Akūta limfoblastu leikēmija

Akūtas limfoblastu leikozes (ALL) rašanās cēloņi līdz šim vēl nav līdz galam noskaidroti. Ir zināms, ka ALL veidojas ļaundabīgi pārveidojoties limfocīta priekšteču šūnai, kuras pamatā ir kļūdu rašanas šūnas ģenētiskajā materiālā. Tomēr lielākajā daļā gadījumu paliek neskaidrs, kāpēc šīs kļūdas ģenētiskajā materiālā rodas un, kāpēc tās dažiem bērniem izraisa saslimšanu, bet citiem nē. Tā, piemēram, ir atklātas noteikta veida izmaiņas gēnos, kuras var pieradīt jau jaundzimušam bērnam, tomēr ar ALL tas saslimst tikai pēc vairākiem gadiem. Turklāt, arī ne visi bērni, kuru šūnās var atrast šādu izmainītu ģenētisko materiālu, dzīves laikā saslimst ar ALL. Šie atklājumi liecina par to, ka ALL attīstībā loma ir gan ģenētiskiem faktoriem, gan ārvides ietekmei. Ir zināms, ka bērniem, kuriem ir noteikta veida pārmantoti vai iegūti imūndefekti vai noteiktas izmaiņas hromosomonās, ir ievērojami lielāks risks saslimt ar ALL. Arī radioaktīvais starojums un rentgena starojums, noteiktas ķīmiskas vielas, medikamenti un vīrusu infekcijas var palielināt ALL saslimšanas risku. Detalizētāks izklāsts par iepriekš minētajiem riska faktoriem sekos nākamajās lappusēs, tomēr jāņem vērā, ka lielākajā daļā gadījumu konkrētu ALL veidošanās cēloni tomēr nav iespējams atrast.

Iedzimtības jeb ģenētiskie faktori

ALL nav tiešā nozīmē pārmantojama jeb iedzimta slimība. Tomēr ir pierādīts, ka risks saslimt ar ALL ir liekāks, ja ģimenē jau iepriekš novērotas jebkāda veida ļaundabīgas saslimšanas. Tā, piemēram, ar leikēmiju slima bērna māsām un brāļiem ir pavisam nedaudz (1,1 reizes) lielāks risks kādreiz dzīvē saslimt ar ALL; ievērojami palielināts risks saslimt ar ALL ir vienolu dvīņiem: ja ar ALL saslimst viens no vienolu dvīņiem, kuri ir jaunāki par 5 gadiem, tad otram dvīnim risks saslimt ir pietiekami liels (~ 25 %), lai jebkurā gadījumā izdarītu asins ainas, šaubu gadījumā arī kaulu smadzeņu izmeklēšanu arī veselajam dvīnim. Arī bērniem, kuriem ir iedzimti ģenētiski defekti (piemēram, Dauna sindroms; Fankoni anēmija), ir palielināts risks saslimt ar ALL. Dauna sindroma gadījumā cilvēka hromosoma komplektā ir viena 21. hromosoma par daudz; sindroms sastopams 1 no 700 jaundzimušajiem un šiem bērniem ir 20 reizes lielāks risks saslimt ar ALL. Liekajai 21. hromosomai šī palielinātā ALL riska attīstībā ir būtiska nozīme. Arī citi ģenētiski defekti (piemēram, neirofibromatoze, Švahman-Daimonda sindroms, Lūissa-Bāra sindroms, Blūma sindroms, agammaglobulinēmija) palielina risku saslimt ar ALL. Ir novērots, ka leikēmijas šūnās biežāk atrod dažādas strukturālas izmaiņas hromosomās, piemēram, trūkstošas vai kļūdaini novietotas hromosomas daļas. Hromosomas ir cilvēka iedzimtības jeb ģenētiskā materiāla nesējas un normā tās katrā šūnā ir atrodamas tikai noteiktā skaitā. Piemērs šādām izmainītām hromosomām pie ALL ir t.s. Filadelfijas hromosoma, kura veidojas 2 dažādām hromosomām savstarpēji apmainoties ar daļām. Šīs apmaiņas rezultātā izveidojies defekts šūnas ģenētiskajā materiālā, ir tieši atbildīgs par normālas asins šūnas pārveidošanos par leikēmijas šūnu. Šis ģenētiskais defekts nav pārmantojams, bet rodas kā spontāna kļūda ģenētiskajā materiālā jau grūtniecības laikā vai tālākā bērna attīstības gaitā. Vecākiem uz to nav nekādas ietekmes.

