Alternatīvās komunikācijas metodes un to pielietojums. Semināra atskats

26.03.2026. norisinājās Atbalsta projekta rīkotais izglītojošais seminārs “Alternatīvās komunikācijas metodes un to pielietojums”, kas pulcēja pašvaldību sociālo dienestu darbiniekus, ģimenes ārstus un citus speciālistus, kuri ikdienā strādā ar bērniem ar smagām slimībām un viņu ģimenēm. Semināru vadīja Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra sertificēta audiologopēde Evija Caune.

Augmentatīvā un alternatīvā komunikācija (AAK)

Augmentatīvā un alternatīvā komunikācija ir veids, kā cilvēki sazinās, ja runāt ir grūti vai nesiespējami.

• Augmentatīvā komunikācija – runas papildināšana. Cilvēks var runāt, bet ne pietiekami skaidri, tādēļ tiek izmantoti citi veidi – žesti, attēli, komunikācijas kartītes, komunikācijas lietotnes, simbolu grāmatas.
• Alternatīvā komunikācija – runas aizvietošana, ja cilvēks nerunā vispār. Tā aizstāj mutvārdu valodu un izmanto attēlus, simbolus, zīmes, komunikācijas ierīces, planšetes ar speciālām programmām.

Kurš izmanto šādu komunikāciju?

Alternatīvās un augmentatīvās komunikācijas metodes izmanto gan bērni, gan pieaugušie ar attīstības, neiroloģiskiem vai kustību traucējumiem (autisms, bērnu cerebrālā trieka, epilepsija, pēc insulta, retu ģenētisko saslimšanu gadījumā u.c.) Alternatīvo un augmentatīvo komunikāciju var sākt izmantot no agrīna vecuma.

Kādēļ komunikācija ir svarīgāka par runu?

Komunikācija ir plašāks jēdziens nekā runa, tāpēc tā bieži ir svarīgāka. Runa ir tikai viens no veidiem, kā mēs komunicējam.Komunikācija ietver visus veidus, kā cilvēks nodod informāciju, vajadzības, emocijas un domas citiem. Komunicēt var ar žestu, ar skatienu, sejas izteiksmi, ķermeņa kustībām, attēliem vai simboliem un tehnoloģijām. Piemērs – norādīt to, ka gribu padzerties, var ar attēlu, ar žestiem, ar priekšmetu. Tas nozīmē, ka cilvēks var veiksmīgi komunicēt arī tad, ja nerunā. Svarīgākais nav tas, kā mēs kaut ko sakām, bet vai mūs saprot.

Bērna komunikācija ar aprūpētājiem

Bērna aprūpētāji – vecāki, skolotāji un sociālie darbinieki – vēlas komunicēt ar bērnu, izprast viņa emocijas, vēlmes un vajadzības. Ir svarīgi apzināties, ka bērns vēlas sazināties, taču nespēj to darīt verbāli, tādēļ viņa uzvedībā var parādīties agresija.

Bērns par sevi ziņo tā, kā spēj, piemēram, krītot zemē, sitot ar dūrēm vai atsitot galvu pret zemi. Šāda rīcība bieži vien rodas no tā, ka mēs nesaprotam viņa vajadzības, jo bērns tās nevar izteikt vārdos. Tā vietā viņš savas vēlmes un emocijas pauž ar uzvedību, kas var izpausties kā sišana, košana vai spārdīšana.

Svarīgi atcerēties – ja bērns ir neverbāls, tas nenozīmē, ka ar viņu nav iespējams komunicēt.

Augmentatīvās un alternatīvās komunikācijas veidi

• Zīmju/ķermeņa valoda
• PECS (The Pictures Exchange Communication System) – Attēlu apmaiņas komunikācijas sistēma
• PROMPT (Restructuring Oral Muscular Phonetic Targets) – Orālo muskuļu fonētisko mērķpunktu stimulēšanas metode. Piemēram, uzspiešana pie lūpām, lai palīdzētu izrunāt kādu konkrētu burtu/skaņu.
• AAK tehnoloģijas

Zīmju/ žestu valoda

Dažādus žestus saziņā ar bērnu mēs izmantojam jau no zīdaiņa vecuma. Tādas vienkāršas kustības kā gaisa buča vai “atā” ir vieni no pirmajiem žestiem, ko lietojam ikdienā, un bērns tos pamazām sāk atpazīt un saprast. Ar attēlu palīdzību iespējams novērot, cik agri bērns sāk uztvert un apstrādāt vizuālo informāciju.

