Kā rīkoties, lai bērns nepārkarstu un neapdegtu

Kā izvairīties no saules apdegumiem un karstuma dūriena?

Būtiski sekot līdzi ne tikai gaisa temperatūrai, bet arī informācijai par ultravioletā (UV) starojuma stiprumu, kas plaši pieejama it visur, kur tiek publicētas laika prognozes. Saules UV starojumu veido dažāda garuma viļņi, no kuriem ādu skar UVA un UVB stari. Lai saprastu, cik konkrētajā dienā tie spēcīgi, tiek izmantots UV radiācijas indekss.  Dienās, kad UV indekss nav augstāks par 2, saules UV starojums nav bīstams. Indekss 3 līdz 5 jau nozīmē, ka, dodoties saulē, jābūt piesardzīgiem. Jāuzsver, ka augsts UV indekss var būt arī dienās, kad ir apmācies. Latvijā lielākajai daļai cilvēku ir I un II ādas tips, kas nozīmē, ka āda ir gaiša un ātri apdeg. Savukārt bērnu āda ir daudz jutīgāka nekā pieaugušajiem un saulē apdeg ātrāk. Ikviena apdeguma reize, palielina risku nākotnē saslimt ar ādas vēzi.

“Vasaras dienās, kuras sinoptiķi raksturo kā ekstrēmi karstas, es ieteiktu vecākiem ņemt piemēru no Dienvidu zemju iedzīvotājiem. Ne velti Dienvidu zemēs vasarā ir siesta, kad visi dienas vidu pavada telpās aiz cieši aizvērtiem aizkariem. Diemžēl mums siltais laiks ir tikai dažus mēnešus, tāpēc cilvēki steidzas to izbaudīt. Taču tas var beigties bēdīgi – ar pārkaršanu un saules UV staru radītiem apdegumiem, kas ir bīstami un ļoti sāpīgi. Pētījumi liecina, ka apdegumi, kas gūti saules ultravioletajos staros, dubulto ādas vēža risku nākotnē,” stāsta Renāte Snipe, Bērnu slimnīcas virsārste.

Attēls

Ieteikumi drošībai karstā laikā:

• No aptuveni pulksten 10.00 līdz pulksten 16.00 labāk nelaist bērnu tiešos saules staros, bet gan kopā ar viņu uzturēties telpās vai ēnainā vietā.
• Mazulim līdz gada vecumam dienas vidū saulē atrasties nevajadzētu ne brīdi.
• Bērnam ieteicams vilkt plānu apģērbu ar garām piedurknēm un garām bikšu starām vai garu kleitiņas apakšdaļu, galvā ir jābūt cepurei, uz acīm jāliek saulesbrilles.
• Bērnu pat uz īsu brīdi nedrīkst automašīnā atstāt vienu.
• Regulāri jāpārbauda, cik karsts ir zīdaiņa ratiņos, jo tiešos saules staros ratu kulba var ļoti uzkarst. Tāpat nav ieteicams kulbu apklāt, jo tas veicina sakaršanu ratiņu iekšpusē.
• Ja tomēr izlemts, ka lielāks bērns kādu laiku arī dienas vidū atradīsies laukā, aizsarglīdzeklis pret saules UVA un UVB stariem ar SPF indeksu vismaz 30, bet vislabāk – 50, jāuzklāj vismaz 20 minūtes pirms došanās ārā. Ja tas piemirstas, aizsargkrēmu jāuzklāj, tiklīdz sanāk par to atcerēties.
• Aizsargkrēmu jāklāj bagātīgi un aptuveni ik pēc divām stundām vai pēc katras peldes jāuzsmērē vai jāuzpūš atkārtoti, paturot prātā, ka bērns var apdegt ne tikai tiešos saules staros, bet arī ēnā un ūdenī.

Kā rīkoties, lai bērns neatūdeņotos?

Visas dienas garumā bērnam jādod padzerties, jo karstā laikā ir īpaši jāraugās, lai tiktu uzņemts pietiekams šķidruma daudzums. Zīdainītis nepieciešamo šķidruma daudzumu uzņem ar mātes pienu, kamēr tas viņam ir vienīgais ēdiens un dzēriens. Kad bērns jau saņem citu ēdienu, ja viņš negrib dzert, ūdeni jādod vismaz pa malciņam ik pēc 5 minūtēm.

• Minimālo šķidruma daudzumu nosaka šādi: pusi no bērna svara kilogramos pārvērš mililitros – tas ir šķidruma daudzums, kuru jāuzņem ik pēc 5 minūtēm.
• Pirmajā dzīves gadā (vai svars līdz 10kg)  - 100 ml šķidruma uz 1 kg jeb aptuveni 1l dienā 10 kg smagam bērnam.
• Pēc gada vecuma (vai svars virs 10 kg) - 150 ml šķidruma uz 1 kg jeb aptuveni 1500 ml šķidruma 10 kg smagam bērnam.
• Vecākiem bērniem (svars ap 20 kg un vairāk) - 1 l šķidruma uz 10 kg un 20 ml uz katru kilogramu virs 10 kg svara. 
• Karstā laikā vai pie paaugstinātas ķermeņa temperatūras papildus šai minimālajai normai jāuzņem vismaz 10-20 ml šķidruma uz katru kilogramu ķermeņa svara. Tātad veselam bērnam, kura svars ir 25 kg, karstā laikā diennaktī nepieciešams izdzert vismaz 1600 ml šķidruma.