Vai ir normāli, ka slimības laikā bērns atsakās no ēdiena?

Jā – tas ir bieži un lielākoties normāli. Apetītes zudums slimības laikā nav bērna “kaprīze”, bet gan organisma bioloģiska reakcija.

Kas izraisa apetītes zudumu?

Infekcijas laikā organisms aktivizē imūnsistēmu, un izdalās dažādas signālvielas, kuras ietekmē smadzenes, īpaši apetītes regulācijas centrus un rezultātā samazinās vēlme ēst vai bērns var atteikties no ierastā ēdiena.

Apetītes samazināšanās var būt daļa no organisma pielāgošanās.

Tā palīdz: efektīvāk sadalīt enerģiju; fokusēties uz imūno reakciju; regulēt iekaisuma procesus.

Vai bērnu vajag piespiest ēst?

Nē. Akūtas infekcijas sākuma posmā piespiešana ēst nav nepieciešama un var pat būt nevēlama. Šī organisma reakcija var būt adaptīva, un uztura uzņemšana tiek pakāpeniski atjaunota, bērnam izveseļojoties.

Medicīnā šo parādību dēvē par slimības izraisītu apetītes zudumu (sickness-associated anorexia), kas ir plaši izplatīts un atzīts akūtas infekcijas simptoms ar mērķi palielināt izturību pret patogēnu izraisītām slimībām.

Ko darīt praktiski?

• piedāvāt vieglu, viegli uzņemamu ēdienu;
• nepiespiest ēst;
•  nodrošināt pietiekamu šķidruma uzņemšanu;
•  novērot bērna vispārējo pašsajūtu.

Svarīgi!

Svarīgi uzsvērt, ka īslaicīgs apetītes zudums bieži vien ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ vecāki vēršas neatliekamajā palīdzībā vai vilcinās doties mājās no stacionāra. Tomēr, tas nav bīstams simptoms, ja bērns uzņem pietiekami daudz šķidruma un nav citu satraucošu pazīmju.