Sporta traumu profilakse

Sportā var būt akūtas traumas, kas rodas īslaicīga spēka iedarbības rezultātā, piemēram, lūzumi, sastiepumi. Tāpat traumu iemesls var būt pārslodze, kas rodas ilgstošā laika posmā organismam neatbilstošu slodžu ietekmē, piemēram, “stresa” lūzumi, saišu iekaisumi (tendinīti). Atveseļošanās pēc traumas prasa noteiktu laiku, ir jāpārtrauc treniņu process, kā arī jāiegulda finanses, to apjoms atkarīgs no traumas veida un smaguma. Tāpēc sportistiem ir svarīgi maksimāli izvairīties no traumām. To vislabāk var paveikt, iegūstot informāciju par iespējamiem traumu cēloņiem, un darīt visu iespējamo, lai šos cēloņus novērstu. Protams, no absolūti visām traumām nav iespējams izvairīties, jo pastāv nejaušības princips un arī pretinieka darbības, ko nav iespējams paredzēt. Par sporta traumu iespējamiem cēloņiem jābūt informētām ārstniecības personām, sporta speciālistiem un sporta iestāžu funkcionāriem, sportistu vecākiem, kā arī cilvēkiem, kas ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas.

Ieteikumi, kas jāievēro, lai izvairītos no traumām sporta nodarbībās un sacensībās

I Sportistiem obligāti jāseko savam veselības stāvoklim:

• Uzsākot sporta gaitas un pēc tam reizi gadā, sportistiem jāveic padziļināta profilaktiskā medicīniskā pārbaude. Kategoriski aizliegts izsniegt izziņu par veselības stāvokli bez pacienta klātbūtnes;
• Jāievēro medicīniskajā pārbaudē dotie ieteikumi par atbilstību sporta veidam, rekomendējamo slodžu apjomu un intensitāti;
• Ārstiem, nosakot piemērotas fiziskas slodzes, jāņem vērā arī sportista ķermeņa attīstības īpatnības, piemēram, pēdas izliekums (plakanā pēda, augsta pēdas velve), O vai X veida kājas, atšķirīgs kāju garums, liekais svars;
• Ja parādās veselības problēmas, jādodas pie ārsta – nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanos. Slimību un traumu gadījumā nedrīkst piedalīties treniņos un sacensībās. Pēc slimībām un traumām pārmērīgi ātri nedrīkst atsākt treniņus un piedalīties sacensībās. Pēc ilgstošiem pārtraukumiem, atsākot treniņus, slodze jāpalielina pakāpeniski, sekojot sportista pašsajūtai;
• Treniņos un sacensībās nedrīkst piedalīties bez ārsta atļaujas, šo jautājumu ļaujot izlemt trenerim vai vecākiem;
• Jālieto daudzveidīgs, sabalansēts uzturs, kas bagāts ar vitamīniem un minerālvielām, jāievēro regulāras ēdienreizes, jāuzņem pietiekami daudz šķidruma;
• Jāievēro pareizs dienas režīms;
• Nedrīkst smēķēt, lietot alkoholiskus dzērienus, narkotiskas un citas apreibinošas vielas. Treniņos un sacensībās sportistiem kategoriski aizliegts piedalīties apreibinošo vielu ietekmē, tas pats attiecas arī uz treneriem.

II Sportistiem jābūt pareizi sagatavotiem:

• Katram sportistam jāizstrādā individuāls treniņu plāns, ievērojot viņa fizioloģiskās īpatnības, fizisko sagatavotību, prasmes;
• Sportistu grupas komplektē, ņemot vērā veselības stāvokli, dzimumu, vecumu, fizisko un tehnisko sagatavotību, vēlams, arī rakstura īpašības;
• Treniņiem obligāti jānotiek trenera uzraudzībā. Treneris nedrīkst būt alkohola reibumā;
• Treniņu procesā slodzes apjomu un intensitāti palielina mēreni un pakāpeniski, treniņu un īpaši jauna paņēmiena mācīšanu sāk ar vienkāršiem un vispārīgiem vingrinājumiem, pakāpeniski pārejot uz sarežģītākiem un specifiskākiem;
• Sarežģītas kustības vai vingrinājumi jāmāca pakāpeniski, pa daļām, tikai pēc to apguves sportists var izpildīt sarežģīto kustību vai vingrinājumu kopumā;
• Jāpanāk standarta kustību automātisms, piemēram, skriešanai, slidošanai;
• Pēc ilgstoša pārtraukuma, slimības vai traumas treniņi jāatsāk pēc pakāpeniskuma principa, treniņiem jānotiek stingrā trenera vai pat ārstniecības speciālista uzraudzībā;

