"Bērnu un jauniešu atkarības: jaunākās tendences un palīdzības iespējas". Semināra atsakts

nnmm

13.03.2026. norisinājās Atbalsta projekta rīkotais izglītojošais seminārs “Bērnu un jauniešu atkarības: jaunākās tendences un palīdzības iespējas”, kas pulcēja pašvaldību sociālo dienestu darbiniekus, ģimenes ārstus un citus speciālistus, kuri ikdienā strādā ar bērniem ar smagām slimībām un viņu ģimenēm. Semināru vadīja Bērnu slimnīcas Atkarību profilakses komandas ārste-narkoloģe un psihiatre Rita Kuzņecova un ergoterapeite Natālija Matjanova.

Biopsihosociālais atkarību modelis

Biopsihosociālais modelis atkarībās ir pieeja, kas skaidro atkarību kā trīs savstarpēji saistītu faktoru kopumu: bioloģisko, psiholoģisko un sociālo. Atkarības ir cieši saistītas ar psihisko veselību. Psihiskā veselība nevar būt laba bez kāda no šiem aspektiem:

• Fiziskā veselība
• Sociālā vide
• Emocionālā labsajūta

Atkarība kā slimība

Atkarība ir slimība - primāra, hroniska un progresējoša. Tā ir primāra, jo nav atkarīga no citām slimībām; hroniska, jo saglabājas arī laikā, kad vielas netiek lietotas; un progresējoša, jo ar laiku pasliktina veselības stāvokli un palielina mirstības risku.

Bērnus un jauniešus biežāk raksturo kā vielu lietotājus, nevis kā atkarīgos, jo vairumā gadījumu atkarība vēl nav izveidojusies.

Nav pamatoti cerēt, ka vielu lietošana pāries pati no sevis - bieži tā ar laiku kļūst smagāka, un aptuveni 80% gadījumu var progresēt. Tāpēc ir īpaši svarīgi to pamanīt un risināt jau agrīnās stadijās. Tā nav tikai ārstu atbildība - nozīmīga loma ir arī ģimenei, skolai un citiem līdzcilvēkiem.

Atkarība negatīvi ietekmē:

• Fizisko veselību – somatoneiroloģisko stāvokli;
• Psihisko veselību – personību, raksturu, uzvedību, domāšanu un emocijas. Bieži novērojama emocionāla nestabilitāte, kas apgrūtina stabilu un ilgtermiņa attiecību veidošanu;
• Sociālo veselību – spēju adaptēties, veidot attiecības ar citiem un funkcionēt darbā vai mācībās, kopumā ietekmējot personības attīstību.

Atkarība ir tāda pati slimība kā citas. Nereti var novērot, ka cilvēki, kuri strādā ar šādiem jauniešiem, nesaprot, ka cilvēks jau ir saslimšanas fāzē un neuztver pasauli tāpat kā cilvēks, kurš vielas nelieto. Tas ir smadzeņu darbības traucējums un pierādīta domapīna regulācijas pataloģija. Tā ir slimība, nevis nolaidība vai slinkums.

Kas ietekmē vielu lietošanas uzsākšanu?

To nevar precīzi paredzēt, bet galvenie faktori ir trīs:

• Bioloģiskie – iedzimtība, smadzeņu un fiziskā attīstība;
• Psiholoģiskie – zems vai pārāk augsts pašvērtējums, vāja paškontrole, grūtības kontaktēties ar citiem;
• Sociālie – vide, ģimene, vielu pieejamība un sabiedrības attieksme.

Svarīgākie ir psiholoģiskie faktori. Ja vide neatbalsta vielu lietošanu un ir skaidras robežas, pretoties ir vieglāk. Vielas bieži tiek lietotas, lai mazinātu kautrību un vieglāk iekļautos starp citiem. Visbīstamākās sekas vielu lietošanai ir personības degradācija - pasliktinās domāšana, samazinās intelekts, un šīs izmaiņas bieži ir neatgriezeniskas.

Biežāk lietotās vielas jauniešu vidū (BKUS pieredze)

• psihostimulatori
• alkohols
• halucinogēni
• opioīdi (visbīstamākie)

Zemāk izveidots apskats par biežāk lietotajām vielām jauniešu vidū, balstoties uz Bērnu slimnīcas Atkarību profilakses komandas novērojumiem, kā arī šo vielu lietošanas pazīmes.

MARIHUĀNA

Parasti ar marihuānu arī sākas vielu lietošana. Tā bieži tiek nepamatoti uzskatīta par “nekaitīgu”.

Lietošanas pazīmes:

• sarkanas sklēras (acs ābola baltais ārējais apvalks)
• miegainība, apātija
• nav enerģijas, grūti kaut kur doties

Pēc lietošanas (abstinence):

• nemiers
• miega traucējumi
• slikta apetīte

Sekas: demotivācijas sindorms - pilnīgs intereses zudums, ļoti izteikts pēc marihuānas lietošanas.

