Anizometropija

Stāvoklis, kad abām acīm ir atšķirīga refrakcijas spēja jeb lēcas fokusēšanas spēks, tāpēc bez brillēm abas acis nespēj vienādi veikt fokusu.

Created: 7. novembris, 2025. gads

Atjaunots: 11. novembris, 2025. gads

Drukāt

Tas bieži rodas tāpēc, ka viena acs ir atšķirīga pēc formas vai izmēra no otras, izraisot nevienmērīgu izliekumu (astigmātismu), nevienmērīgu tālredzību (hipermetropija) vai nevienmērīgu tuvredzību (miopija). Atšķirība starp labo un kreiso aci ir 2 dioptrijas vai vairāk dioptrijas. Anizometropija ir diezgan izplatīta, aptuveni 20% cilvēku starp acīm ir 0,5 dioptriju atšķirība, bet 2-3% cilvēku ir 3 dioptriju un lielāka atšķirība.

Šī patoloģiskā redzes īpatnība ir viens no ambliopija (Slinkās acs) cēloņiem. Nekoriģēta anizometropija rada konfliktu redzes sistēmā - viena acs ir ar izplūdušāku redzi nekā otra. Rezultātā smadzenes fokusējas uz vismazāk izplūdušo attēlu. Ja anizometropija apjoms ir liels un netiek koriģēts, pacienta redzes sistēma var neattīstīties pareizi. Rezultātā smadzenes zemapziņā ignorē miglainākās acs redzi, un tās neiemācās lietot abas acis kopā, neveidojot kopredzi jeb binokulāro redzi.

Anizometropijas veidi

Vienkārša anizometropija - veidojas, ja vienai acij ir refrakcijas kļūda - miglaina redze. Šajā situācijā viena acs redz izplūdušu attēlu, bet otra redz skaidri.
Saliktā anizometropija - rodas, ja abas acis ir tālredzīgas (hipermetropas) vai tuvredzīgas (miopiska), tomēr abu acu refrakcijas kļūdas joprojām ievērojami atšķiras. Šī anizometropijas forma izraisa abu acu izplūdušu attēlu redzēšanu, bet vienas acs redzes asums tik un tā būs ievērojami miglaināks.

Jauktā anizometropija - abām acīm ir dažādas refrakcijas kļūdas - viena acs ir tuvredzīga, bet otra ir tālredzīga.

Simptomu apraksts

Pacients var pamanīt dažādus attēlu izmērus - ar katru aci attēla izmērs var būt atšķirīgs;
Šķielēšanas leņķis (piemēram, pirmsskolas vecuma bērniem);
Acu nogurums;
Slikta dziļuma uztvere jeb “telpiskā”, “attāluma” uztvere;
Galvassāpes;
Slikta dūša;
Paaugstināta jūtība pret gaismu;
Ja anizometropija ir no dzimšanas brīža, bērniem var nebūt nekādu simptomu. Maziem bērniem reizēm var pamanīt attīstības traucējumus, kas saistīti ar kustību.

Cēloņi

Iedzimta anizometropija - rodas acs ābolu atšķirīgās augšanas dēļ;
Iegūta anizometropija – var veidoties vienpusējas afakijas dēļ (izņemta acs lēca vai ievietota “makslīga” lēca (IOL), kuras refrakcijas spēks atšķiras).

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Anizometropijas ārstēšana ietver refrakcijas atšķirību korekciju starp acīm. Ārstēšanas iespējas ietver brilles, kontaktlēcas un ambliopijas terapiju, lai nodrošinātu abu acu efektīvu attīstību.

Bērna redzes sistēma attīstās intensīvi pirmajos dzīves gados. Ja viena acs netiek pietiekami stimulēta, redzes attīstība var apstāties un attīstīties šķielēšana. Šķielēšana bieži rodas kā kompensējoša reakcija uz redzes disbalansu - smadzenes izvairās no neskaidra, dubulta attēla. Anizometropija var izraisīt šķielēšanu, īpaši, ja atšķirība starp acīm ir lielāka par divām dioptrijām.

Pirmsskolas vecuma bērniem

Bērniem līdz 3 gadu vecumam anizometropijas ārstēšanā izmanto briļļu korekciju.
- Izolēta anizometropija (bez šķielēšanas), briļļu korekcija var būt nepilna briļļu korekcija (no +1.00D līdz +3.00D);
- Izolēta anizometropija (ar šķielēšanu), briļļu korekciju parasti ir maksimālā bērnam izturamā briļļu korekcija.
Bērniem no 4 gadu vecuma brilles izraksta balstoties uz viņa redzes asumu, redzes funkcijām un ņemot vērā arī bērna spēju sadarboties ar speciālistu.

Skolas vecuma bērniem

Vispārējas vadlīnijas, kas balstās uz redzes asumu tālumā un tuvumā, redzes funkcijām.
Kā skrīninga “jautājums” tiek iekļauts - vai ir lasīšanas grūtības (arī tālumā)?
Anizometropijas korekcijai izmanto ne tikai brilles, bet arī kontaktlēcas.