Bērnu mutes un zobu veselība
Informatīvie materiāli, praktiski ceļveži un citi noderīgi resursi par bērnu mutes un zobu veselību, ikdienas kopšanu un profilaksi.
Informatīvs ceļvedis aprūpētājiem par bērnu zobu attīstību un ikdienas kopšanu.
Mutes un zobu veselība bērniem
Manuālis aprūpētājam
Zobu veselība pieaugušajiem tiek veidota bērnībā. Bērnībā, kad zobi šķiļas un nobriest, kad izpratne un spējas tos iztīrīt tikai veidojas, kad bērnam svarīgāk ir “garšīgs”, nevis “veselīgs”. Šajā laikā pieaugušo atbalsts ir obligāti nepieciešams. Šis materiāls ir veidots, lai palīdzētu.
Mutes veselībai ir tiešs sakars ne tikai ar zobu un smaganu veselību, bet arī ar visa organisma veselību kopumā. Mutes funkcijas ir ne tikai nodrošināt košļāšanu, bet arī veidot skaņas un nodrošināt elpošanu brīžos, kad tiek elpots caur muti. Savukārt smaidam ir nenovērtējama nozīme komunikācijā ar citiem.
Ēšanas procesā darbojas visas mutes daļas:
Zobu attīstība sākas jau pirms bērna dzimšanas - grūtniecības laikā. Bērnam piedzimstot, smaganās ir zobu aizmetņi, kas gaida īsto brīdi, lai izšķiltos.
Cilvēkam zobi ir nepieciešami, jo tie pilda svarīgas funkcijas:
Ir divu veidu zobi: piena zobi un pastāvīgie zobi, kas tautā tiek saukti par kaula zobiem. Pirmie piena zobi bērnam izšķiļas aptuveni 6-7 mēnešu vecumā, un šis process turpinās noteiktā secībā. Ap trīs gadu vecumu bērnam ir 20 piena zobi, zem kuriem atrodas pastāvīgo zobu aizmetņi.
Rūpes par piena zobu veselību tiešā veidā ietekmē pastāvīgo zobu veselību, jo bojāti vai traumēti piena zobi var nelabvēlīgi ietekmēt pastāvīgo zobu aizmetņus. Zobu maiņa bērniem sākas ap 6 gadu vecumu un ilgst līdz pat 14 gadu vecumam. Zobu maiņas process notiek, jo piena zobu saknes sāk uzsūkties, tālab zobi kļūst kustīgi un izkrīt.
Pieaugušam cilvēkam ir 28-32 pastāvīgie zobi, kas paredzēti visam mūžam, tālab ir svarīgi par tiem rūpēties un saglabāt tos veselus.
Ap 5-6 gadu vecumu, kad sākas piena zobu nomaiņa uz pastāvīgajiem zobiem, bērnam ir tā saucamais agrīnais maiņas sakodiens. Šajā vecumā ir svarīgi regulāri apmeklēt zobu higiēnistu, jo šis ir brīdis, kad bērns jau apzināti var uzlabot savas zobu tīrīšanas prasmes un parūpēties, lai jaunie zobi saglabātos veseli.
Šajā vecumposmā bērnam ir vēlams apmeklēt zobārstu reizi pusgadā, lai novērtētu sakodiena maiņas procesa ietekmi uz zobu veselību. Ja bērnam veidojas nepareizs sakodiens, tieši šajā vecumā to var sākt koriģēt.
Mēlei - mīkstam un jutīgam muskulim - ir ļoti liela loma cilvēka dzīvē. Tā palīdz veidot skaņas un runāt un vistiešākajā veidā ir iesaistīta ēšanas procesā - palīdz izveidot ēdiena kumosu un to norīt. Ar mēles palīdzību var arī iztīrīt zobus no lielākām ēdiena atliekām.
