Rehabilitācija pie cerebrālās triekas

Cerebrālajai triekai ir dažādas smaguma pakāpēs. Vieglākos gadījumos kustības ir tikai nedaudz ierobežotas. Bērnam pieaugot, defekts būs praktiski nemanāms. Citos gadījumos muskuļi ir tik ļoti savilkti, ka locītavu nevar izkustināt. Tad patstāvīga pārvietošanās vai neatkarība pašaprūpē nebūs iespējama.

Daļai bērnu papildus rodas citi veselības traucējumi, piemēram, runas un valodas traucējumi, redzes problēmas, garīgās attīstības aizture, epilepsija. Tāpēc ārstēšanā un rehabilitācijā parasti iesaistās speciālistu komanda – neirologs, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, tehniskais ortopēds, uztura speciālists, psihologs un citi.

Rehabilitācijas mērķus pielāgos katram pēc vajadzības. Parasti ir nepieciešama:

• Bērna mobilitātes veicināšana – pozu maiņa, rāpošana, staigāšana ar un bez palīgierīcēm, pārvietošanās ar ratiņkrēslu;
• Komunikācijas, sociālo un spēlēšanās iemaņu veicināšana;
• Bērna pašaprūpes iemaņu veicināšana – ģērbšanās, ēšana, tualetes apmeklēšana;
• Komplikāciju attīstības profilakse – biežākās komplikācijas ir ierobežotas kustības locītavās, gūžu mežģījumi, muguras deformācijas. Bērniem ar smagākiem slimības simptomiem iespējami izgulējumi, sāpes, elpceļu un plaušu saslimšanas.

Šobrīd nav pārliecinošu pierādījumu par kādas ārstēšanas metodes pārākumu. Rehabilitācijas taktika būs atkarīga no vairākiem faktoriem:

• Bērna vecuma un vispārējā veselības stāvokļa;
• Slimības klīniskajām izpausmēm;
• Simptomu izteiktības;
• Bērna un vecāku gatavības/spējas iesaistīties terapijas nodarbībās u.c.

Ārstēšanas metodes un rehabilitācijas speciālisti

• Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts novērtēs bērna funkcionālo stāvokli – viņa spēju pārvietoties, veikt pašaprūpes aktivitātes, komunicēt, sadarboties. Ārsts jautās, ko vēlaties sasniegt rehabilitācijas pasākumu rezultātā, un tad kopā ar jums izvirzīs mērķus. Ārsts pamatos, kāpēc kādu mērķi sasniegt nav iespējams, kā arī saliks uzdevumu prioritātes. Jūsu aktīva iesaiste būs ļoti svarīga, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un uzdevumus. Kopā ar ārstu lemsiet par labāko nodarbību veidu un intensitāti, neaizmirstot par aktivitātēm, kurās bērns veido attiecības ar vienaudžiem, spēlējas, gūst prieku. Ārsts piesaistīs nepieciešamos speciālistus, ieteiks piemērotus palīglīdzekļus.

• Fizioterapija

Fizioterapiju uzsāk, kad ir konstatēta kustību attīstības aizture – parasti jau pirmajā dzīves gadā. Ar fizioterapijas palīdzību tiek normalizēts muskulatūras tonuss, uzlabots līdzsvars, lokanība, muskuļu spēks, pozu noturēšana un maiņa, pārvietošanās. Lai uzlabotu bērna mobilitāti vai novērstu komplikāciju attīstību, fizioterapeits izvērtēs palīgierīču nepieciešamību. Ieteiks arī ikdienā veicamās aktivitātes. Uzzināsiet, kā veikt handlingu, spēlēties, lai, piemēram, trenētu līdzsvaru sēdus pozā, kā izkustināt locītavas, kā guldīt vai sēdināt, lai neveidotos locītavu problēmas. Fizioterapijā izmanto dažādu aprīkojumu – velotrenažierus, gaitas un rokas robotus, virtuālās realitātes aprīkojumu. Rehabilitācijas speciālists izvērtēs bērna kustību un kognitīvās spējas un lems par aprīkojuma nepieciešamību un lietderību.