• Trenerim ar katru sportistu jādarbojas individuāli, jākontrolē sportista fiziskā stāvokļa rādītāji treniņa periodā dinamikā;
• Jāpanāk sportista harmoniska fiziskā sagatavotība, īpaša uzmanība jāpievērš lokanības attīstībai, kas ir svarīgi sastiepumu, osteoentezopātiju (saites bojājums vietā, kur tā piestiprinās pie kaula) un osteohondropātiju (vecuma un pārliekas fiziskas slodzes radīts kaula bojājums), piemēram, Osguda Šlatera slimības profilaksei;
• Treniņā un sacensībās obligāti jābūt iesildīšanās un atsildīšanās posmam. Uzsākot nodarbības sportā, pirmajos treniņos jaunajiem sportistiem jāiemāca pareizi iesildīties un atsildīties;
• Sportisti ar vāju vispārējo fizisko sagatavotību nedrīkst izpildīt konkrētam sporta veidam specifiskas sarežģītas aktivitātes;
• Jāsaskaņo fizisko aktivitāšu un atpūtas režīms. Lai izvairītos no pārslodzes, pēc treniņa sportistam pilnvērtīgi jāatpūšas. Ja tā nedara, pārpūle rada lielu traumu risku, jo pasliktinās koordinācija, kustību precizitāte, palēninās reakcija;
• Vienā dienā nedrīkst plānot vairākus startus;
• Jāpanāk, lai sportisti paši neforsē treniņu nodarbības. Jāseko sportistu noguruma līmenim, ko visvienkāršāk izdarīt, novērojot pašsajūtu, apetīti, miegu, garastāvokli, vēlmi trenēties.

III Jāpievērš uzmanība situācijai un videi treniņos un sacensībās:

• Treniņiem jānotiek atsevišķi dažādām treniņu grupām un dažādos sporta veidos vienā sporta būvē, jāseko sportistu skaitam uz laukuma;
• Treniņos un sacensībās uz šosejām vai ielās, piemēram, riteņbraukšanā vai vieglatlētikā, maksimāli jārūpējas par sportistu drošību;
• Nodarbību un sacensību vietām jābūt labā tehniskā stāvoklī, īpaši kvalitatīviem jābūt grīdas segumiem. Dēļu grīdām jābūt sausām, jo miklas tās kļūst slidenas. Uz sporta laukuma nedrīkst atrasties nevajadzīgi, traucējoši priekšmeti;
• Ja nodarbības vai sacensības notiek ārpus telpām, jāseko meteoroloģiskajiem apstākļiem: lai netraucētu spoža saule, vējš, lietus, sniegs, negaiss ar zibeni. Vasarās noteikti jāpievērš uzmanība gaisa temperatūrai, tāpēc labāk fiziskas aktivitātes plānot līdz pulksten 11.00 un pēc 16.00. Telpās jāseko līdzi apgaismojumam, ventilācijai, ūdens un gaisa temperatūrai, gaisa mitrumam;
• Jāizmanto pareizas un stabili nostiprinātas sporta iekārtas un inventārs, kas atbilst sporta veida noteikumiem, nav bojāts un ir atbilstoša izmēra;
• Jābūt pareiza izmēra zeķēm un vieglam apģērbam, kas atbilst laikapstākļiem un sporta veidam, vēlama speciāla apakšveļa, jārūpējas, lai neveidotos tulznas, lietus laikā jāvelk jaka no materiāla, kas neuzsūc mitrumu, tā novēršot iespējamību saaukstēties. Saulē un karstā laikā obligāti jānēsā galvassega, lai izsargātos no pārkaršanas. Apģērbam jābūt ērtam, tas nedrīkst ierobežot vai traucēt brīvai kustībai;
• Jāizvēlas tādi apavi, kas atbilst konkrētai fiziskai aktivitātei, tiem jābūt pareiza izmēra, pareizi (ne par stingru, ne par vaļīgu) un droši aizsaitētiem, tie nedrīkst būt bojāti vai novalkāti, proti, zaudējuši labās īpašības, piemēram, kājas stabilizācijas, amortizācijas spējas. Nedrīkst vilk jaunus, neievalkātus apavus sacensībās;
• Ja ārsts rekomendējis lietot ortopēdiskās zolītes, tās pasūtot, noteikti jāņem līdz sporta apavi;
• Jālieto visi noteiktie aizsarglīdzekļi, tiem jābūt nebojātiem, atbilstoša izmēra.

IV Svarīgs sportistu audzināšanas darbs:

• Sportistiem jāievēro disciplīna, sporta veida noteikumi. Kontakta sporta veidos jāizvairās no neatļautiem paņēmieniem spēles laikā, rupjībām;
• Uz rupjībām tiesnešiem, treneriem jāreaģē laikus un stingri, obligāta precīza un stingra tiesāšana spēļu laikā, tāpēc tiesnešiem jābūt atbilstoši sagatavotiem;
• Sporta organizatoriem nepieciešamības gadījumā jāveic izmaiņas sporta veidu noteikumos, cenšoties ierobežot traumatismu, piemēram, aizliegt bērniem veikt spēka paņēmienus;
• Jācenšas jauno sportistu vecākiem sniegt informāciju par to, ka lieka agresivitāte un apzināta riskēšana, lai sasniegtu labāku rezultātu vai piesaistītu skatītāju uzmanību, uz laukuma nav nepieciešama;
• Sacensību, sporta spēļu organizatori nedrīkst domāt tikai par pasākuma komerciālo pusi un skatītāju izklaidi, noteikti jāņem vērā sacensību dalībnieku drošība.