Uz mēles atrodas garšas kārpiņas, kas ļauj sajust dažādas ēdiena garšas - saldu, sāļu, skābu un rūgtu. Ja cilvēks ir vesels, mēle ir viegli rozīgā krāsā, mitra un viendabīga. Tai nav izteikta aplikuma, iešķēlumu un padziļinājumu. Ja uz mēles ir izteikts aplikums, tas liecina par kādu slimību vai orgānu funkciju traucējumiem. Sarežģītajā garšas veidošanās procesā ir iesaistīta ne tikai mēle un uz tās esošās četru dažādu veidu garšas un taustes kārpiņas, bet arī galvas smadzenes.
Brīdī, kad ēdiens vai dzēriens nonāk mutē, ar receptoriem uz mēles tiek uztverti impulsi, kas nonāk galvas smadzeņu garozas garšas centrā. Saņemot šos impulsus, smadzenes tos izanalizē un nosaka instinktīvo reakciju uz garšas avotu - tas, kas atrodas mutē, tiek vai nu norīts, vai izspļauts.
Katrs cilvēks garšu intensitāti izjūt atšķirīgi, tālab viens un tas pats ēdiens katram var garšot mazliet atšķirīgi. Kārpiņu daudzums ar gadiem mazinās, tālab, cilvēkam kļūstot vecākam, garšas sajūta var mazināties un rasties vēlme ēdienam pievienot vairāk sāls vai cukura, lai garša būtu izteiksmīgāka.
Katru dienu cilvēka mutē siekalu dziedzeri saražo apmēram 1-1,5 litrus siekalu. Siekalas ir bezkrāsains un caurspīdīgs šķidrums, kas sastāv no 99,5% ūdens un mikroelementiem, sāļiem (Na, K, Ca, P, F u. c.), kā arī fermentiem.
Siekalu loma cilvēka organismā ir nenovērtējama. Siekalas ir kā mutes dobuma sargs, jo tās ir iesaistītas daudzos procesos:
Brīdī, kad mutē rodas sausuma sajūta un nepietiek siekalu, organisms dod signālu, ka tam ir nepieciešams ūdens! Tomēr, lai cik efektīvas būtu siekalas zobu un mutes dobuma veselībai, zobu suka un fluorīdus saturoša zobu pasta ir zobu veselības pamats.
Zobi ir jātīra vismaz divas reizes dienā, jo tā tiek notīrītas ēdiena paliekas, neveidojas zobu aplikums, tiek stimulēta siekalu izdalīšanās, bet zobu pastā esošie fluorīdi palīdz stiprināt zobus.
Brīžos, kad nav iespējams iztīrīt zobus, piemēram, pēc ēšanas, ir ieteicams lietot košļājamo gumiju bez cukura. Tā ne tikai atsvaidzinās elpu, bet arī veicinās siekalu izdalīšanos, neitralizēs skābes, ko rada zobu aplikums, un palīdzēs atbrīvot zobus no ēdiena atliekām. Košļājamo gumiju pēc ēšanas ir ieteicams košļāt ne ilgāk kā 15 minūtes.
Ja zobi tiek tīrīti neregulāri, nepietiekami ilgi vai nepareizi, veidojas aplikums, kas sastāv no baktērijām un ēdienu atliekām. Tā ir balti dzeltena masa, kas visvairāk veidojas pie smaganu malas, zobu bedrītēs un starpzobu spraugās.
Aplikumā esošās baktērijas mutes siltajā un mitrajā vidē aug un vairojas. Šīm baktērijām, saskaroties ar cukuru, kas ir lietoto ēdienu un dzērienu sastāvā, veidojas skābe. Tieši šī skābe ir tas “zobgrauzis”, kas dara pāri zobiņiem un šķīdina zobu emalju, bojā zobu struktūru un veido kariesu. Jo vairāk mēs ēdam cukuru saturošu pārtiku, jo vairāk rodas skābi veidojošo baktēriju, samazinoties “labo”, mums vajadzīgo baktēriju daudzumam.
Ja zobi netiek labi un regulāri tīrīti, secīgi sākas zobu bojāšanās process.