• Ergoterapija

Ergoterapeits palīdzēs apgūt pašaprūpes iemaņas (tīrīt zobus, paēst, apģērbties), mācīs darboties ar rokām (griezt ar šķērēm, pogāt pogas, zīmēt), stimulēs kognitīvo attīstību (mācīs spēlēties), ar aktivitātēm mazinās sensoros traucējumus. Ierādīs vienkāršas aktivitātes, ko rotaļu veidā vecākiem kopā ar bērnu būs jāveic mājās. Ja nepieciešams, atvieglos dažādu aktivitāšu veikšanu ar palīgierīcēm, kā arī palīdzēs tās izvēlēties. Sniegs ieteikumus mājas vides pielāgošanai.

• Audiologopēdija

Dažiem bērniem var būt bojājums smadzeņu zonās, kas kontrolē runu un sejas un mutes muskuļus. Tad runāšana būs apgrūtināta vai pat neiespējama. Būs ēšanas grūtības. Audiologopēds palīdzēs uzlabot sejas un mutes muskuļu darbību, sekmējot runas un ēšanas efektivitāti. Gadījumā, ja nebūs iespējams attīstīt verbālu komunikāciju (runāšanu), speciālists palīdzēs rast sazināšanās iespējas bez runas iesaistes – izmantojot speciālu aprīkojumu.

• Palīglīdzekļi

Mūsdienīga rehabilitācija nav iedomājama bez palīglīdzekļiem. Atsevišķi palīglīdzekļi, piemēram, ratiņkrēsli un pozicionēšanas krēsli, ir izgatavoti rūpnieciski. Citus, piemēram, ortozes, taisa katram individuāli. Bērnam augot, mainās gan nepieciešamais palīglīdzekļa izmērs, gan veids, tāpēc rehabilitācijas speciālisti ieteiks piemērotākos.

Bērni ar cerebrālo trieku visbiežāk lieto:

• Ortopēdiskie apavi un zolītes – nodrošina potītes un pēdas atbalstu, izlīdzina kāju garuma atšķirību;
• Funkcionālās ortozes – paredzētas, lai atvieglotu kādas aktivitātes veikšanu, piemēram, stāvēšanu, staigāšanu, darbošanos ar rokām;
• Miera ortozes – paredzētas, lai novērstu kontraktūras locītavās. Ortozes jālieto vairākas stundas dienā, tāpēc tās parasti lieto miega laikā;
• Pozicionēšanas palīglīdzekļi – ne visi bērni ir spējīgi patstāvīgi sēdēt vai stāvēt, tāpēc daļai nepieciešamas palīgierīces. Tās dod iespēju bērniem būt aktīvākiem, kā arī kavē komplikāciju attīstību;
• Staigāšanas palīgierīces – liela daļa bērnu ar cerebrālo trieku spēj staigāt, tomēr citiem iešanas laikā ir nepieciešama palīdzība vai palīgierīce, pie kuras pieturēties. Mazākiem bērniem tie parasti ir staigāšanas rāmji jeb rollatori. Lielāki bērni var apgūt pārvietošanos ar kruķiem, kvadripodu vai tripodu;
• Pārvietošanās palīgierīces – daļa bērnu nespēj pārvietoties staigājot, bet, ja ir pietiekams roku muskuļu spēks un koordinācija, tad neatkarība mobilitātē ir iespējama, pārvietojoties ratiņkrēslā. Ratiņkrēsls var būt noderīgs arī tiem, kuri spēj staigāt ar palīgierīci, taču staigāšana prasa lielu piepūli, rada sāpes. Tas noder, ja bērns vēlas piedalīties aktivitātēs, kur nepieciešama lielāka mobilitāte (spēlēt bumbu vai ātri pārvietoties pa skolas gaiteņiem). Lielākiem bērniem ar pietiekamu izpratnes līmeni palīdzēs pielāgoti velosipēdi un motorizētas pārvietošanas palīgierīces – elektriskie ratiņkrēsli un skūteri;
• Pašaprūpes palīglīdzekļi – paredzēti, lai atvieglotu ikdienas aktivitātes gan pašam bērnam, gan viņa aprūpētājiem. Tie ir, piemēram, pārsēšanās dēļi (atvieglo pārsēšanos no vienas virsmas uz otru), dušas krēsli (tajā bērnu var droši ielikt mazgāšanas laikā) un citi;
• Alternatīvās komunikācijas palīgierīces – ierīces komunikācijai. Noder gadījumos, kad bērns nespēj runāt.

