Pārlekt uz galveno saturu

Uzvedības izpratne un efektīva vadība

Attēls
izaicinoša uzvedība
Created: 14. aprīlis, 2025. gads
Atjaunots: 16. aprīlis, 2025. gads

Kas ir uzvedība?

Uzvedība attiecas uz jebkuru novērojamu darbību, kas var tikt analizēta, mērīta un mainīta, lai uzlabotu cilvēka dzīvi.

"Mirušā cilvēka tests" (angliski: Dead Man Test) ir jēdziens, ko izmanto ABA terapijā un uzvedības analīzē, lai noteiktu, vai kāda darbība tiešām ir uzvedība, ar kuru var strādāt un ko var mainīt. Ja miris cilvēks var veikt šo "uzvedību", tad tā nav uzvedība, ko mēs vēlamies analizēt vai mainīt.

Nevēlamas uzvedības korekcija – neatņemama lietišķās uzvedības speciālista prakses sastāvdaļa.

Nevēlama uzvedība:

  • Apgrūtina mācīšanos;
  • Var apdraudēt bērnu vai citus;
  • Apgrūtina saziņu ar bērnu un viņa socializāciju.

Nevēlamas uzvedības veidi:

  • Histērijas (nokrīt uz grīdas,  raud, kliedz, utt.);
  • Agresija (pret sevi - sit galvu, norij asus priekšmetus, izrauj matus, kož; pret citiem - sit, kož, izrauj matus, spļaujas, lamājas; pret apkārtējiem priekšmetiem - met priekšmetus, sit traukus, salauž mantas);
  • Pašstimulācijas (rokas vicināšana, plaukstu plikšķināšana, lēkāšana vai šūpošanās uz vietas, objektu rotēšana acu priekšā, vienu un to pašu frāzi vai vārdu atkārtošana utt.)
  • Sociāli nepieņemama uzvedība (skaļa kliegšana un runāšana skaļā balsī; ēšana no cita šķīvja; ēšana no atkritumu tvertnes utt.)

Kas var izraisīt nevēlamu uzvedību?

Nevēlama uzvedība var rasties, ja bērnam trūkst kādas no prasmēm, lai efektīvi mācītos:

  • Funkcionālā komunikācija;
  • Uzmanības noturība (spēlēt spēlēs, pildīt uzdevumus);
  • Ātrās reakcijas;
  • Sadarbība (pildīt pieauguša instrukcijas);
  • Mierīga gaidīšanās, adekvāta reakcija uz atteikumu utt.

Nevēlamās uzvedības (NU) funkcionālā analīze.

Nevēlamas uzvedības analīze ļauj saprast kāpēc uzvedība notiek, kas to izraisa un kā to mainīt. Šo analīzi bieži veic pēc ABC modeļa:

A - Antecedents (pirmsnotikumi)

B - Uzvedība

C - Sekas

Kas notika pirms uzvedības?

  • Vai tika dots uzdevums?
  • Vai kāds kaut ko aizliedza?

Kāda tieši bija uzvedība?

  • Kliedza?
  • Sita?
  • Bēga prom?

Kas notika pēc uzvedības?

  • Vai bērns dabūja uzmanību?
  • Vai tika noņemts uzdevums?

Uzvedības funkcija

Ir 4 galvenās uzvedības funkcijas:

  1. Sociālā pozitīvā pastiprināšana (Uzmanība);
  2. Materiālā pastiprināšana (Piekļuve vēlamajam priekšmetam);
  3. Sociālā negatīvā pastiprināšana (Izvairīšanās);
  4. Automātiskā pastiprināšana (Autostimulācija).

Kā veikt analīzi?

IISCA veikšanas posmi (Intervijā balstīta sintezēto nosacījumu analīze)

  1. Hipotēzes izveide;
  2. Plānošana un apstākļu izveidošana;
  3. Testēšana;
  4. Novērošana un datu vākšana;
  5. Analīze un secinājumi.

Nevēlamās uzvedības korekcijas stratēģijas

  • Proaktīvās stratēģijas. Fokusējas uz to, lai novērstu nevēlamu uzvedību, pirms tā rodas. Vērsta uz manipulāciju ar apkārtējās vides faktoriem.
    • Vadības kontroles veidošana;
    • Funkcionālā komunikācija;
    • Funkcionālās prasmes;
    • Neapstādīts pastiprinājums (NCR);
    • Diferencēts pastiprinājums par reakciju neesamību (DRO);
    • Alternatīvās uzvedības diferencēts pastiprinājums (DRA);
    • Diferencēts pastiprinājums par nesavienojamu uzvedību (DRI).
  • Reaktīvās stratēģijas. Pielieto tūlīt pēc nevēlamas uzvedības rašanās kā palīglīdzeklis proaktīvajām metodēm!
    • Dzēšana;
    • Sodīšana.

Funkcija

Ko darīt?

Ko nedarīt?

Piekļuve vēlamajam

  • Mācīt bērnam, kā izrādīt iniciatīvu pieejamā veidā;

  • Nodrošināt motivējošus stimulus par labu uzvedību.

  • Pēc nevēlamas uzvedības nedodam vēlamo priekšmetu/darbību

Uzmanības piesaistīšana

  • Vērst uzmanību uz alternatīvo uzvedību;

  • Mācīt bērnam piesaistīt uzmanību citādā veidā.

  • Nekritizēt un nepaaugstināt balsi;

  • Nedot norādījumus.

Izvairīšanās no prasībām

  • Mācīt bērnam lūgt palīdzību;

  • Mācīt bērnam lūgt pauzi;

  • Uz laiku atvieglot uzdevumus.

  • Nepārtraukt uzdevumu un neizvest bērnu.

Autostimulācija

  • Bloķēt nevēlamu uzvedību un novirzīt uz pieņemamāku darbību;

  • Nostiprināt alternatīvu uzvedību un uzvedību, kas fiziski aizstāj nevēlamu uzvedību;

  • Strādāt pie interešu jomas paplašināšanas.

  • Neignorēt;

  • Neizvest bērnu.

Profesijas standarti

  • Pirms funkcionālās uzvedības analīzes veikšanas ir nepieciešams saņemt atļauju no bērna aizbildņiem;
  • Profesijas prakses standarti prasa veikt funkcionālo novērtējumu pirms uzvedības iejaukšanās, plāna piemērošanas un ieteikumu sniegšanas;
  • Uzvedības korekcija jāveic atbilstoši izstrādātajam plānam;
  • Izmaiņas uzvedībā ir jāuzrauga nepārtraukti (datu vākšana un attēlošana grafikā);

Ir rekomendēts sākt ar procedūrām, kas balstās uz pastiprināšanas principiem, un minimizēt aversīvo procedūru izmantošanu.

Speciālista skaidrojums VIDEO

Tēma

Agrīna bērna attīstība un intervence

Efektīva stratēģija un intervenču kopums, lai novērstu vai samazinātu attīstības traucējumu simptomātiku un uzlabotu funkcionālos rezultātus  nākotnē.