Alerģijas
Alerģija ir pastiprināta cilvēka imūnsistēmas reakcija uz citādi nekaitīgiem vides faktoriem jeb alergēniem.
Alerģija pret vēžveidīgajiem un moluskiem
Vēžveidīgie un moluski ir nozīmīgi pārtikas alergēni. Vēžveidīgie ir garneles, krabji, omāri un citi. Moluski ir gliemji, austeres, gliemeži, astoņkāji, kalmāri un citi.
Attēls
Izveidots: 8. novembris, 2021. gads
Atjaunots: 6. jūnijs, 2023. gads
Atjaunots: 6. jūnijs, 2023. gads
Drukāt
Alerģija pret vēžveidīgajiem un moluskiem var sākties jebkurā vecumā un saglabāties uz mūžu. Vēžveidīgie ir garneles, krabji, omāri un citi. Moluski ir, piemēram, gliemji, austeres, gliemeži, astoņkāji un kalmāri.
Galvenos šo produktu alergēnus sauc par tropomiozīniem. Apmēram 60% cilvēku ar šo diagnozi ir paaugstināta jutība pret tiem. Tie atrodami gan muskuļaudos, gan citās šūnās. Tropomiozīnu molekulas starp dažādām sugām ir ļoti līdzīgas, tāpēc starp jūras veltēm (neskaitot zivis) ir izteiktas krustotās reakcijas. Tas nozīmē, ka cilvēki ar alerģiju pret viena veida vēžveidīgajiem/moluskiem reaģē arī uz citiem šīs grupas produktiem.
Simptomu apraksts
Parasti alerģija pret vēžveidīgajiem un moluskiem izpaužas kā tūlītējas reakcijas (parādās dažu minūšu līdz 2 stundu laikā). Novēro akūto nātreni, niezi, tūsku, vemšanu, sāpes vēderā, apgrūtinātu elpošanu, sēkšanu, klepu, iesnas. Smagākās izpausmes ir anafilakse un anafilaktisks šoks.
Cēloņi
Alerģija pret vēžveidīgajiem un moluskiem var sākties jebkurā vecumā un saglabāties uz mūžu. Šie alergēni ir ļoti izturīgi pret karsēšanu un nesadalās kuņģa-zarnu traktā, tādēļ reakcija pret tiem bieži izpaužas smagi un var apdraudēt dzīvību. Alerģiskas reakcijas var rasties pat no izgarojumu ieelpošanas šo jūras velšu gatavošanas laikā.
Izmeklējumu apraksts
Anamnēze jeb pacienta stāsts ir vissvarīgākā diagnostikas daļa. Jau sarunas laikā var būt saprotams, vai iespējama alerģija pret vēžveidīgajiem un moluskiem. Izmeklējumus nozīmē individuāli, balstoties uz jūsu stāstu.
Diagnostikā izmanto ādas testus un nosaka specifisku IgE antivielu pret vēžveidīgajiem un moluskiem.
Dažkārt nosaka molekulāros alergēnus (piemēram, Pen m 1).
Atsevišķos gadījumos ārsts var nozīmēt pārtikas provokācijas testu. To parasti veic slimnīcā. Testu nozīmē tad, ja nav skaidra diagnoze vai nepieciešams izvērtēt iespēju lietot vēžveidīgos un moluskus uzturā.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Pagaidām vienīgā alerģijas pret vēžveidīgajiem un moluskiem ārstēšanas metode ir izslēgšanas diēta. Tas nozīmē, ka šos produktus ēst vairs nedrīkstēs. Diētu nozīmē individuāli. Ik gadu vajag pārbaudīt, vai diēta jāturpina. Vai varēs ēst vēžveidīgos un moluskus kaut nedaudz? Parasti ir nepieciešama stingra izslēgšanas diēta jeb kategorisks aizliegums. Būs rūpīgi jālasa arī produktu etiķete, jo vēžveidīgie un moluski var slēpties citu produktu sastāvā. Vai drīkst ēst zivis? Zivīm un citām jūras veltēm ir atšķirīgi alergēni. Tas, ka cilvēks ar alerģiju pret vēžveidīgajiem un moluskiem vienmēr nedrīkst ēst arī zivis (un otrādi), ir mīts.
Ja alerģija pret vēžveidīgajiem un moluskiem izpaužas ar dzīvībai bīstamiem simptomiem (anafilakse, anafilaktisks šoks), vienmēr jānēsā līdzi adrenalīna autoinjektors (speciālā šļirce). Tas ir dzīvību glābjošs medikaments smagas alerģiskas reakcijas gadījumā.
Saistītās ārstu specialitātes
Saistītas tēmas