Spasticitātes ārstēšana

Vairumam bērnu ar cerebrālo trieku novēro spasticitāti. Muskuļi ir stipri savilkti un traucē kustēties. Spasticitāti ārstē ar medikamentiem vai ķirurģiski.

Medikamenti:

• Caur muti lietojamie medikamenti (Diazepam, Baclofen);
• Intratekāls baklofēns. Medikaments ar speciālu zem ādas implantētu pumpi tiek nogādāts muguras smadzeņu kanālā. Tā nodrošina augstu aktīvās vielas koncentrāciju tieši nepieciešamajā vietā;
• Botulīna toksīna injekcijas spastiskajā muskulī. Tās rada īslaicīgu spastiskā muskuļa pavājināšanos. Injekcijas atkārto pēc 3-6 mēnešiem.

Ķirurģija:

• Selektīvā dorsālā rizotomija. Tā ir neiroķirurģiska procedūra, kuras laikā tiek selektīvi šķeltas mugurkaula jostas daļas sensorās nervu saknītes. Rezultātā sagaidāma spasticitātes un to izraisīto sāpju mazināšanās kājās.

Ne visos spasticitātes gadījumos ir nepieciešama ārstēšana. Tikai ārsts var izvērtēt, vai tā ir jāārstē, un kura ārstēšanas metodes ir piemērotākā.

• Ķirurģiska ortopēdiska ārstēšana

Lai mazinātu kustību traucējumus vai sāpes, daļai bērnu būs nepieciešama ķirurģiska ortopēdiska ārstēšana. Bērniem ar cerebrālo trieku bieži veic muskuļu cīpslu pagarināšanu un to piestiprināšanās vietu korekciju, kā arī garo kaulu rotācijas osteotomiju. Ķirurģiski var nākties risināt arī gūžas un muguras deformācijas problēmas. Ķirurģiska ārstēšana ir ļoti nozīmīga, taču tā neizmaina muskuļu aktivitāti. Ar tās palīdzību locītavas un kauli ir novietoti anatomiski pareizākās pozīcijās. Ķirurģiska ārstēšana nedos gaidīto efektu, ja pirms un pēc tās neveiksiet mērķtiecīgu fizioterapiju un nelietosiet piemērotas ortozes.

• Uztura speciālists

Lai bērnam būtu stipri kauli, spēcīgi muskuļi un spēks kustēties, nepieciešams pilnvērtīgs uzturs. Dažiem bērniem ar cerebrālo trieku ir apgrūtināta barības uzņemšana, kas var izraisīt malnutrīciju jeb nepietiekamu uzturvielu uzņemšanu. Tas negatīvi ietekmē ne tikai vispārējo veselības stāvokli, bet arī spēju kustēties. Uztura speciālists palīdzēs izveidot ēdienkarti, kas nodrošinās nepieciešamo uzturvielu uzņemšanu, kā arī atvieglos ēdiena uzņemšanas procesu. Uztura speciālista konsultācija būs nepieciešama arī tad, kad bērna apetīte ir pārāk laba un veidojas liekais svars. Liekais ķermeņa svars ievērojami apgrūtinās bērna spēju kustēties.

• Psihologs

Cerebrālās triekas izraisītie traucējumi nav tikai fizisks ierobežojums. Tie var ietekmēt arī bērna un visas ģimenes garīgo veselību. Psiholoģisku spriedzi var radīt ne tikai bērna slimība, bet arī ārstēšanas un rehabilitācijas process. Kā pieņemt bērna veselības stāvokli? Kā sabalansēt ikdienu tā, lai tā nebūtu aizpildīta tikai ar bērna ārstēšanas aktivitātēm? Kā ļaut bērnam būt vienkārši priecīgam bērnam? Psihologs palīdzēs rast risinājumus un tikt galā ar sāpīgajiem jautājumiem.