Pārlekt uz galveno saturu

Adenovīrusu infekcijas

Adenovīrusi izraisa 2–5% no visām akūtajām elpceļu infekcijām.

placeholder
Izveidots: 9. Novembris, 2021. gads

Kopā zināmi apmēram simts adenovīrusu serotipi, no kuriem vismaz 57 ir virulenti cilvēkam. Adenovīrusiem ir mazizteikta sezonalitāte – tie sastopami visu gadu. Adenovīrusi skar visa vecuma cilvēkus, bet saslimšanas pīķis ir no 6 mēnešu līdz 5 gadu vecumam.

Saslimstība un mirstība
Smagas slimības izpausmes imūnkompetentiem (imūnsistēma darbojas pareizi, un ķermenis vajadzības gadījumā var sniegt vajadzīgo imūno atbildi) pacientiem novēro reti. 6–70% mirstība bērniem un pieaugušajiem, kuriem transplantēti orgāni.

Simptomu apraksts

Simptomi atkarīgi no vecuma, imūnā statusa un infekcijas lokalizācijas. Pastāv saistība starp vīrusa serotipu un infekcijas lokalizāciju. Dažiem adenovīrusu serotipiem ir īpašas klīniskas pazīmes.

Elpceļi

Adenovīrusi izraisa 2–5% no visām akūtajām elpceļu infekcijām.

  • Augšējo elpceļu infekcijas: ARVI, otīts (auss iekaisums), faringīts (rīkles gļotādas iekaisums), eksudatīvs tonsilīts (kakla mandeļu iekaisums), cervikāls limfadenīts (kakla limfmezglu iekaisums).
  • Dziļo elpceļu infekcijas: bronhīts (bronhu gļotādas iekaisums), laringotraheobronhīts (elpceļu infekcija), pertussis-like sindroms (garais klepus), bronhiolīts (sīko bronhu iekaisums), pneimonija (plaušu karsonis).

Acis
Konjunktivīts (acu gļotādas iekaisums).

Faringokonjunktivālais drudzis - sindroms, kurā ietilpst drudzis, faringīts un konjunktivīts. Biežākie izraisītāji – 3., 7. serotips. Salīdzinot ar citām virālām infekcijām, slimošanas turpinās ilgāk:

  • Drudzis ilgst 3–4 dienas, 10% gadījumu slimība turpinās ilgāk par 7 dienām;
  • Acu un faringīta simptomi uzlabojas 7 dienu laikā;
  • Aizlikts deguns/iesnas, nespēks, galvassāpes ilgst vidēji 14 dienas.

Āda
Ādas saslimšanas izraisa 1.–4., 7., 7a un citi serotipi.

Visbiežāk eritematozus (tauriņveida eritēma), makulopapulārus (nātrenes tipa) izsitumus novēro, kad ķermeņa temperatūra sasniedz vai pārsniedz 38℃. Papildus novērojami adenovīrusu infekcijai tipiskie simptomi.

Reti var parādīties saplūstoši izsitumi kā masalu gadījumā, taču iztrūkst Koplika plankumu (nelieli bojājumi mutes gļotādā).

Kuņģa zarnu trakts
Gastroenterīts (kuņģa un tievās zarnas iekaisums) parasti izpaužas bērniem, kuri ir jaunāki par trīs gadiem. Saslimšana sākas ar akūtām vēdersāpēm, kam seko gastroenterīta simptomi – slikta apetīte, slikta dūša, vemšana, caureja, galvassāpes, vājums, paaugstināta ķermeņa temperatūra.
Citi simptomi: ARVI (augšējo elpceļu iekaisums), konjunktivīts (acu gļotādas iekaisums), faringotonsillīts (angīna), hepatomegālija (aknas palielināšanās), kakla limfadenīts (limfmezglu iekaisums).

Mezadenīts jeb vēdera limfmezglu iekaisums un palielināšanās. Simptomi – vēdersāpes, iespējams apendicīta iekaisums, kā arī var pievienoties  faringīts jeb rīkles gļotādas iekaisums.
Reti: invaginācija (vienas zarnas daļas iespiešanās otrā) vai akūts apendicīts.

Citas orgānu sistēmas
Retos gadījumos vai pacietiem ar samazinātu imunitāti var attīstīties sirds iekaisums (miokardīts), nervu sistēmas iekaisums, hemorāģisks cistīts (urīnpūšļa iekaisums), artrīts (locītavu iekaisums), tireoidīts (vairogdziedzera saslimšana).

Simptomu saraksts

Kakla sāpes
Aizlikts deguns
Elpceļu saslimšanas
Sāpes vēderā
Apetītes trūkums

Izmeklējumi

Diagnoze parasti tiek noteikta klīniski, balstoties uz tādiem simptomiem kā aizlikts deguns, iesnas, sāpes kaklā, klepus, kas turpinās 7–14 dienas.

Adenovīrusa infekcijas visbiežāk nosaka, izmantojot antigēna (Ag) noteikšanu, vai arī veic PĶR testu vīrusa nukleīnskābju noteikšanai.

Parasti laboratoriskie un attēldiagnostikas izmeklējumi nav nepieciešami, tos izmanto, lai izslēgtu citas saslimšanas:

  • Ātrais streptokoku tests, lai izslēgtu streptokoku izraisītu rīkles gļotādas un kakla mandeļu iekaisumu;
  • Ātrais gripas tests gripas izslēgšanai;
  • Plaušu rentgens pneimonijas izslēgšanai.

Iespējamo izmeklējumu saraksts

Ārstniecība

Ārstēšana atkarīga no slimības smaguma un izpausmēm.

Simptomātiska atbalsta terapija:

  • Saudzējošs režīms, svarīgi ievērot miega un nomoda režīmu;
  • Pietiekama šķidruma uzņemšana. Nepieciešamības gadījumā šķidrumu ievada vēnā;
  • Drudža kontrole ar pretdrudža medikamentiem (ibuprofenum 10mg/kg vai acetaminophenum 15mg/kg);
  • Pretiesnu līdzekļu lietošana un deguna skalošana pēc nepieciešamības;
  • Konjunktivīta gadījumā lieto mākslīgās asaras vai antibakteriālus acu pilienus;
  • Pašsajūtu var uzlabot kombinēti līdzekļi, kuri satur antihistamīnu (zāles alerģijas ārstēšanai), pretiesnu un/vai pretsāpju preparātus. Tomēr drošu pierādījumu par to efektivitāti nav.

2. Antibakteriālo terapiju izmanto sekundāras bakteriālas infekcijas gadījumā.

Ārstniecības un rehabilitācijas metožu saraksts

Simptomātiska terapija
Intravenoza šķidruma ievade
Medikamentoza terapija
Antibakteriāla terapija

Cēloņi

Tas, kāda veida saslimšanu iespējams pārnest un kā tā attīstīsies, atkarīgs no serotipa. Vīrusi izplatās:

  • Cieša kontakta ceļā;
  • Gaisa pilienu veidā;
  • Fekāli orālā ceļā (tas nozīmē, ka pēc tualetes apmeklējuma netiek nomazgātas rokas, uzturā tiek lietoti nemazgāti augļi un dārzeņi, termiski neapstrādāti produkti);
  • Infekciju var pārnest ar transplantētiem orgāniem.

Ārstu specialitātes