Apendicīts (akūts)
Akūts apendicīts jeb aklās zarnas piedēkļa iekaisums.
Atjaunots: 17. novembris, 2022. gads
Viena no biežākajām neatliekamajām situācijām bērnu ķirurģijā. Tā prasa tūlītēju ārstēšanu. Gadījumos, ja to neārstē, aklā zarna var plīst un vēdera dobumā var izplatīties infekcija, kas var novest pat līdz sepsei (asins saindēšanās).
Simptomu apraksts
Sāpes vēderā. Bērni, kuri vēl nerunā, parasti raud un neļauj pieskarties labajam sānam. Lielāki bērni sākotnēji atzīmē sāpes ap nabu un vēdera augšpusē, kuras pāriet uz vēdera labo sānu lejasdaļā. Slikta dūša, vemšana. Šīs sūdzības parasti parādās vēlāk par sāpēm. Reizēm ir šķidra vēdera izeja. Var būt ar gļotu piejaukumu.
Drudzis – bērniem līdz 3 gadu vecumam temperatūra parasti ir augstāka (virs 38 0C), vecākiem bērniem temperatūra var būt nedaudz paaugstināta.
Cēloņi
Biežākais iemesls aklās zarnas iekaisumam ir lūmena (zarnu telpas) nosprostojums, ko visbiežāk izsauc aizcietējumi (pārēšanās, vēdera pūšanās) vai parazīti (cērmes, spalīši). Reizēm iekaisums rodas pēc pārslimotiem vīrusiem. Iekaisums uz aklo zarnu var izplatīties arī no cita orgāna iekaisuma.
Izmeklējumu apraksts
Apendicīts parasti ir klīniska diagnoze, kuras apstiprināšanai nepieciešams veikt papildu izmeklējumus – ultrasonogrāfiju (USG) vēdera dobumam, asins analīzes un urīna analīzes. Dažos gadījumos, piemēram, ja bērnam ir vēdera pūšanās, ar ultrasonogrāfijas palīdzību nav iespējams ieraudzīt aklo zarnu, tādēļ papildus nepieciešams veikt datortomogrāfiju (CT) vēdera dobumam.
Ja diagnoze ir uzstādīta laikus, prognoze ir ļoti laba – nav nekādu paliekošu komplikāciju. Uzturēšanās slimnīcā parasti ir 2-3 dienas.
Komplicētos gadījumos un vēlīnas diagnostikas gadījumos pacientiem var nākties kādu laiku pavadīt intensīvās terapijas nodaļā. Gadījumos, ja attīstās asins saindēšanās (sepse), nepieciešama ilgstoša ārstēšana intensīvās terapijas nodaļā. Tad var būt paliekošas sekas, bet letāli iznākumi gan ir ļoti reti.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Iespējama divu veidu ārstēšana. Ja apendicīts ir nekomplicēts, to iespējams ārstēt ar antibiotikām. Antibiotikas ir jāievada vēnā, tāpēc šādos gadījumos nepieciešams atrasties slimnīcā. Otrs variants – komplicēts apendicīts (parasti aklā zarna ir plīsusi un infekcija jau ir izplatījusies vēdera dobumā). To ārstē ķirurģiski. Operācija notiek pilnā anestēzijā. Parasti pēc operācijas paliek 3 nelielas brūces vēdera lejasdaļā, ja operācija veikta laparoskopiski. Ja operācija veikta ar tā saucamo atvērto metodi, paliek 1 brūce. Pēc operācijas pacientam arī jāsaņem antibiotikas. Vidēji ārstēšanās stacionārā ir līdz 1 nedēļai.
Profilakse
Apendicītam nav specifiskas profilakses. Lai samazinātu risku:
- Nepieciešams sakārtot vēdera izeju – novērst aizcietējumus (lietot daudz šķidruma, šķiedrvielām bagāta pārtika, pēc nepieciešamības jālieto vēdera izeju mīkstinoši līdzekļi);
- Izvairīties no parazītiem (regulāra roku higiēna, profilaktiski pretparazītu līdzekļi);
- Ārstēt citas saslimšanas.
Speciālisti, pie kā vērsties
Visos gadījumos, kad ir pēkšņas sāpes vēderā, nepieciešams konsultēties ar pediatru, ķirurgu vai bērnu ķirurgu.
Svarīgi
Pēkšņu un stipru vēdera sāpju gadījumā vienmēr ir nepieciešams konsultēties ar ārstu! Ja bērnam jau ir bijis nekomplicēts apendicīts, kas ārstēts ar antibiotikām, ir iespējama slimības atkārtošanās! Ar akūtām (pēkšņām) sāpēm vēderā, kas nepāriet, bērns bez ārsta konsultācijas drīkst atrasties mājās ne ilgāk par 6 stundām!