Efektīvas podiņmācības stratēģijas

Galvenie fizioloģisko procesu attīstības posmi:

1. Saskaņā ar grafiku iet uz poda vai tualeti dienas laikā;
2. Spēj kakāt podā/tualetē, iet pats;
3. Iniciācija: bērns paziņo, kad grib čurāt;
4. Nečurā naktī.

Podiņa "attīstības" etapi:

15 mēneši:

• Rāda vecākiem uz mitrajām biksēm;
• Naktī raud, kad kļūst mitrs vai netīrs.

No 1,5 līdz 2 gadiem:

• Paziņo vecākiem par netīrajām biksēm;
• Izmanto dažādus vārdus čurāšanai un kakāšanai.

No 2 gadiem:

• Saka, ka grib čurāt.

No 2,5 līdz 3 gadiem:

• Savlaicīgi paziņo par vēlmi iet uz podiņu.

No 3 gadiem:

• Spēj turēties noteiktu laiku, lai izdarītu visu nepieciešamo noteiktajā vietā.

Kad bērns ir gatavs?

• Bērns labi ēd un dzer pietiekamu šķidruma daudzumu;
• Vienu stundu nečurā (pazīme, ka urīnpūslis nobriest);
• Bērns ir sauss gulēšanas laikā pusdienlaikā.

Galvenie uzvedības gatavības parametri

Ja ir novērojama nevēlama uzvedība un bērns neievēro prasības (sadarbība ir kavēta), podiņapmācību uzsākt nedrīkst. Vispirms jāstrādā ar nevēlamās uzvedības korekciju, un tikai pēc tam – ar tualetes iemaņu apgūšanu.

Prasmes, kas paātrinās apmācību

• Pašaprūpes prasmes: uzvilkt/novilkt bikses/apakšbikses, nomazgāt rokas, noskalot rokas, apsēsties uz poda utt.;
• Spēja sekot vienkāršām instrukcijām (iespējams ar žestu vai kartiņu);
• Atdarināšana;
• Verbālās prasmes (vai izprot teikto? Vai var izskaidrot procesu?).

Podiņapmācībām ir nepieciešams gatavoties savlaicīgi. Labāk sākt gatavoties 2-3 mēnešus iepriekš.

• Noņemiet autiņbiksītes, lai bērns varētu sajust mitrumu. Šī sajūta var palīdzēt bērnam saprast atšķirību starp sausumu un slapjumu. Ieteicams piedāvāt uzvilkt apakšveļu ar bērnam mīļāko varoni, lai veidotos vēlme saglabāt to tīru;
• Bērnam jāuzņem pietiekams šķidruma daudzums. Piemēram, ja bērna svars ir 20 kg, ikdienā jāizdzer aptuveni 1500 ml ūdens. Intensīvas podiņmācības laikā šo daudzumu var palielināt līdz 2000 ml. Ieteicams samazināt saldo dzērienu daudzumu un dot priekšroku ūdenim;
• Iegādājieties podiņu un sākumā māciet bērnam vienkārši uz tā apsēsties. Kad bērns spēj mierīgi nosēdēt, var sākt mācīt urinēt podiņā. Bērnam būtu jāspēj nosēdēt līdz 5 minūtēm. Lai nebūtu garlaicīgi, vecāki var piedāvāt viegli motivējošas aktivitātes;
• Sākumā podiņš jānovieto vietā, kur bērns visbiežāk uzturas. Kad bērns ir apguvis urinēšanu podiņā, to pakāpeniski pārvieto tuvāk tualetei.

Kāds ir sagatavots vecāks?

• Jums ir ģimenes atbalsts;
• Jums ir ārstu atbalsts un apstiprinājums;
• Jūs zināt, pie kā vērsties, ja kaut kas noiet ne tā;
• Jūsu dzīvē nebūs nekādu izmaiņu, izņemot TТ;
• Jūs nesalīdzināt sevi ar citiem;
• Jūs pieņemat lēmumus atkarībā no sava stāvokļa un sava bērna stāvokļa, nevis citu spiediena!

Pastiprinājuma izvēle:

• Izvēlēties visvēlamāko apbalvojumu;
• Rezervēt šo īpašo apbalvojumu par urinēšanu;
• Nedot šo apbalvojumu par citām lietām;
• Potenciāli nedot šo apbalvojumu 1–2 dienas pirms apmācībām.