Zobu aplikumā ir baktērijas, kas nepārtraukti vairojas, pateicoties mutes dobuma siltajai un mitrajai videi. Pārtika, ko ēdam, satur daudz cukura (tas ir pat sāļos produktos), un no tā aplikumā esošās baktērijas sāk veidot skābi. Tā rezultātā sākas emaljas šķīšana - demineralizācija.
Par to, ka zoba bojāšanās process ir sācies, liecina balts, pienains plankums attiecīgajā vietā. Šo procesu var apstādināt, ja zobus rūpīgi tīra divas reizes dienā ar fluorīdus saturošu zobu pastu, kā arī samazina vai pārtrauc saldu un sāļu uzkodu lietošanu un našķošanos starp ēdienreizēm.
Ja zobi netiek tīrīti un skābe var netraucēti darboties, skābes līmenis paaugstinās un zoba emalja tiek izšķīdināta. Baltā plankuma vietā zobā ir izveidojies caurums, kas skar ne tikai zoba emalju - zoba ārējo kārtu, bet arī dentīnu - audus, kas atrodas zem emaljas un veido zoba masu.
Ja caurums zobā netiek salabots, zoba bojājums izplatās tālāk uz pulpu - zoba jutīgo daļu. Kad zoba bojājums sasniedz pulpu, rodas iekaisums un arī sāpes.
Ja arī šajā brīdī netiek meklēta zobārsta palīdzība un zobs netiek laikus ārstēts, iekaisuma vietā var rasties infekcijas perēklis, kas izplatās tālāk - zoba saknē, iespējams, pat ārpus tās. Nereti šajā gadījumā zobs ir jāizrauj.
Ja zobu aplikums netiek notīrīts ilgāku laiku, aplikumā esošās baktērijas izstrādā toksīnus, kas bojā smaganas, radot iekaisumu, un tās sāk asiņot, kad zobi tiek tīrīti.
Veselas smaganas neasiņo. Ja, tīrot zobus, parādās asinis, tas nozīmē, ka ir izveidojies smaganu iekaisums - gingivīts. Iekaisuma ārstēšanas pamatā ir zobu tīrīšana!
Zobu tīrīšanas metodes atšķiras, bet nemainīgi paliek zobu kopšanas pamatprincipi, jo galvenais mērķis ir veseli zobi, kas tiek regulāri un efektīvi tīrīti.
Jau no mazotnes bērnam pašam ir jāļauj tīrīt zobus, jo tā veidojas zobu tīrīšanas rituāls, bērns pierod pie zobu sukas, zobu pastas un sajūtām, kādas rodas, tīrot zobus. Tomēr, lai bērnam būtu tīri zobi, vecākiem tie noteikti ir jāpārtīra, veltot katram zobam uzmanību. Zobu pārtīrīšana vecākiem jāveic līdz pat bērna 8-10 gadu vecumam.
Zobi ir jātīra ne tikai regulāri, bet arī atbilstoši bērna vecumam, piedomājot par zobu tīrīšanas metodi. Dažādos vecumposmos zobu tīrīšanas metodes atšķirsies, jo spēja veikt noteiktas zobu tīrīšanas kustības veidojas līdz ar bērna fizisko attīstību un rakstīšanas iemaņu attīstību. Bērns var veikt horizontālas zobu tīrīšanas kustības.
Pirmsskolas vecuma bērniem atbilstošāka ir KAI metode, kas ir vieglāk izpildāma. Tīrot zobus, zobu suka bērnam ir jātur dominējošajā rokā (tajā, ar kuru ēd, zīmē un raksta). Vispirms ir jānotīra zobu kožamās virsmas (K), tad ārējās sānu virsmas (A) un pēc tam - iekšējās sānu virsmas (I).
Efektīvākais un vienkāršākais tīrīšanas ilguma kontroles veids ir skaitīšana. Ja tīrām ar parasto zobu suku, veicam 10 kustības vienā vietā. Ja tīrām ar elektrisko zobu suku, skaitām līdz 5, turot zobu suku uz vietas.