PSIHOSTIMULATORI

Populārākie: amfetamīns, efedrons, kokaīns (netiek lietots ļoti bieži, jo dārgs), enerģijas dzērieni kā papildinājums. Psihostimulatorus lieto, lai justos enerģiskāki, labāk mācītos.

Arī kofeīns pieder pie psihostimulatoriem. Svarīgi atcerēties, ka bērniem enerģijas dzērieni nav jālieto, un narkotiku lietotājiem tie ir kā papildus ierosinātājs vielu lietošanai.

AFMETAMĪNS

Lietošanas pazīmes:

• ļoti platas zīlītes,
• runā ātri, uzbudināti,
• neēd, rodas straujš svara zudums (raksturīgi gan zēniem, gan meitenēm),
• trauksme, dusmu lēkmes.

Bīstami simptomi:

• paranoja,
• psihoze – realitātes uztveres zudums, ko pavada murgu idejas, halucinācijas → obligāti jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība!

Risks:

• ātri veidojas tolerance,
• nopietni psihiski traucējumi,
• sirds problēmas.

OPIOĪDI

Visbīstamākā narkotisko vielu grupa, ļoti augsts letāla iznākuma risks. Jaunieši ļoti bieži neizprot šo vielu bīstamību.

Pazīmes:

• ļoti šauras zīlītes (izskatās kā mazi punktiņi),
• cilvēks ļoti mierīgs, apātisks,
• reaģē lēni,
• lēna, sekla elpošana – īpaši bīstami, jo elpošana var pēkšņi apstāties!

Ko darīt pārdozēšanas gadījumā?

• izsaukt neatliekamo palīdzību,
• sākt KPR (30 sirds masāžas + 2 ieelpas),
• turpināt līdz palīdzība ierodas,

Pēdējā laikā manāma tendence, ka citi jaunieši nobīstas un aizbēg, atstājot novārtā cilvēku, kam lietojot vielu palicis slikti.

NEPAMATOTA MEDIKAMENTU LIETOŠANA

Daļa medikamentu (īpaši trankvilizatori) tiek izrakstīti trauksmes un panikas ārstēšanai, taču to lietošana ne vienmēr tiek pietiekami kontrolēta.

Var izveidoties apburtais loks: cilvēks sāk lietot zāles → pierod pie to iedarbības → ar laiku nepieciešamas lielākas devas → zāles sāk meklēt arī nelegāli (uz ielas).

Biežāk lietotie trankvilizatori ir Alprazolāms un Lexatin.

 

Pusaudžu atkarību ārstēšanas programma BKUS

Tā ir jauna programma Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, kas sniedz mūsdienīgus pakalpojumus pusaudžiem ar vielu lietošanas problēmām.

Kā jaunietis nonāk ambulatorajā programmā?

1. Vecāks, skolotājs vai sociālais darbinieks pamana simptomus vai citus indikatorus, ka jaunietis lieto narkotiskās vielas;
2. Konsultācija pie atkarību profilakses speciālista;
3. Konsultācija pie atkarību psihiatra-narkologa;
4. Nosūtījums uz BKUS programmu.

Uzņemšanas kritēriji:

• Vecums 11-17 g.v.
• Vidēji smagi psihoaktīvo vielu lietošanas traucējumi
• Dzīvesvieta – Rīga, Pierīga

Kā notiek ārstēšana ambulatorajā programmā?

• 1. posms: izvērtēšana (1 - 2 nedēļas)
• 2. posms: intensīva ārstēšana (~ 15 nedēļas)
• 3. posms: rezultāta uzturēšana (~ 26 mēneši)

Ja jaunietis turpina lietot vielas vai apdraud sevi, var nosūtīt uz stacionāru (BPNS “Ainaži” vai PNS “Ģintermuiža”), pēc tam atgriežas programmā.

Kā notiek darbs programmā?

Pusaudžu atkarību ārstēšanas programmā ir multidisciplināra speciālistu komanda: Atkarību psihiatrs-narkologs, sociālais darbinieks (veic saziņu ar sociālo dienestu, bāriņtiesu, policiju, rīko starpinstitucionālās sapulces, noskaidro jaunieša sociālo situāciju), māsa atkarību psihiatrijā, ergoterapeits atkarību psihiatrijā, klīniskais un veselības psihologs, mākslas terapeits, fizioterapeits, mentors/līdzgaitnieks.