Tualetes treniņa komponenti:

1. Dod dzert pēc grafika un lielākos daudzumos nekā parasti;
2. Pārbaudīt biksītes uz sausumu;
3. Sniedziet visstiprāko apbalvojumu par čurāšanu un vidēju apbalvojumu par sausām biksītēm;
4. Iet uz tualeti/poda pēc grafika;
5. Ja sāka čurāt biksītēs, pārtraukt un pārvirzīt uz tualeti, lai pabeigtu. Ja bērns tomēr pabeidza čurāt podā, tad SUPER pastiprinājums.

Kā pareizi izveidot grafiku, lai sēdinātu bērnu uz poda?

• Savācat datus 3 dienas (šajās 3 dienās jūs nevedat bērnu uz podiņa);
• Jāskatās, ko viņš var darīt pats;
• Bērns var šajās dienās būt biksītēs (vieglāk izsekot, vai viņš ir slapjš);
• Bērns var šajās dienās būt autiņbiksītēs (tad pārbaudīt ik pēc 15 minūtēm);
• Pierakstam laikus kad bērns čurāja, ka arī cik daudz šķidruma dzēra;
• Ja bērnam maksimālais intervāls starp urinēšanu ir 90 minūtes un minimālais ir 60 minūtes, tad jāuzsāk ar 30 minūtēm, jo intervālam jābūt īsākam par 60 minūtēm;
• Bet, ja jūs vedāt bērnu pēc pēdējās čurāšanas uz podiņa pēc 30 minūtēm, bet viņš nečurāja, tad turpmāk jūs ejat uz podiņu ik pēc 15 minūtēm!
• Nepieciešamas 2 veiksmīgas dienas (90% čurāšana podiņā), lai palielinātu intervālu;
• Standarta palielinājums: par 15 minūtēm!
• Ja bērns ir apčurājies biksītēs, un jūs neesat paspējusi “pārvirzīt viņu uz podiņa", nerunājiet ar bērnu dusmīgi;
• Taču bērns pats noņem biksītes, nes tās uz mazgāšanu un uzvelk tīras biksītes pēc iespējas patstāvīgāk (tas ir neliels sods).

Nakts enurēzes iemesli:

• Nenobriedis urīnpūslis;
• Dziļš miegs, nejūt;
• Naktī tiek ražots daudz urīna;
• Hormonālās problēmas.

Kad sākt strādāt pie nakts urinēšanas?

• 5-6 gadu vecumā;
• Bet ne agrāk kā 6 mēnešus pēc tam, kad ir nostiprināta čurāšana podā;
• Parasti, ja bērns dienā paliek sauss, pēc dažiem mēnešiem (~6 mēneši) viņš pārstāj čurāt naktī.

Kā palīglīdzekli var izmantot urinēšanas sensoru. Efektīvs, jo zvana vai vibrē tikai tad, kad sākas urinēšana, tas nozīmē, ka urīnpūslis ir pilns. Ir ar vadu un bezvadu versija.

Kad skan urinēšanas sensors:

• Bērns pamostas un izslēdz;
• Jums jāmāca bērnam izslēgt skaņu pirms tās izmantošanas;
• To var izdarīt dienas laikā, spēlējoties ar ūdeni;
• Jums pašiem jādzird skaņa naktī, lai palīdzētu bērnam.

Prasme kakāt

Regularitāte - 1-2 reizes dienā ir labs rādītājs, taču mācības var uzsākt arī pie biežuma 1 reize ik pēc 2 dienām. Ja bērns kakā retāk, tad ir nepieciešams vērsties pie ārsta.

Vācam datus:

• Parasti, ja bērns kakā regulāri, tad, visticamāk, tas notiek noteiktā laikā.
• Aptuveni šajā laikā +/- 30 minūtes mēs liekam bērnu uz podiņa.

Ja bērns kakā haotiski, tad var likt uz podiņa ik pēc 30 minūtēm.

Podiņapmācība ir nozīmīgs solis bērna ceļā uz patstāvību. Lai process būtu veiksmīgs, bērnam jābūt fizioloģiski un uzvedības ziņā gatavam – jāspēj saprast vienkāršas norādes, kā arī izrādīt interesi par tualetes lietošanu. Svarīgi sagatavoties laikus, ļaujot bērnam pierast pie poda, attīstīt nepieciešamās prasmes un mazināt stresu. Podiņapmācība jāveic pozitīvā, atbalstošā vidē, izmantojot pastiprinājumus un piemērotu grafiku.

Speciālista ieteikumi video fromātā