Efektīvai zobu tīrīšanai zobu suka pie zobiem jāpieliek 45° leņķī. Tas nodrošina sariņu piekļūšanu visām zoba virsmām. Tomēr jāņem vērā, ka bērni līdz 10-11 gadu vecumam nezina, kas tas ir, un nemāk to pielietot.
Mēli ir vēlams tīrīt katrā zobu tīrīšanas reizē. Vislabāk ir lietot speciālu mēles tīrītāju vai zobu suku ar mīkstiem sariņiem. Mēli tīra virzienā no mēles saknes uz tās galu. Lai mēli notīrītu iespējami labi, vēlams to izbāzt ārā no mutes iespējami tālu. Pēc mēles tīrīšanas mute ir jāizskalo ar ūdeni.
Mūsdienās tiek ražotas zobu sukas ar sintētiskiem neilona sariņiem, jo to virsma ir gluda un pie tiem nepieķeras mikrobi. Tāpat neilona sariņi mitrumā neuzbriest, un tos ir viegli izskalot.
Izvēloties zobu suku, priekšroka ir dodama tādai, kam ir relatīvi maza galviņa, plats un garš rokturis, mīksti neilona sariņi ar noapaļotiem galiem un sariņu kūlīši novietoti taisnās līnijās. Lai gan zobu suku izvēle ir ļoti liela, ieteicamas ir mīkstās (soft) zobu sukas. Tīrot zobus ar zobu sukām, kam ir vidēji cieti vai cieti sariņi, ir liela iespēja savainot smaganas un zobu emalju.
Zobu suka ir jāmaina aptuveni reizi 3 mēnešos vai ātrāk, ja tās sariņi ir izspūruši. Pēc zobu tīrīšanas zobu suka ir jānoskalo siltā ūdenī un jāatstāj trauciņā žāvēties ar sariņiem uz augšu.
Bērniem domātās zobu pastas parasti ir paredzētas kariesa profilaksei. Bērnam nedrīkst izmantot zobu pastas, kas paredzētas balināšanai vai satur antibakteriālas vielas. Izvēloties zobu pastu, ir svarīgi pārliecināties, lai tās sastāvā būtu fluorīdi.
Maziem bērniem (2-6 gadu vecumā) paredzētajās zobu pastās fluorīdu koncentrācija ir ne mazāka kā 1000 ppm. Lielākiem bērniem (no 6 gadu vecuma) ir ieteicamas zobu pastas ar fluorīdu saturu līdz 1500 ppm.
Bērnam līdz divu gadu vecumam zobu pasta jāierīvē zobu sukas sariņos. Divus līdz sešus gadus veciem bērniem uz zobu sukas jāuzspiež mazs pastas zirnītis, savukārt bērniem pēc sešu gadu vecuma zobu pasta jāuzspiež tik daudz, lai tā nepārsniegtu pusi no zobu sukas galviņas garuma.
Pieaugušo loma bērna zobu tīrīšanas procesā ir neatsverama arī pirmsskolas un sākumskolas vecumā. Uzraudzītā zobu tīrīšana bērnam ir nepieciešama līdz pat 8-10 gadu vecumam. Lai veicinātu efektīvu patstāvīgu zobu tīrīšanu, ap 6 gadu vecumu bērnu vajadzētu apmācīt, kā pareizi tīrīt zobus.
Pirmsskolas vecuma bērna roku veiklība vēl nav tik liela, lai viņš pats varētu labi un pareizi iztīrīt zobus, tālab pedagoga un vecāku palīdzība, pārtīrot zobiņus, ir ārkārtīgi būtiska, lai zobu tīrīšanai būtu efekts. Arī pirmajās skolas klasēs, bērnam mājās tīrot zobus, vēl ir nepieciešama vecāku palīdzība, tos pārtīrot. Pieaugušā paraugs veicina efektīvāku zobu tīrīšanu.