Citi faktori Ir virkne citu vides faktoru, kas identificēti epidemioloģisko pētījumos, tomēr to nozīme leikēmiju attīstībā tiek vēl diskutēta. Pēc būtības epidemioloģiski pētījumi analizē noteiktu sabiedrību kopumā, tādēļ pēc tajos izdarītajiem secinājumiem nevar spriest par katru individuālo pacientu. Sekojošais izklāsts apkopo diskutētos vides ietekmes faktorus akūtas limfoblastu leikēmijas attīstībā:

• Radioaktīvais starojums un rentgena starojums: Atombumbu (piem. Hirošima, Nagazaki) un kodolreaktoru izraisītās katastrofas (Černobiļa) liecina, ka radioaktīvais starojums var veicināt akūtu leikēmiju attīstību. Spēcīgais starojums izraisa bojājumus ģenētiskajā materiālā, sevišķi tajās ķermeņa šūnas, kuras bieži dalās, t.i.- ātri vairojas. Pie tām pieder arī kaulu smadzenēs esošās šūnas, jo tām jānodrošina nemitīga asins šūnu atjaunošanās. Vai pastāv palielināts risks saslimt ar ALL dzīvojot kodolreaktoru tuvumā tiek joprojām diskutēts, tomēr tieša sakarība līdz šim nav pierādīta. Pētījumi liecina, ka arī neliela starojuma slodze, ar kādu var sastapties, piemēram, rentgena izmeklējumu laikā, iespējams, palielina ALL saslimšanas risku. Arī grūtniecības laikā veikta staru terapija vai diagnostiskie rentgena izmeklējumi palielina leikēmijas risku nedzimušajam bērnam. Taču, tā kā mūsdienās rentgenoloģiskos izmeklējumus ginekoloģijā praktiski vairs neizmanto, šie riska faktori ALL attīstībā ir maznozīmīgi. Ir zināms, ka pārciesta staru terapija un ķīmijterapija bērna vecumā var paaugstināt atkārtoti saslimt ar citu ļaundabīgi saslimšanu, vēlāk dzīves laikā.
• Ķīmiskas vielas un medikamenti: Noteiktas ķīmiskas vielas, piemēram, benzols var veicināt leikēmijas un citu ļaundabīgu saslimšanu attīstību. Benzolu saturoši savienojumi ir, piemēram, mašīnu un rūpniecības izplūdes gāzēs. Izmeklējumi norāda, ka bērna vecāku pakļautība benzola un citu kaitīgu savienojumu ietekmei (piemēram, strādājot ar mašīnu motoriem), kā arī ģimenes dzīvošana rūpniecības apvidos, palielina risku bērnam saslimt ar leikēmiju. Tiek pētītas arī iespējama saistība ar leikēmijas attīstību bērniem un vecāku (ar profesiju saistītu) pakļautību pesticīdiem, šķīdinātājiem, tekstila putekļiem un koka materiālu apstrādes līdzekļiem. Ir zināms, ka daži medikamenti, kurus izmanto vēža ārstēšanā (citostātiskie un imūnsupresējošie medikamenti) ietekmē kaulu smadzeņu darbību un var veicināt leikēmijas attīstību nākotnē. Neskatoties uz šo risku, tūlītēja ķīmijterapija, leikozes gadījumā, ir vienīgā iespēja glābt bērna dzīvību; līdz ar to, ieguvumi (bērna izdzīvošana tagad), no šādu medikamentu izmantošanas ārstēšanai, ir nesamērojami lielāki par, ar to lietošanu saistāmajiem, ilgtermiņa riskiem (iespējama atkārtota ļaundabīga saslimšana kādreiz, vēlāk). Daži pētījumi uzrāda, ka mātes smēķēšana grūtniecības laikā, kā arī tēva smēķēšana pat pirms grūtniecības (visticamāk sakarā ar smēķēšanas izraisītu spermatozoīdu ģenētiskā materiāla bojājumu) palielina leikēmijas un limfomas risku bērniem.
• Vīrusa infekcijas: Ir pētījumi, kas liecina par iespējamu Epsteina-Barra vīrusa infekcijas lomu B-ALL un B-šūnu ne Hodžkina limfomas attīstībā. Šis vīruss zināms kā infekciozās mononukleozes ierosinātājs.Tomēr nav pierādījumi, ka infekciozās mononukleozes pārslimošana pati par sevi palielinātu leikēmijas risku- ar vislielāko varbūtību nepieciešama vēl dažādu citu faktoru līdzdalība, lai attīstītos leikēmija. Pašreiz tiek intensīvi pētīts, vai pastāv saikne ar citām vīrusa infekcijām un leikēmiju, tomēr viennozīmīgu atbilžu vēl nav. Neskatoties uz to, pati ALL, tāpat kā visi citi vēža veidi, nav lipīga - tā nevar tikt pārnesta no viena cilvēka citam.