Hiperaktivitāte
Hiperaktivitātei raksturīga nespēja saglabāt fizisku mieru situācijās, kad sabiedrība to sagaida.
Atjaunots: 29. decembris, 2022. gads
Piemēram, bērns pārlieku daudz un skaļi runā, izsakās nevietā, nevar nosēdēt krēslā, visu laiku dīdās vai ceļas kājās, skraida apkārt, ir grūti mierīgi spēlēties vai iesaistīties citās mierīgās brīvā laika aktivitātēs. Lielāki bērni, pusaudži un pieaugušie fiziski var nosēdēt, taču visu laiku ir nemierīgi, kustina kājas, klikšķina pildspalvu.
Cilvēkiem galvas smadzeņu pieres daiva nobriest līdz 25-30 gadu vecumam. Tā ir smadzeņu daļa, kas atbild par tādām svarīgām funkcijām kā spēju koncentrēt un noturēt uzmanību, plānot, ievērot uzdevumu secīgumu un pabeigt iesāktās darbības, spēju prognozēt nākotni, bremzēt impulsus un regulēt savas emocijas. Ar šīm funkcijām bērns nepiedzimst, tās viņš pakāpeniski apgūst, nobriestot galvas smadzeņu pieres daivai. Taču šīs smadzeņu daļas attīstība ir ļoti individuāla un UDHS gadījumā tā notiek lēnāk.
Faktori, kas ietekmē UDHS attīstību, ir saistīti ar iedzimtību, sarežģījumiem grūtniecības laikā, alkohola un tabakas lietošanu grūtniecības laikā, priekšlaicīgām dzemdībām, zemu dzimšanas svaru, galvas smadzeņu pieres daivas bojājumiem dzemdību laikā.
Saistītās saslimšanas
Visbiežāk hiperaktivitāte ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) simptoms.
Saistīto diagnožu saraksts
Kad jāvēršas pie ārsta
Ja vecākiem un pedagogiem rodas aizdomas par UDHS, var vērsties pie ģimenes ārsta, kurš var nosūtīt tālāk pie klīniskā psihologa izvērtējuma veikšanai un pie bērnu psihiatra vai bērnu neirologa diagnozes precizēšanai.