Kā ikdienā atbalstīt bērna attīstību? Aprūpētāju prasmju apmācību metode: pirmā daļa. Semināra atskats

20.04.2026. norisinājās Atbalsta projekta rīkotais izglītojošais seminārs “Kā ikdienā atbalstīt bērna attīstību? Aprūpētāju prasmju apmācību metode: pirmā daļa”, kas pulcēja pašvaldību sociālo dienestu darbiniekus, ģimenes ārstus un citus speciālistus, kuri ikdienā strādā ar bērniem ar smagām slimībām un viņu ģimenēm. Semināru vadīja Bērnu slimnīcas Neirālās attīstības traucējumu komandas vadītāja un sertificēta ergoterapeite Liene Daškevica.

Seminārā tika aplūkota aprūpētāju prasmju apmācību metode – strukturēta pieeja, kas paredzēta ģimenēm ar bērniem ar attīstības traucējumiem vai aizkavētu attīstību.

Attēls

Par metodi un tās nozīmi

Pieaugot pierādījumiem, ka aprūpētāji var apgūt prasmes, lai atbalstītu bērnu sociālo komunikāciju un adaptīvo uzvedību, kā arī mazinātu sarežģītu uzvedību, Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir izstrādājusi jaunu Aprūpētāju prasmju apmācību programmu (APA) ģimenēm, kurās ir bērni ar attīstības traucējumiem vai kavētu attīstību 2 līdz 9 gadu vecuma, taču nepieciešamības gadījumā arī vecākiem bērniem.

Programmas mērķi

APA pieeja vienlaikus vērsta gan uz bērna, gan aprūpētāja attīstību. Metodes mērķi ir veicināt optimālu vecāka un bērna mijiedarbību, veicināt kopīgu iesaistīšanos un atsaucīgu komunikāciju, samazināt uzvedības problēmas, uzlabojot uzvedības vadību, veicināt adaptīvās prasmes un dalību ģimenes dzīvē, veicināt stresa pārvarēšanas prasmes, problēmu risināšanu un aprūpētāja labsajūtu.

Kursa mērķi bērnam:

• attīstīt komunikāciju ar žestiem un vārdiem;
• palielināt iesaisti kopīgās aktivitātēs;
• veicināt atbilstošu uzvedību;
• apgūt jaunas prasmes un patstāvību.

Kursa mērķi aprūpētājam:

• stiprināt pārliecību darbā ar bērnu;
• veidot ciešāku emocionālo saikni;
• apgūt konkrētas attīstības veicināšanas stratēģijas;
• rūpēties par savu labsajūtu.

Pamata stratēģijas

• Pieaugušā pozicionēšana – atrodoties tieši priekšā un bērna līmenī, aktivitātei esot starp abiem;
• Materiālu izvēle – bērnam piedāvāt izvēlēties no dažādiem attīstībai atbilstošiem materiāliem;
• Stratēģiski organizēt vidi – kontrolēt piekļuvi interesējošiem materiāliem, izmantot materiālus, kuru lietošana pieprasa palīdzību, tiek doti pa daļām vai ir redzamā vietā, bet nav tieši pieejami.

Bērna iesaiste

Visi bērni var iemācīties un attīstīt jaunas prasmes, taču jāuzmanās no nereālistisku rezultātu solīšanas. Bērni vislabāk mācās, kad ir mierīgi - mēs varam izmantot stratēģijas, lai saglabātu bērnu mieru un gatavību mācīties. Bērnam var palīdzēt attīstīties, kopā ar viņu iesaistoties mājas aktivitātēs un spēlēs.

APA pamatmērķis ir palielināt laiku, kuru bērns pavada kopīgā iesaistē, proti, bērns fokusē uzmanību uz aprūpētāju un kopīgo aktivitāti. Kopīgas aktivitātes palīdz bērnam mijiedarboties ar citiem un apgūt jaunas prasmes. Aktivitātes ietver mājas rutīnas, ne tikai īpašas bērniem paredzētas aktivitātes.

Ieteikumi:

• Sagatavojiet telpu: nolieciet citur priekšmetus, kas var novērst uzmanību, un radiet vietu drošu saskarsmei;
• Sāciet ar 2–3 motivējošām aktivitātēm un sekojiet bērna izvēlei;
• Atrodieties bērnam pretī, nolaidieties bērna līmenī un veiciet aktivitāti pa vidu starp jums un bērnu.

Bērna uzmanības noturēšana

Bērniem ir vairāk iespēju mācīties, kad viņi iesaistās aktivitātē kopīgi ar aprūpētāju – pamanot jūs un jūsu aktivitāti. Bērni vislabāk mācās tādu aktivitāšu laikā, kas ir jautras, pozitīvas un piepildītas ar uzslavām. Rotaļājoties ar jums, bērnu mācās gan komunikācijas, gan citas prasmes.

Ieteikumi:

• Ievērojiet, kas motivē un interesē jūsu bērnu. Dodiet bērnam 2–3 aktivitāšu iespējas. Ko bērns izvēlas darīt? Labs veids, kā ievērot bērna intereses, ir reaģēt uz viņa izvēlēm. Atbalstiet tikai atbilstošas un drošas izvēles.
• Ievērojiet, kā bērnam patīk rotaļāties, un parādiet bērnam jaunus veidus, kā rotaļāties.
• Ievērojiet brīžus, kad bērns uzvedas labi, un reaģējiet ar uzslavu.

