, lai mazulis justos drošāk un nebūtu satraukts. Mīļākā rotaļlieta vai māmiņas stāstītā pasaka noteikti palīdzēs izmeklējuma laikā.
Kāda ir radiācijas (jonizējošā starojuma) doza nukleārās medicīnas izmeklējumos?
Scintigrāfijas laikā saņemtā starojuma efektīvā doza ir līdz aptuveni 1 mSv. Bieži pacientam un viņu piederīgajiem ir bail no vārda ''radiācija'', tāpēc jāpaskaidro, ka saņemtā staru slodze ir pat mazāka, nekā veicot rentgenoloģiskos izmeklējumus. Preparāts ātri sabrūk un izdalās no organisma ar urīnu.
Kas jāievēro pēc izmeklējuma
Ja ārsts nav devis citus norādījumus, pēc scintigrāfijas izmeklējuma bērns var doties mājās. Radioaktīvā sabrukšana ir dabisks process, radioaktīvā preparāta aktivitāte organismā pilnībā izzūd nākamajā dienā pēc izmeklējuma. Šajā laikā jāierobežo kontakts ar citiem bērniem, kā arī ar grūtniecēm – ir pieļaujama to atrašanās vienā telpā ar pacientu, taču attālums drīkst būt ne mazāks kā viens metrs. Nākamajā rītā ierobežojumu vairs nav.
Riski
Nukleārajā diagnostikā izmanto īpašus, ar radioaktīviem izotopiem iezīmētus preparātus. Diagnostikā izmantojamajam radioaktīvajam preparātam ir salīdzinoši īss pussabrukšanas periods (6 stundas), tādēļ jau nākamajā dienā pēc izmeklēšanas pacients nerada apstarošanas draudus apkārtējiem cilvēkiem. Preparāts neizraisa alerģisku reakciju vai citas nevēlamas blaknes. Saņemtā staru slodze ir neliela un var būt pat mazāka, nekā veicot rentgenoloģiskos izmeklējumus.
Šo izmeklējumu nedrīkst veikt grūtniecēm, tāpat bērnu uz izmeklējumu nedrīkst pavadīt grūtniece vai māmiņa, kas baro bērnu ar krūti. Ja pacienta māte ir grūtniece, viņa nedrīkst:
- Scintigrāfijas izmeklējuma laikā atrasties blakus bērnam;
- Pēc scintigrāfijas izmeklējuma pavadīt bērnu, atrodoties ar viņu vienā transporta līdzeklī;
- 24 stundas pēc izmeklējuma ilgstoši būt ciešā kontaktā ar bērnu (turēt klēpī, gulēt blakus utt.).