Programmas pamatā ir  pusaudžu kopienas stiprināšanas metode (ACR-A) – uz pierādījumiem balstīta metode, kas primāri izstrādāta pusaudžu vielu lietošanas traucējumu ārstēšanai. Šī pieeja ir efektīva, jo tā nav vērsta tikai uz pašu pusaudzi, bet gan uz visu viņa vides sistēmu. Tā palīdz jaunietim attīstīt jaunas prasmes, atrast veselīgas alternatīvas, mainīt vidi un ieradumus.

Piespiedu ārstēšana

Piespiedu ārstēšanu izvērtē tikai ārsts vai speciālists sadarbībā ar ārstējošo ārstu, ja tiek konstatēts augsts dzīvības risks. Šādā gadījumā pusaudzis tiek stacionēts. Tas notiek situācijās, kad vecāks nepiekrīt bērna ievietošanai slimnīcā.

Ārsts sagatavo dokumentus bāriņtiesai, pieprasa nepieciešamo informāciju no sociālā darbinieka, un slimnīca uzsāk tiesvedības procesu. Tas notiek 72 stundu laikā, un tiesa pieņem lēmumu par piespiedu ārstēšanu.

Svarīgi! Ne vecāks, ne sociālais darbinieks paši nevar pieprasīt piespiedu ārstēšanu.

Kas notiek pēc programmas?

Ir iespējams turpināt saņemt ambulatoros pakalpojumus, piemēram, dialektiski biheiviorālo terapiju (mācās regulēt emocijas, pārvaldīt stresu, kontrolēt impulsus un veidot attiecības), kognitīvi biheviorālo terapiju vai saņemt psihologa, psihiatra un narkologa konsultācijas.

Pēctecības pasākumi tiek plānoti individuāli, ņemot vērā pusaudža vajadzības, psihoemocionālo stāvokli, vielu lietošanas smaguma pakāpi, ģimenes situāciju un pieejamo resursus.

Ko darīt, kamēr gaida rindā uz šo programmu?

• Pierakstīties ambulatori pie atkarību psihiatra-narkologa BKUS;
• Doties pie Atkarību prevencijas speciālista (pieteikšanās ar pašvaldības sociālā dienesta starpniecību);
• Apmeklēt privātu ārstniecības iestādi vai psihologs, kurš specializējas darbā ar psihoaktīvo vielu lietošanas traucējumiem.

Palīdzības iespējas ārpus Rīgas

Ja vecākiem nav iespējas nogādāt jaunieti uz BKUS atkarību prevencijas programmu, ir iespējams vērsties pie atkarību psihiatra-narkologa savas dzīvesvietas tuvumā. Ja nav šādas iespējas, tad var vērsties sociālajā dienestā, un tam būtu jānodrošina pusaudzim konsultācijas iespējas Rīgā.

Svarīgākais darbā ar jaunieti:

Darbā ar jauniešiem viss sākas ar attiecībām - ir svarīgi izveidot uzticēšanos, lai jaunietis vispār būtu gatavs iesaistīties procesā. Viņu aktīvi iesaista palīdzības sniegšanā, un īpaši nozīmīga ir arī ģimenes līdzdalība. Liela uzmanība tiek pievērsta strukturētām ikdienas aktivitātēm un praktisku prasmju attīstīšanai, jo daudziem pusaudžiem šīs prasmes vēl nav pietiekami izveidojušās.

Komunikācijā ar jaunieti būtiski:

• nenosodīt par vielu lietošanu,
• ieklausīties, saprast un atbalstīt,
• izcelt viņa stiprās puses un to, kas izdodas, jo bieži šiem jauniešiem ir zems pašvērtējums un ticība savām spējām,
• veidot sadarbībā balstītas attiecības, nevis autoritatīvu un kontrolējošu pieeju.

Arī vecākiem jāpalīdz saprast situācija, skaidrojot vielu lietošanas sekas mierīgi un soli pa solim, nevis biedējot. Tas ietver arī ilgtermiņa sekas, piemēram, ietekmi uz attiecībām, finansēm.

Motivācijas veidošana

Līdz šim ārstēšanā bieži dominējusi pieeja: “ja nav motivācijas, palīdzēt nevar”. Taču motivācija nav pašsaprotama - tā ir jāattīsta, īpaši bērniem un jauniešiem, kuri nav redzējuši citādu dzīvesveidu. Tāpēc BKUS komanda ne tikai strādā ar atkarību, bet arī palīdz ieraudzīt alternatīvas un veido motivāciju pakāpeniski. Nav reāli sagaidīt, ka cilvēks jau sākumā būs 100% motivēts, tas notiek reti. Programmas ietvaros motivācija netiek prasīta kā priekšnoteikums, tā tiek mērķtiecīgi veidota.

Atkarība nav ātri izārstējama - tā ir ilgstoša problēma, kurai nepieciešams regulārs atbalsts un darbs ar visu jaunieša dzīves situāciju.