Kardioloģija
Kardioloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar sirds un asinsvadu sistēmas slimību pētniecību, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi un rehabilitāciju.
Endokardīta profilakse
Infekciozais endokardīts (IE) ir bīstama infekcijas slimība, kas skar sirds iekšējo slāni (endokardu), tostarp sirds vārstuļus.
Attēls
Izveidots: 24. maijs, 2022. gads
Atjaunots: 19. janvāris, 2023. gads
Atjaunots: 19. janvāris, 2023. gads
Drukāt
Tam ir ļoti augsts mirstības un komplikāciju risks. Endokardīts biežāk attīstās cilvēkiem ar iedzimtām sirdskaitēm, tāpēc noteiktu diagnožu gadījumā pacientiem ar iedzimtām sirdskaitēm jāievēro endokardīta profilakse. Izšķir vispārējus pasākumus endokardīta profilaksei un specifisku profilaksi, lietojot antibiotikas. Pacientus, kuriem nepieciešams ievērot infekciozā endokardīta profilaksi, informē ārstējošais bērnu kardiologs. Neskaidrību gadījumā vienmēr jājautā savam kardiologam par profilakses nepieciešamību, nenodarbojoties ar pašārstēšanos!
Kāpēc to izmanto
Endokardīta profilakses mērķis ir nepieļaut infekciju izraisošā mikroorganisma piestiprināšanos sirds iekšējam slānim, ja mikroorganisms ir nonācis asinsritē pēc invazīvas procedūras, piemēram, pēc noteiktām zobārstniecības procedūrām. Endokardīta profilakse nozīmē, ka pacientiem ar augstu infekciozā endokardīta attīstības risku nepieciešama vienreizēja antibiotiku deva 30–60 minūtes pirms noteiktām procedūrām.
Pēc pēdējām Eiropas Kardiologu asociācijas vadlīnijām (2015) endokardīta profilakse nozīmējama tikai augsta riska pacientiem:
- Pacienti ar mākslīgu sirds vārstuli vai pēc sirds vārstuļu plastikas operācijas, ja ir izmantots mākslīgs materiāls;
- Pacienti, kuri slimojuši ar infekciozo endokardītu;
- Pacienti ar nekoriģētu zilā tipa sirdskaiti (āda un/vai gļotādas kļūst zilgani violetas, šī slimība rodas tad, ja asinīs palielinās ar skābekli nabadzīgā hemoglobīna daudzums) un tie pacienti ar iedzimtu sirdskaiti, kuriem izveidoti paliatīvi šunti vai konduiti;
- Sešus mēnešus pēc iedzimtas sirdskaites pilnīgas korekcijas ar mākslīgu materiālu;
- Ilgstoši pēc iedzimtas sirdskaites korekcijas ar mākslīgu materiālu, ja saglabājas šunts vai vārstuļu nepietiekamība.
Infekciozā endokardīta profilaksei ieteicamās antibiotikas un to devas:
- Amoksicilīns 50 mg/kg (maksimāli 2 g) tablešu vai sīrupu veidā;
- Alerģijas gadījumā pret penicilīnu vai ampicilīnu lieto cefaleksīnu 50 mg/kg (maksimāli 2 g) vai klindamicīnu 20 mg/kg (maksimāli 600 mg) tablešu vai sīrupu veidā.
Kā sagatavoties
Zināms, ka noteikti higiēnas pasākumi samazina endokardīta risku pat vairāk nekā antibiotiku profilakse.
Vispārēji pasākumi endokardīta profilaksei īpaši ieteicami augsta riska pacientu grupai, bet šie pasākumi jāveic visiem cilvēkiem:
- Ievērot striktu zobu un ādas higiēnu. Apmeklēt zobārstu divreiz gadā;
- Dezinficēt brūces;
- Samazināt vai likvidēt hronisku baktēriju klātbūtni (āda, urīns);
- Adekvāta antibiotiku lietošana bakteriālas infekcijas gadījumā;
- Nelietot antibiotikas bez ārsta nozīmējuma;
- Jebkurai riska procedūrai nodrošināt striktu infekciju profilaksi;
- Atturēties no tetovējumu un pīrsingu veikšanas;
- Ierobežot katetru ievietošanu vēnā un invazīvas procedūras, ja tas ir iespējams;
- Dot priekšroku perifērai venozai pieejai, nevis centrālai. Veikt perifērā intravenozā katetra nomaiņu ik pēc 3–4 dienām. Nodrošināt rūpīgu perifēro un centrālo venozo pieeju aprūpi.
Procedūras, kam vajadzīga un kam nav nepieciešama IE profilakse
|
Zobārstniecība |
|
Pirms zobārsta apmeklējuma jāapsver antibiotiku profilakse, ja paredzams smaganu bojājums vai mutes dobuma gļotādas caurduršana (perforācija) |
|
Antibiotiku profilakse nav vajadzīga pirms lokālām anestēzijas injekcijām veselos audos, virspusējas kariesa ārstēšanas, šuvju noņemšanas, rentgenogrammas veikšanas, kā arī pēc mutes gļotādas vai lūpu traumas |
|
Elpceļi |
|
Profilaksi iesaka, ja paredzēta gļotādas pārgriešana vai biopsija, piemēram, aukslēju mandeles operācija (tonsilektomija), aizdegunes mandeļu operācija (adenotomija), elpvada un bronhu iekšējā apskate (bronhoskopija ar biopsiju) |
|
Antibiotiku profilakse nav nepieciešama pirms bronhoskopijas vai laringoskopijas (balsenes apskate ar speciālu spoguli), kā arī pirms transnazālas vai endotraheālas intubācijas (caurules ievadīšana degunā vai trahejā elpošanas nodrošināšanai) |
|
Kuņģa un zarnu trakts, urīnceļi, ģenitālais trakts, transezofageālā ehokardiogrāfija (sirds ultrasonogrāfija, ko veic, speciālu zondi ievadot barības vadā) |
|
Antibiotiku profilakse nav vajadzīga pirms gastroskopijas (kuņģa izmeklējums), kolonoskopijas (resnās zarnas izmeklējums), cistoskopijas (urīnpūšļa izmeklējums), vaginālām dzemdībām, ķeizargrieziena, transezofageālas ehokardiogrāfijas |
|
Āda un mīksto audu procedūras |
|
Antibiotiku profilaksi neiesaka nevienai procedūrai |
Tēma
Prof. Pēteris Stradiņš, Ivars Brečs un darba grupa kardiologa prof. Andreja Ērgļa vadībā: Aleksejs Višņakovs, prof. Indulis Vanags; Ainārs Rudzītis; Mārtiņš Kalējs; Diāna Kalniņa; Gvido Jānis Bergs; Kristiāns Meidrops. Klīniskais algoritms: Pacients ar aizdomām par sirds vārstuļu infekciozu endokardītu. SPKC, 2019.
Gilbert Habib, Patrizio Lancellotti, Manuel J Antunes, et al, ESC Scientific Document Group, 2015 ESC Guidelines for the management of infective endocarditis: The Task Force for the Management of Infective Endocarditis of the European Society of Cardiology (ESC) Endorsed by: European Association for Cardio-Thoracic Surgery (EACTS), the European Association of Nuclear Medicine (EANM), European Heart Journal, Volume 36, Issue 44, 21 November 2015, Pages 3075–3128, https://doi.org/10.1093/eurheartj/ehv319