9 padomi, strādājot ar bērna valodas attīstību mājas apstākļos

Bieži vien vecākiem, uzzinot bērna diagnozi vai diagnozes iespējamību, rodas jautājums: “Ko mums darīt pašiem līdz mēs tiekam pie speciālista?” Informācijas internetā un grāmatās ir daudz, bet nereti iztrūkst tieši pamatinformācijas par pirmajiem soļiem, ko spert. Šajā rakstā audiologopēde Simona Reingarte apkopojusi deviņus praktiskus padomus, kas palīdzēs vecākiem darboties ar bērnu arī pirms pirmās vizītes pie audiologopēda.

Sagatavošanās soļi

1. Iekārto vidi - ļoti svarīgi ir iekārtot bērna darba vidi, lai jau pašā sākumā bērns iemācītos gan sakārtot savas mantas, gan darba kārtību. Iesaku novietot mazo galdiņu pie kādas no istabas sienām, noņemt no galda visas liekās mantas, kas varētu traucēt bērna uzmanības piesaistīšanai.

2. Novērs fona trokšņus  - noteikti jāpadomā par to, kur ir bērna darba galds. Svarīgi atcerēties, ka visi fona trokšņi (piemēram, ieslēgts televizors vai dators, blakus istabā skanošais radio vai pat atvērts logs) var traucēt bērnam darboties un pilnvērtīgi veikt uzdevumu.

3. Novieto bērna mantas augstāk. Iedomāsimies situāciju - bērns ienāk savā istabā, atver plauktu un izņem no tā vēlamo spēli, apsēžas pie galda un sāk spēlēties. Šīs situācijas laikā bērnam nav nepieciešama komunikācija, viņš ir paņēmis savu mantu un spēlējas. Bet tagad paskatīsimies uz šo situāciju no citas puses - bērns ienāk savā istabā, vēlas spēlēt kādu spēli, bet netiek tai klāt. Viņš meklē palīdzību (sākumā tā var būt raudāšana, vecāka paņemšana aiz rokas; vēlāk - norādīšana ar pirkstu pēc vēlamās lietas vai runas izmantošana, pasaucot kādu no vecākiem). Šajā situācijā bērns izmanto komunikāciju.

Soļi labāku rezultātu sasniegšanai

4. Darbojies ar bērnu vienā līmenī. Nepietiek ar to, ja noliekam galdiņu, iedodam bērnam vēlamo spēli, stāvam kājās un no augšas vērojam notiekošo. Ir jāsēž un jādarbojas vienā līmenī ar bērnu - pretī vai blakus bērnam.

5. Veido acu kontaktu. Ir ļoti svarīgi ar bērnu veidot acu kontaktu. Ja bērns neveido acu kontaktu, ir svarīgi censties šo prasmi attīstīt. Apskatīsim divas situācijas - vecāks ar bērnu sēž pie galda, bērns neveido acu kontaktu ar vecāku, spēlējas savā nodabā, vecāks tikai padod nākamo spēli, neizveidojot ar bērnu acu kontaktu. Un otra situācija - vecāks sēž pie galda ar bērnu, paceļ augstāk no galda spēli, novieto šo spēli acu līmenī, bērns paceļ acis no galda virsmas, lai ieraudzītu, kur spēle palika un meklējot spēli, ieskatās vecākam acīs. Šādā veidā notiek acu kontakta veidošana/trenēšana. Šī prasme ir būtiska, lai bērns skatītos komunikācijas partnerī, lai pievērstu uzmanību gan komunikācijai, gan sejas mīmikai. Veidojot acu kontaktu mēs veidojam labāku komunikāciju ar savu komunikācijas partneri.

6. Maini rotaļu veidus. Nereti bērns uzmanību spēj noturēt ļoti īsu mirkli, tādēļ, lai veiksmīgāk varētu ar bērnu darboties,  nepieciešams mainīt rotaļāšanās veidus. Mēs nevaram gaidīt no bērna 30 minūšu ilgu darbošanos ar vienu spēli. Spēles un rotaļas jāmaina regulāri, lai bērnam neapniktu darboties un nepazustu koncentrēšanās.

Soļi efektīvam spēles posmam

7. Komunicē vienkāršā un bērnam saprotamā valodā. Darbojoties ar bērnu, svarīgi atcerēties, ka mums ir jāizvēlas vienkārša un bērnam saprotama valoda. Jāizvairās no abstraktiem jēdzieniem un vārdiem, ko bērns savā vecumā var nezināt.

8. Veido dialogu, komentējot bērna darbības. Pat, ja šķiet, ka bērns neizrunā nevienu vārdu vai skaņu, ir jācenšas veidot dialogu. Vērojot, kā bērns spēlējas un iestarpinot vārdus, var veidot dialogu no savu un bērna darbību komentēšanas. Ja bērns paņem spēļu mašīnu un braukā pa galdu, var aprakstīt mašīnu, nosaukt tās krāsu, aprakstīt tās izmēru, ar skaņām imitēt mašīnas rūkoņu, lūdzot bērnam to atdarināt.

9. Dod bērnam laiku saprast teikto. Iepriekšējā punktā minēto darbību laikā svarīgi atcerēties, ka ir jādod bērnam laiks saprast teikto. Svarīgi ir gan komentēt darbības, gan dot pauzes, lai bērns saprot teikto. Ir novērots, ka, iekļaujot savā runā pauzes, bērns klusuma brīdī izsaka vai atkārto kādu vārdu vai skaņu.