Pārlekt uz galveno saturu

Cerebrospinālā šķidruma mikrobioloģiskā izmeklēšana

Cerebrospinālā šķidruma mikrobioloģiskā izmeklēšana jeb likvora uzsējums ir pārbaude, ar kuru nosaka, vai cerebrospinālā šķidruma jeb likvora paraugā ir slimību izraisošas baktērijas un sēnītes.

Attēls
Laboratoriskie izmeklējumi
Izveidots: 28. Jūlijs, 2022. gads
Atjaunots: 28. Jūlijs, 2022. gads

Šī testa laikā laboratorijā likvora parauga iztriepi nokrāso un pārbauda ar mikroskopu, kā arī uzsēj uz vairākām barotnēm un novēro, vai tajās aug iepriekš minētie mikroorganismi.

Cerebrospinālais šķidrums ir dzidrs šķidrums, ko ražo īpašs asinsvadu pinums galvas smadzeņu vēderiņos, un šis šķidrums apskalo galvas un muguras smadzenes. Šo izmeklējumu nozīmē ārsts, ja viņam ir aizdomas par centrālās nervu sistēmas slimību, par kuru liecina tas, kā norit pacienta saslimšana un/vai tas, ka pacientam ir centrālās nervu sistēmas saslimšanas pazīmes un simptomi. Likvors bieži ir labākais paraugs, lai noteiktu šo saslimšanu cēloni, jo galvas un muguras smadzeņu slimības rada izmaiņas tajā. Cerebrospinālā šķidruma paraugu ārsts paņem lumbālās punkcijas laikā. Kaut arī paraugu ir sarežģīti iegūt, tā analīzes rezultāts var atklāt infekciozo izraisītāju tādām saslimšanām kā meningīts (galvas un muguras smadzeņu apvalku iekaisums) vai encefalīts (galvas smadzeņu iekaisums).

Pacienta sagatavošana

Jums dos norādījumus, lai pirms lumbālās punkcijas veikšanas izdariet urināciju un defekāciju. Tas ir vajadzīgs, lai parauga noņemšanas brīdī jūs varētu ilgāku laiku pavadīt nekustīgi embrionālā jeb saliektā pozā, kā arī tāpēc, lai pēc parauga paņemšanas varētu vajadzīgo laiku nogulēt nekustīgi.

Ietekmējošie faktori

Cerebrospinālā šķidruma uzsējuma rezultātu var ietekmēt vairāki faktori:

  • antimikrobu līdzekļu lietošana. Ja pirms parauga paņemšanas ir uzsākta antibakteriālā terapija, tas var ietekmēt cerebrospinālā šķidruma uzsējuma rezultātu. Tādēļ cerebrospinālā šķidruma paraugu uzsējumam pēc iespējas ņem pirms infekcijas terapijas sākuma;
  • mikroorganismi, kuri neaug uzsējumos:
    • paraugā mikrobi var būt pārāk mazā daudzumā, lai tos noteiktu ar uzsējuma metodi,
    • noteiktus baktēriju vai sēnīšu veidus ir sarežģīti vai neiespējami izaudzēt laboratorijas apstākļos. Pacientam, kurš inficēts ar šādu mikroorganisma veidu, var būt negatīvs testa rezultāts, pat tad, ja viņam ir infekcija;
  • parauga kontaminācija - dažreiz mikroorganismi no ādas var iekļūt paraugā tā ņemšanas laikā. Šādā gadījumā tests var būt pozitīvs, kaut arī mikroorganisms patiesībā nav cerebrospinalajā šķidrumā. Tādēļ mediķi veic soļus, lai mazinātu kontaminācijas risku, un ārsti uzmanīgi vērtē pozitīvu testa rezultātu, lai noteiktu, vai gadījumā rezultātu neietekmē kontaminācija.

Ja jums ir kādi jautājumi par jums nozīmēto izmeklējumu, pārrunājiet tos ar savu ārstu.

Bioloģiskie references intervāli vai klīniskās lēmumu vērtības

Veselam cilvēkam cerebrospinālā šķidrumā nav mikroorganismu.

Brīdinājuma / kritiskās vērtības, kur būtiski

Pozitīvs.

Potenciālie variāciju avoti

Nav.

 

Metodes saīsinātā versija. Pilna informācija par metodi pieejama M-MB-002/00.

Saistītās diagnozes

Centrālās nervu sistēmas bojājumi