Rehabilitācija no slimnīcas akūtās nodaļas līdz ikdienas dzīvei. Semināra ieraksts

29.10.2025. norisinājās Atbalsta projekta rīkotais izglītojošais seminārs “Rehabilitācija no slimnīcas akūtās nodaļas līdz ikdienas dzīvei”, kas pulcēja pašvaldību sociālo dienestu darbiniekus, ģimenes ārstus un citus speciālistus, kuri ikdienā strādā ar bērniem ar smagām slimībām un viņu ģimenēm. Semināru vadīja Bērnu slimnīcas Rehabilitācijas klīnikas vadītāju un fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti Guntu Kristapsoni.

Semināra "Rehabilitācija no slimnīcas akūtās nodaļas līdz ikdienas dzīvei" video

Dr. Kristapsone uzsvēra, ka rehabilitācijas mērķis ir palīdzēt bērnam atgūt funkcionālās spējas un neatkarību, sākot jau slimnīcā un turpinot mājas un kopienas vidē. Rehabilitācija ir ceļš, kurā bērns, ģimene un speciālisti kopā virzās uz labāku dzīves kvalitāti.

Galvenās atziņas no semināra

Rehabilitācija kā nepārtraukts process

Rehabilitācijas mērķis ir atjaunot bērna funkcionalitāti un palīdzēt viņam sasniegt maksimāli iespējamo neatkarību ikdienas dzīvē – pašaprūpē, komunikācijā un mobilitātē. Rehabilitācija palīdz bērnam apgūt jaunas prasmes, pielāgoties ikdienas aktivitāšu veikšanai, mazināt komplikāciju risku un veicina iekļaušanos sabiedrībā. Rehabilitācija ir nepārtraukts process, kas sākas jau slimnīcā un turpinās mājās un kopienā. Tā ietver akūto, subakūto un ilgtermiņa posmu, un katram no tiem ir savs mērķis un intensitāte.

“Rehabilitācija nav par to, lai nodarbinātu un, nereti, pārāk nogurdinātu bērnu,” uzsvēra daktere. “Mērķis ir palīdzēt apgūt jaunas prasmes un soli pa solim virzīties uz lielāku patstāvību. Svarīgi ir prioritizēt, kas šobrīd bērnam ir aktuālākais.”

Mērķis – pamatakmens ceļā uz uzlabojumiem

Seminārā vairākkārt tika izcelts rehabilitācijas mērķa formulēšanas nozīmīgums. Katram bērnam tas ir individuāls — konkrēts, izmērāms un reālistisks. Mērķa noteikšanā būtiski ir iesaistīt arī ģimeni un pašu bērnu (ja tas ir iespējams), lai viņi izprastu rehabilitācijas virzienu un justos līdzatbildīgi par rezultātu.

“Ja vecāki un bērns tiek iesaistīti mērķu izvirzīšanā, rezultāts vienmēr ir labāks,” teica Dr. Kristapsone.

Mērķim jābūt bērnam sasniedzamam, bet arī motivējošam — piemēram, “spēt patstāvīgi uzvilkt jaku” vai “nostāvēt 10 minūtes bez atbalsta”. Tieši mazie soļi rada lielas pārmaiņas.

Daudzdisciplināra komanda – kopīgs skatījums uz bērna attīstību

Efektīva rehabilitācija iespējama tikai sadarbībā starp dažādiem speciālistiem – ārstiem, fizioterapeitiem, ergoterapeitiem, audiologopēdiem, psihologiem, ABA terapeitiem, uztura speciālistiem un sociālajiem darbiniekiem. Katrs speciālists sniedz savu pienesumu, lai bērns attīstītu gan fiziskās, gan kognitīvās, gan emocionālās spējas.

Dr. Kristapsone uzsvēra arī komunikācijas nozīmi starp speciālistiem – regulāra informācijas apmaiņa palīdz nodrošināt vienotu pieeju un mērķtiecīgu darbu.

Ģimenes loma rehabilitācijā

Rehabilitācija nav iespējama bez ģimenes līdzdalības. Vecāki ir bērna galvenie partneri šajā procesā – viņi palīdz uzturēt apgūtās prasmes mājās, iesaistot ikdienas aktivitātēs. Ģimene ir tā, kura ikdienā motivē un sniedz emocionālu atbalstu. Speciālistiem svarīgi izskaidrot vecākiem rehabilitācijas nozīmi, praktiskos soļus un reālās iespējas. Tas ļauj mazināt satraukumu un veido uzticēšanos starp ģimeni un ārstniecības komandu.

“Rehabilitācija notiek ne tikai slimnīcā, bet arī mājās – katrā mazā darbībā, ko bērns dara pats vai ar vecāku palīdzību,” uzsvēra Dr. Kristapsone.

Vides pielāgošana un atbalsta sistēmas nozīme

Svarīga rehabilitācijas sastāvdaļa ir vides pielāgošana bērna vajadzībām – gan mājoklī, gan izglītības iestādē, gan sabiedrībā. Tehniskie palīglīdzekļi, pieejama vide un atbilstoši sociālie pakalpojumi palīdz bērnam saglabāt aktivitāti un neatkarību. Pašvaldību sociālo dienestu, izglītības un veselības aprūpes iestāžu sadarbība ir būtiska, lai nodrošinātu pēctecīgu atbalstu pēc izrakstīšanās no slimnīcas.

Rehabilitācija – mazināt komplikāciju risku

Rehabilitācijas mērķis nav tikai atjaunot zaudētas funkcijas, bet arī novērst jaunu veselības problēmu attīstību. Regulāra kustība, mērķim pielāgotas nodarbības, pareiza aprūpe, emocionālais līdzsvars un sociālā iekļaušanās palīdz stiprināt bērna veselību un novērts potenciālos veselības sarežģījumus nākotnē.

“F-Word” pieeja rehabilitācijā

Seminārā Dr. Kristapsone iepazīstināja ar F-Word pieeju, kas balstās uz sešiem pamatprincipiem bērna attīstībā un rehabilitācijā: Function (funkcija), Family (ģimene), Fitness (fiziskā forma), Fun (prieks), Friends (draugi), un Future (nākotne). Šī pieeja uzsver, ka rehabilitācijai jābūt ne tikai medicīniski efektīvai, bet arī cilvēcīgai, iekļaujošai un bērnam nozīmīgai.

Katrs “F” simbolizē būtisku bērna dzīves daļu – viņa sociālo vidi, emocijas un izaugsmes potenciālu.

“Rehabilitācijas galvenais mērķis nav tikai panākt kustību vai funkciju atjaunošanos – tā ir iespēja bērnam dzīvot pilnvērtīgu, prieka un attiecību piepildītu dzīvi,” norādīja Dr. Kristapsone.

Prieks un bērnības pieredze kā rehabilitācijas sastāvdaļa

Dr. Kristapsone īpaši uzsvēra, ka rehabilitācijas procesā nedrīkst aizmirst par bērnību un prieku. Bērnam ir jāļauj būt bērnam — spēlēties, smieties, būt ar draugiem un piedzīvot ikdienas notikumus, kas stiprina viņa emocionālo veselību un motivāciju. Tieši šie prieka mirkļi palīdz saglabāt līdzsvaru starp ārstēšanos un dzīvošanu.

“Rehabilitācija nav tikai darbs un treniņš. Tā ir arī rotaļa, prieks un bērnība ar visām tās sastāvdaļām,” uzsvēra Dr. Kristapsone.