Zīmju valodai raksturīgi izmantot:

• roku žestus;
• sejas izteiksmes;
• ķermeņa kustības.

Zīmju valodas mērķis ir izteikt skaņas, vārdus un frāzes.

Zīmju valodas priekšrocības:

• Spontāna komunikācija;
• Labākas sociālās prasmes;
• Uzlabojas attiecības ar citiem;
• Mazāka agresija un neapmierinātība ar nespēju sazināties;
• Mazāka trauksme.

Zīmju valodas trūkumi:

• Šī metode nav paredzēta visiem;
• Plaša motorisko prasmju izmantošana (roku, pirkstu izmantošana);
• Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ir grūtības koncentrēties uz sejas izteiksmi un interpretēt tās, veidot ilgstošu acu kontaktu, kā arī viņi stresu mēdz izreaģēt caur aktīvām roku kustībām vai sažņaugtām dūrēm, kas apgrūtina iespējas rādīt žestus.

Svarīgākais par zīmju/ žestu valodu

• Žestiem jābūt vienkāršiem un viegli atkārtojamiem;
• Tiem jābūt saistītiem ar reālām vajadzībām (piemēram, ēst, dzert, paprasīt “vēl”, parādīt “stop” u.c.)
• Visiem apkārtējiem (vecākiem, pedagogiem, terapeitiem) jālieto vienādi žesti!

PECS - Attēlu apmaiņas komunikācijas sistēma (The Picture Exchange Communication System)

PECS jeb attēlu apmaiņas komunikācijas sistēma ir vizuāla, uz attēlu kartītēm balstīta komunikācijas metode, kas palīdz bērniem un pieaugušajiem ar dažādiem attīstības traucējumiem iemācīties apmainīties ar attēliem, lai izteiktu savas vēlmes un vajadzības.

Metodei ir 6 pakāpes, un metodi var izmantot gan bērni, gan pieaugušie. Lai darbotos ar šo metodi, bērnam jābūt interesei par attēliem vai spējai atpazīt vēlamo priekšmetu attēlā.

• PECS 1. posms: bērns iemācās apmainīt priekšmetu pret attēlu. Šajā posmā jāpanāk, lai bērns patstāvīgi spētu izvēlēties attēlu, kas atbilst attiecīgajam priekšmetam.
• PECS 2. posms: bērnam jāiemācās otram cilvēkam ielikt kartīte rokā. Starp bērnu un speciālistu ir distance, speciālistam ir jāparāda žests, ka viņš grib  kartīti saņemt savā rokā.
• PECS 3. posms: galvenais uzdevums ir iemācīties atšķirt dažādus attēlus. Bērnam māca izvēlēties no 2 vai vairākiem attēliem, lai iemācītu paprasīt savu mīļāko lietu.
• PECS 4. posms: tiek veidotas teikuma struktūras. Bērns mācās veidot vienkāršus teikumus uz teikuma lentes. Piemēram, Es gribu / es redzu – un norāda attēlā, ko viņš grib/ redz. Pēc tam var papildināt ar apstākļa vārdiem – kāda ir lieta, kuru es redzu?
• PECS 5. posms: bērns mācās atbildēt uz reaģējošu pieprasījumu. Mērķis ir atbildēt uz jautājumu “Ko Tu gribi?”, pretim sniedzot attēlu.
• PECS 6. posms: Mācās atbildēt uz jautājumu “Ko Tu dzirdi?” Bērnam tiek atskaņotas dažādas skaņas, un viņam ir jāspēj norādīt ar kartītēm, kādu skaņu viņš dzird.

Alternatīvās un augmentatīvās komunikācijas ierīces

Situācijās, kur vajadzīga sarežģītāka komunikācija, iespējams izmantot planšetes vai ierīces, kas “runā”, kad bērns pieskaras simboliem šajās ierīcēs.

Priekšrocības:

• Attīstās līdzi bērniem (no vārdiem līdz teikumiem);
• Apvieno vizuālo un dzirdes atgriezenisko saiti – gan redz attēlu, gan dzird skaņas, kad uzspiež uz šī attēla.

