Rehabilitācija pie iedzimta pleca pinuma bojājuma

Pleca pinumu var traumēt dzemdību laikā, kad, palīdzot bērnam piedzimt, mazuļa kakls vienā pusē var tikt pārlieku iestiepts, tādejādi iestiepjot, saspiežot vai pat pārraujot pleca pinuma nervus. Bojātie nervi nespēs pilnvērtīgi nodrošināt rokas jušanu un muskuļu darbu.

Tā ir izplatīta dzemdību trauma, kas biežāk gadās, ja:

• Bērns dzimst tūpļa guļā jeb ar dibentiņu pa priekšu;
• Bērns ir liels, un pleci iesprūst dzemdību ceļos.

Parasti netiek bojāts viss pleca pinums, bet gan tikai daļa. Visbiežāk tiek traumēti augšējie nervu zari, kas inervē (nodrošina saikni ar centrālo nervu sistēmu) plecu, augšdelmu un daļu no apakšdelma, plaukstas un pirkstu muskuļus. To dēvē par Erbes parēzi.

Attēls

Ārstēšana un rehabilitācija

Ārstēšanas un rehabilitācijas mērķis ir atjaunot kustības skartajā rokā. Tā kā sākotnēji bērns rociņu nespēj pilnvērtīgi kustināt, tad ļoti būtiski sekot, lai locītavas nekļūst stīvas – bērna rociņa jāizkustina vairākas reizes dienā. Fizioterapeits iemācīs, kā to darīt. Kustību izstrādi drīkst uzsākt 3–4 nedēļas pēc dzemdībām. Kad bērns paaugsies un būs gatavs iesaistīties, tad jāveicina skartās rokas aktīva iesaiste rotaļu un pašaprūpes aktivitātēs.

Ne vienmēr ārstēšanas rezultātā kustības rokā atjaunojas pilnā apjomā. Tādēļ arī turpmāk vajadzēs roku regulāri izkustināt un stiept muskuļus, lai neizveidotos locītavu nekustīgums. Lai pasargātu no nekustīguma izveidošanās, speciālists var ieteikt lietot arī ortozi un apmācīs, kā to darīt. Papildus regulārai vingrošanai var izmantot arī citas ārstēšanas metodes – fizikālo terapiju, masāžu, teipošanu u.c.

Kopumā ārstēšanas taktika ir atkarīga no nervu bojājuma vida un smaguma.

• Ja nerva bojājums ir neliels (viegls sastiepums vai saspiedums), tad īpaša ārstēšana nav nepieciešama, un daudzos gadījumos rokas kustības atjaunojas 1–2 mēnešu laikā. Tomēr tā kā nav iespējams paredzēt, vai tā notiks, bērna rociņa vairākas reizes dienā jāizkustina un jāveicina tās iesaiste rotaļu aktivitātēs;
• Ja ir nerva pārrāvums vai izveidojušies rētaudi, tad būs nepieciešama regulāra vingrošana. Vingrojumi būs jāpilda vairākas reizes dienā. Ja rokas kustības tomēr neuzlabojas, būs nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, ko parasti veic 6–9 mēnešu vecumā. Arī pēc tam būs jāturpina vingrošana;
• Ja ir plašs nerva pārrāvums, tad ķirurģiska ārstēšana var būt nepieciešama jau pirmajos dzīves mēnešos. Pēc tam būs regulāri jāveic fizioterapeita iemācītie vingrojumi. Uzlabojumi nav sagaidāmi uzreiz. Dažkārt ārstēšanas rezultāts ir redzams tikai pēc 1–2 gadiem.

Katrā individuālā gadījumā ārsts lems par piemērotāko ārstēšanas taktiku.

Kas jāievēro, aprūpējot zīdaini?

• Nebaidieties kustināt bērna roku, bet dariet to tieši tā, kā iemācījis fizioterapeits;
• Guldot uz muguras vai sēdinot bērnu sēdeklītī, nodrošiniet, lai skartā roka atrastos neitrālā pozīcijā – atbalstiet plecu un roku ar sarullētu dvielīti;
• Pārmaiņus guldiet bērnu uz abiem sāniem. Guldinot uz skartā pleca, pārliecinieties, ka rociņa ir izvirzīta uz priekšu un bērns neguļ tai virsū;
• Lieciet bērniņu uz vēdera. Sekojiet, lai skartā roka atrastos tuvu ķermenim. Bērniņam būs vieglāk, ja zem padusēm noliksiet sarullētu dvielīti;
• Tā kā skartajā rokā ir izmainīta jušana, bērns var nejust sāpes. Esiet piesardzīgi, lai rociņa netiktu vēl vairāk savainota;
• Nevelciet bērnu aiz rokām un neceliet zem padusēm. Lai paceltu, atbalstiet viņa pleciņus un gūžas;
• Ceļot, nēsājot, mazgājot un barojot bērniņu, rociņu vienmēr atbalstiet, lai tā atrastos pie bērna ķermeņa. Skartā roka nedrīkst nokarāties;
• Ģērbjot bērniņu, piedurknē pirmo ievelciet traumēto rociņu, bet, novelkot apģērbu, to izvelciet pēdējo;

Samazinātās jušanas dēļ bērniņam ir grūti sajust un iepazīt savu roku. Jūs varat viņam palīdzēt:

• Viegli pamasējiet rociņu, izmantojiet eļļu vai bērnu krēmu. Dariet to vairākas reizes dienā;
• Viegli paberzējiet rociņu ar dažādas tekstūras materiāliem – vates piciņu, raupju dvieli, birstīti;
• Palīdziet bērnam salikt kopā rociņas, ielikt skarto rociņu mutē. Vieglāk to darīt, ja bērniņu nogulda uz sāniem ar skarto roku augšpusē;
• Lai veicinātu galviņas pagriešanu un skatīšanos uz roku, novietojiet rotaļlietas skartās rociņas pusē;
• Palīdziet bērnam novietot rociņu uz rotaļlietām vai pieturēt pudelīti barošanas laikā.

Pie kā vērsties:

Vispirms jāvēršas pie ģimenes ārsta. Viņš nosūtīs pie neirologa vai neiroķirurga, kuri precizēs diagnozi un lems par piemērotāko ārstēšanas taktiku.