Toxoplasma gondii IgM un IgG

Toksoplazmozi iegūst:

• ēdot jēlu, nepietiekami termiski apstrādātu vai inficētu gaļu,
• no oocistām, kas no fekālijām nonāk apkārtējā vidē,
• māte to var nodot bērnam caur placentu (transplacentāri),
• ir ziņots par pārnešanu saistībā ar orgānu transplantāciju un asins pārliešanas laikā, lai gan pārnešanas risks asins pārliešanas ceļā ir ļoti zems.

Iegūtā Toxoplasma gondii infekcija veseliem cilvēkiem parasti ir bez simptomiem. Atsevišķos gadījumos jeb 10-20% pacientu ar akūtu infekciju var attīstīties limfmezglu slimība (limfadenopātija).

Smagas infekcijas var rasties AIDS pacientiem un imūnkompromitētiem pieaugušajiem pēc vēža ķīmijterapijas vai transplantāta saņēmējiem, kuri tiek ārstēti ar imunitāti nomācošiem (imūnsupresīviem) līdzekļiem. Šīs infekcijas var būt letālas. Toksoplazmas encefalīts ir visbiežākā izpausme un visbiežākais centrālās nervu sistēmas fokālo bojājumu iemesls AIDS pacientiem.

Ja grūtniecības laikā notiek inficēšanās ar Toxoplasma gondii, rezultāts var būt parazīta transplacentāla pārnešana, kas izraisa iedzimtu infekciju.

Iedzimtas infekcijas risks ir viszemākais (10-25%), ja mātei akūta infekcija ir pirmajā trimestrī, un visaugstākais (60-90%) trešajā trimestrī.

Iedzimta infekcija ir vissmagākā, ja māte infekciju iegūst grūtniecības sākumā. Iedzimtas toksoplazmozes visbiežākie iznākumi ietver horioretinītu, intrakraniālu kalcifikāciju un hidrocefāliju. Vairākumam jaundzimušo, kas inficēti vēlīni grūtniecības laikā, dzimšanas brīdī nav simptomu, taču sekas rodas vēlāk dzīves gaitā.

Ir pierādīts, ka agrīna ārstēšana pēc Toxoplasma gondii infekcijas diagnosticēšanas pirms dzemdībām mazina iedzimtas toksoplazmozes biežumu un smagumu.

Var izmantot seroloģiskus testus, lai identificētu seronegatīvas sievietes, kuras pēc tam grūtniecības gaitā vajadzētu uzraudzīt.

IgG antivielu pret Toxoplasma gondii klātbūtne liecina, ka infekcija ir radusies, taču neatšķir nesenu infekciju no agrāk bijušas infekcijas. IgM antivielas tiek konstatētas cilvēkiem ar nesen iegūtu infekciju, taču antivielas var saglabāties līdz 18 mēnešiem pēc inficēšanās.

Lai atšķirtu nesen iegūtu infekciju no agrāk bijušas infekcijas, IgM un IgG pozitīvus paraugus vajadzētu testēt, lai noteiktu IgG aviditāti.

IgG antivielu augstas aviditātes rādītājs izteikti liecina, ka inficēšanās notikusi pirms vairāk nekā 4 mēnešiem. Zemas aviditātes rezultātus nevar izmantot akūtas toksoplazmozes diagnosticēšanai.

Pacienta sagatavošana

Speciāla pacienta sagatavošana nav nepieciešama.

Ietekmējošie faktori un krustreakcijas

• Heterofilās antivielas, peļu monoklonālās antivielas var dot nepatiesi izmainītus rezultātus;
• Multiplās mielomas pacientiem ar paaugstinātu IgM antivielu līmeni Toxoplasma gondii IgM rezultāts var būt pazemināts;
• Fibrīns (piemēram - tiem pacientiem, kuriem ir piemērota antikoagulantu vai trombolītiskā terapija nepilnīgi sarec asinis), izteikta parauga hemolīze var traucēt analīzes reakcijai.

Bioloģiskie references intervāli vai klīniskās lēmumu vērtības

Piezīme! Diagnostikas nolūkos rezultātus vajadzētu izmantot kopā ar visiem datiem: klīniskajiem simptomiem un analīžu rezultātiem (Toxo IgM, Toxo IgG, Toxo IgG Avidity).

Brīdinājuma/ kritiskās vērtības, kur būtiski

Iedzimtas toksoplazmozes gadījumā – steidzamo infekciju ziņošana atbilstoši vispārpieņemtajiem ārstniecības iestādes noteikumiem.

Potenciālie variāciju avoti

• Toxoplasma gondii IgM - nav;
• Toxoplasma gondii IgG - atšķirsies atbilstoši vecumam un ģeogrāfiskajai atrašanās vietai.

Metodes saīsinātā versija. Pilna informācija par metodi pieejama M-IC-068/00.

Metodes saīsinātā versija. Pilna informācija par metodi pieejama M-IC-069/00.