Asins grupas noteikšana ABO sistēmā

Asins grupa dzīves laikā nemainās, tomēr ļoti retos gadījumos, piem., pie kaulu smadzeņu transplantācijas, tā var izmainīties. Bērns pārmanto asins grupu no vecākiem, kura gēns ir stiprāks.

Ir četras pamata asins grupas: 0, A, B, AB

Asins grupu ABO sistēmā nosaka:

• bērnam līdz 4 mēnešu vecumam;
• bērnam pēc 4 mēnešu vecumam.

Bērnam līdz 4 mēnešu vecumam uz eritrocītu virsmas ir A un B antigēns. Anti-A un anti-B antivielas parādās, sākot no 4 līdz 6 dzīves mēnešiem. Tādēļ jaundzimušajiem veic tikai tiešo reakciju asins grupas ABO sistēmā noteikšanai.

Bērnam pēc 4 mēnešu vecumam uz eritrocītu virsmas ir A un B antigēns un dabiskās anti-A un anti-B antivielas plazmā/serumā.

Asins grupas ABO sistēmā:

• eritrocītus, uz kuriem ir tikai A antigēns, sauc par A grupas eritrocītiem;
• eritrocītus, uz kuriem ir tikai B antigēns, sauc par B grupas eritrocītiem;
• eritrocītus, uz kuriem ir gan A, gan B antigēns, sauc par AB grupas eritrocītiem;
• eritrocītus, uz kuriem nav ne A, ne B antigēna, sauc par 0 grupas eritrocītiem.

A antigēnam ir vairākas apakšgrupas, no kurām klīniski nozīmīgākās ir A1 (80% gadījumos ) un A2.

Pacienta sagatavošana

Speciāla pacienta sagatavošana nav nepieciešama.

Ietekmējošie faktori un krustreakcijas

• Nepareizi paņemts materiāls jaundzimušiem: pārgriežot nabas saiti - intercelulāra substance nabas saistaudos, bagāta ar hialuronskābi;
• Saslimšanas: panaglutinācija, poliaglutinācija: zems titrs antigēnam, izmainīts olbaltums-leikozes, sepsis, ciroze, hiperfibrinogemija, audzēji, krioglobulinēmija u.c.;
• Bioloģiska nesaderība starp antigēnu un antivielu: zems antigēnu titrs (apakšgrupas, jaundzimušie), “falšs”- aglutinācija “monētu stabiņi”- eritrocīti nestājas viens uz otra – starp eritrocītiem trūkst negatīvā lādiņa (neaglutinē); “jaukta lauka aglutinācija”- dažādi antigēni (piemēram A asins grupai pārliets O asins u.c.); Bombay fenotips (nav neviena ABO antigēna);
• Bartona želeja (asins jāņem ar adatu un šprici);
• Testēšanas kvalitāte (reaģenti, iekārtas);
• Hemolīze jeb sarkano asinsķermenīšu sabrukšana un hemoglobīna izdalīšanās no tiem;
• Asins komponentu pārliešana anamnēzē, ja indivīdam tika pārlieti asins komponenti ar citu asins grupu;
• Cilmes šūnu transplantācija.

Bioloģiskie references intervāli vai klīniskās lēmumu vērtības

Nav.

Brīdinājuma/ kritiskās vērtības, kur būtiski

Nav.

Potenciālie variāciju avoti

• Vāji reaģējoši vai iztrūkstoši pacienta sarkano asinsķermenīšu (eritrocītu) antigēni;
• Negaidīti (ekstra) antigēni (atsevišķu patoloģiju gadījumos);
• Jaukta lauka reakcijas (pēc asins pārliešanas (transfūzijas)).

Metodes saīsinātā versija. Pilna informācija par metodi pieejama M-IH-001/01.

Metodes saīsinātā versija. Pilna informācija par metodi pieejama M-IH-002/01.

Metodes saīsinātā versija. Pilna informācija par metodi pieejama M-IH-004/01.

Metodes saīsinātā versija. Pilna informācija par metodi pieejama M-IH-005/01.