Ir vēlams pārbaudīt, cik kārtīgi bērns pats var iztīrīt zobus. Aptiekās var iegādāties zobu aplikumu iekrāsojošas tabletes vai šķidrumu. Tablete ir jāsūkā aptuveni 30 sekundes, ar mēles palīdzību to virzot gar zobiem, tad mute jāizskalo ar ūdeni.
Apskatoties spogulī, bērns var redzēt, kurās vietās zobi ir iekrāsojušies, - tātad tur ir palicis zobu aplikums. Netīrās vietas notīra ar zobu suku un pastu, tad vēlreiz nosūkā tableti, lai pārbaudītu, kur zobu suka tomēr nav piekļuvusi. Zobi ir jāiztīra atkārtoti, īpašu uzmanību pievēršot vietām, kur tie nebija pietiekami iztīrīti. Atkārtoti tīrot zobus, pieaugušajam vajadzētu bērnam palīdzēt.
Šī zobu tīrības pārbaude var noderēt gan ģimenē, gan izglītības iestādēs mācību procesā par zobu veselību, jo sniedz iespēju kontrolēt zobu tīrīšanas efektivitāti un novērst kļūdas, turpmāk pievēršot vairāk uzmanības vietām, kur zobu aplikums iekrāsojās. Arī bērniem tas būs interesanti un patiks.
Uzturam ir ļoti liela ietekme uz mutes dobuma un zobu veselību. Ir produktu grupas, kas palīdz stiprināt zobu veselību un organismu kopumā, un ir produktu grupas, kas kaitē mutes dobuma veselībai.
Uzturs ir veselīga dzīvesveida neatņemama daļa, un tam ir nozīmīga loma dažādu zobu un mutes dobuma slimību novēršanā, piemēram, kariesa un gingivīta (smaganu iekaisuma), periodontīta (zoba saknes un apkārtējo audu iekaisuma) u. c.
Diemžēl tieši tos produktus, kuri nav ieteicami, bērni vislabprātāk izvēlas lietot uzturā. Tālab ir nozīmīga vecāku un citu bērnam tuvu pieaugušo rīcība, veicinot interesi un piedāvājot bērniem veselīgus produktus, kas stiprina bērna imunitāti un mutes dobuma un zobu veselību.
Zobu kariesa profilaksē svarīgi ir lietot fluorīdus saturošu zobu pastu. Fluorīds aizsargā un stiprina zobus to augšanas procesā, kā arī novērš zobu bojāšanos, kad tie ir izauguši.
Ar fluorīdu palīdzību var novērst kariesu tā sākuma stadijā.
Vislielākais efekts ir iegūstams, tos lietojot lokāli mutes dobumā, piemēram, tīrot zobus ar fluorīdus saturošu zobu pastu vai zobu diegu vai lietojot fluorīdus saturošu mutes skalojamo līdzekli.
Zobu pasta ar fluorīdiem ir visefektīvākais kariesa profilakses līdzeklis, ja to lieto regulāri - vismaz 2 reizes dienā.
Bērniem no 2 līdz 6 gadu vecumam ir nepieciešams lietot zobu pastu ar fluorīdu saturu 1000 ppm. Katrā zobu tīrīšanas reizē zobu pasta uz zobu sukas jāuzklāj zirņa lielumā.
Bērniem no 6 gadu vecuma ir nepieciešams lietot zobu pastu ar fluorīdu saturu 1000-1500 ppm. Katrā zobu tīrīšanas reizē uzklātais zobu pastas daudzums nedrīkst pārsniegt pusi no zobu sukas galviņas garuma.
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Informatīvi izglītojošs materiāls ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informatīvi izglītojoša materiāla saturu atbild Bērnu slimnīcas fonds.
Ceļvedis lejuplādējams šeit:
Informatīvie materiāli, praktiski ceļveži un citi noderīgi resursi par bērnu mutes un zobu veselību, ikdienas kopšanu un profilaksi.