Komunikācijas ierīču veidi:

• Pogas
• Runas dēļi
• Burtu tāfele
• Datorpragrammas un iekārtas
• Tobii Dynavox – multifunkcionāls dators

RUNAS DĒLIS - atbalsts personām ar runas, valodas, komunikācijas un kustību traucējumiem. Iekārta sniedz iespēju, izmantojot savu balsi, ierakstīt īsus audio ierakstus, kas tiek pastiprināti ar vizuālu atbalstu - attēlu, piktogrammu vai fotogrāfiju.

BURTU TĀFELE ir alternatīva komunikācijas metode, kas Latvijā pieejama kopš 2024. gada. Tā pielāgota ierobežotajām sīkās motorikas prasmēm, kas piemīt cilvēkiem ar motoro kustību traucējumiem. Ļoti svarīga, izmantojot burtu tāfeles metodi, ir sīkās motorikas prasme fokusēt acu skatienu uz konkrēto burtu.                

Ieteicams sākt ar tāfelēm, kur alfabēts sadalīts uz trim daļām. Kad kustības attīstītas, pāriet uz tāfeli ar pilnu alfabētu. Kad cilvēks to apguvis, var pāriet uz A4 lapu ar pilnu alfabētu, un gala mērķis ir pāriet uz datora tastatūru. Dažiem cilvēkiem šī progresēšana var aizņemt vairākus gadus, kamēr citi nekad nespēs pāriet uz A4 lapu vai cieši saspiestiem burtiem uz tastatūras.

WIDGIT SIMBOLI ir vizuāla komunikācijas sistēma – vairāk nekā 20 000 simbolu bibliotēka, kas palīdz cilvēkiem ar lasīšanas, valodas vai komunikācijas grūtībām saprast tekstu.

• Simboli ir attēli, kas padara lasītā vārda nozīmi skaidrāku;
• Simboli ir vienkārši un viegli uztverami, tos var izmantot dažāda vecuma cilvēki;
• Programmu veiksmīgi var izmantot personas ar mācīšanās traucējumiem, autismu, garīgās attīstības traucējumiem un citām speciālām vajadzībām.
• Labam lasītājam simboli var likties nesaprotami.

Mīti un patiesības par AAK

Mīts: Alternatīvā un augmentatīvā komunikācija kavē runu. Patiesība: Alternatīvā un augmentatīvā komunikācija veicina runas attīstību.

Mīts: AAK izmanto tikai ļoti smagos gadījumos. Patiesība: AAK var izmantot īslaicīgi vai ilgtermiņā.

Mīts: Lai izmantotu AAK, jāgaida bērna gatavība.  Patiesība: Komunikāciju var sākt veidot uzreiz.

Mīts: Jābūt noteiktam intelekta līmenim, lai darbotos ar AAK. Patiesība: AAK var izmantot jebkurš cilvēks ar komunikācijas grūtībām, neatkarīgi no intelekta vai attīstības līmeņa.

Mīts: AAK jāievieš tikai tad, kad bērns ir paaudzies. Patiesība: AAK var sākt izmantot ļoti agrīni. Jo agrāk bērnam ir iespēja komunicēt, jo labāk attīstās valoda, sociālās prasmes, uzvedības regulācija.

Mīts: AAK nozīmē tikai planšetes vai aplikācijas. Patiesība: AAK ietver ļoti dažādas metodes: žestus, mīmiku, komunikācijas kartes ar attēliem, simbolu grāmatas, komunikācijas pogas, planšetes ar runas ģeneratoru. Tehnoloģijas ir tikai viena daļa no AAK.

Mīts: Ja bērns nesāk lietot AAK uzreiz, tas nozīmē, ka metode neder. Patiesība: AAK apgūšana prasa:

• Modelēšanu no pieaugušajiem,
• Regulāru lietošanu ikdienā,
• Pacietību.

AAK mērķis nav tikai «aizstāt runu»», bet dot cilvēkiem balsi un iespēju izteikt savas vajadzības, domas un emocijas.

Vecāki un speciālisti Vecākiem un speciālistiem ir būtiska loma bērna komunikācijas prasmju attīstībā. Svarīgi atcerēties:

• Bērns pats šo sistēmu apgūt nevarēs bez mērķtiecīga atbalsta;
• Vecāku un speciālistu sadarbība noteiks, cik veiksmīgi AAK kļūs par ikdienas saziņas rīku;
• AAK jālieto ne tikai nodarbībās ar audiologopēdu, bet arī mājās, skolā, spēlējoties un citur.