Kā palīdzēt bērniem iesaistīties kopīgās rotaļās un mājas rutīnās

Rutīna ir regulāri uzsāktas un atkārtotas vienāda veida darbības. Rutīnu veido saprotamu, mazu darbību kopums, kas ir jēgpilnas un veido stāstu. “Rutīna” pārvērš rotaļu aktivitātes vai mājas aktivitātes pār mācīšanās iespējām.

Rutīnu piemēri:

1. Vienkāršas un īsas (2–3 darbības), piemēram:

• klucīšu salikšana, aplaudēšana pēc tam, kad tornis ir uzbūvēts un tā sagāšana;
• trauku novākšana no galda un ielikšana izlietnē;
• krūzes piepildīšana ar ūdeni un tā izliešana.

2.Dažām rutīnām ir gara darbību secība:

• sauso drēbju paņemšana, salocīšana un ielikšana dažādās kastēs vai grozā;
• kannas piepildīšana ar ūdeni un istabas augu apliešana;
• trauku mazgāšana, skalošana, slaucīšana un nolikšana vietā.

Ieteikumi:

1. PIEVIENOJIETIES RUTĪNAI: ATDARINIET TO, KO DARA BĒRNS

Kā var uzsākt rutīnu?

• Atdarinot bērna darbību un aktīvi mainoties vietām ar bērnu;
• Modelējot (parādot priekšā) jaunu darbību rutīnā un komentējot to;
• Atdarinot vai modelējot, un nepieprasot reakciju no bērna;
• Neaizmirstiet atkal atsākt rutīnu no jauna.

2. PIEDĀVĀJIET BĒRNAM JAUNU RUTĪNAS DARBĪBU

Tas nozīmē, ka jūs modelējat loģisku soli savā rutīnā un komentējat to:

• Piemēram, rotaļas: jūs ripināt bumbu bērnam un sakāt: “Bumba!”
• Piemēram, ģērbšanās: jūs ieliekat roku jakas piedurknē un sakāt: “Grūd!”

Jūs izmantojat parādīšanas un izstāstīšanas metodi:

• Bērns nav iesaistīts, un jums jāatgriežas pie rutīnas;
• Kad nevarat bērnu atdarināt;
• Bērns nezina, ko darīt tālāk;
• Bērns ir “iestrēdzis” atkārtotā darbībā.

3. ATSĀCIET RUTĪNU, LAI PALĪDZĒTU BĒRNAM PAVADĪT VAIRĀK LAIKA KOPĪGAJĀ IESAISTĒ 

Kā panākt, lai rutīna turpinātos?

• Sāciet rutīnu vēlreiz no pirmās darbības;
• Sāciet vēlreiz ātri un mēģiniet padarīt to jautru, elastīgu un aizraujošu
• Mērķis ir paildzināt kopīgās iesaistes laiku;
• Paplašiniet/papildiniet rutīnu;
• Pievienojiet jaunu objektu vai rotaļlietu;
• Izmantojiet objektu vai rotaļlietu citādi;
• Dariet tās pašas darbības, bet citādā secībā

Kādas rutīnas var izvēlēties?

• Spēle: cilvēku spēles, spēles ar priekšmetiem
• Akadēmiskās: grāmatas, māksla, mājasdarbi
• Dzīves prasmes: ģērbšanās, roku mazgāšana, mazgāšanās
• Mājas darbi: sakopšana, slaucīšana, dzīvnieku barošana
• Ēdienreizes: uzkoda, brokastis

Emociju regulēšana

Kāpēc bērns nespēj regulēt savu uzvedību rutīnas laikā?

• Bērns nezina, ko darīt tālāk;
• Rutīna ir pārāk ātra;
• Rutīna ir pārāk grūta;
• Rutīna ir pārāk lēna;
• Bērns meklē sajūtas.

Ko darīt, ja bērns kļūst disregulēts?

1. Pārbaudiet vidi – vai ir par daudz/ par maz vietas kustībām? Vai bērns jūs redz un var aizsniegt materiālus? Vai ir nekārtība?
2. Pārbaudiet materiālus – vai ir par daudz materiālu? Npietiekami? Vai priekšmeti ir pārāk interesanti? Vai spēļu materiāli ir atbilstošā līmenī?
3. Pārbaudiet rutīnu – vai bērnam ir garlaicīgi? Vai jūs darāt vienu un to pašu jau ilgu laiku? Dodiet izvēli bērnam parādīt jaunu soli. Vai bērns zina, ko darīt nākamo? Vai bērns kļūst garlaikots ar to pašu rutīnu? Vai nepieciešams paplašināt, pievienojot vairāk soļu?

Būtiskākie vēstījumi

Semināra laikā tika izcelti vairāki centrālie principi:

• visi bērni var mācīties un attīstīties;
• bērni vislabāk mācās mierīgā un pozitīvā vidē;
• kopīga iesaiste ikdienas aktivitātēs ir galvenais attīstības virzītājs;
• mazām, konsekventām darbībām ir būtiska nozīme ilgtermiņā.

Seminārs sniedza praktisku un uz pierādījumiem balstītu ieskatu, kā atbalstīt bērnu attīstību, izmantojot vienkāršas, ikdienā pielietojamas metodes, vienlaikus stiprinot arī pašu aprūpētāju kompetenci un labsajūtu.