Kardioloģija
Kardioloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar sirds un asinsvadu sistēmas slimību pētniecību, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi un rehabilitāciju.
Atrioventrikulāra blokāde
Atrioventrikulāra (AV) blokāde ir sirds elektrisko impulsu vadīšanas sistēmas patoloģija.
Attēls
Izveidots: 9. jūnijs, 2022. gads
Atjaunots: 19. janvāris, 2023. gads
Atjaunots: 19. janvāris, 2023. gads
Drukāt
Normālā situācijā sirdī elektriskais impulss, kas liek sarauties sirds muskuļiem, rodas labajā priekškambarī un izplatās pa priekškambariem, liekot tiem sarauties un virzīt asinis uz kambariem. Impulss tālāk virzās cauri atrioventrikulārajam mezglam (atrium = priekškambaris, ventriculus = kambaris), kas atrodas sirds centrā. Tālāk impulss nonāk kambaros un liek kambariem sarauties, virzot asinis uz ķermeni un plaušām. Šāda secīga priekškambaru un tad kambaru saraušanās ir svarīga normālas asinsrites procesam. Ja AV mezglā impulsa pārvade tiek traucēta, kavēta vai bloķēta pilnībā, rodas AV blokāde.
Pirmās pakāpes AV blokāde ir tad, kad impulss no priekškambariem uz kambariem izplatās lēnāk nekā parasti. Tas visbiežāk nekādus simptomus nerada un nekādā veidā netraucē normālai sirds darbībai. Bieži tā ir nejauša atradne, veicot elektrokardiogrammu. Atsevišķos gadījumos 1. pakāpes AV blokāde var būt pie iedzimtām sirdskaitēm, sirds muskuļa patoloģijām vai pēc sirds ritmu ietekmējošu medikamentu lietošanas. Specifiska ārstēšana pirmās pakāpes AV blokādei nav nepieciešama.
Otrās pakāpes AV blokāde ir tad, kad kāds no impulsiem no priekškambariem tā arī nenonāk līdz kambariem un kāda kambaru saraušanās izpaliek. Otrās pakāpes AV blokādei arī ir vairāki veidi: var būt situācijas, kad impulsa pārvade pakāpeniski kļūs lēnāka, līdz viens impulss netiek pārvadīts nemaz (tā saucamais Mobitz 1. tips). Lielākoties tas simptomus nerada, un specifiska ārstēšana nav nepieciešama. Šis tips biežāk novērojams pusaudžiem miegā. Ja ir Mobitz 2. tips, kad atsevišķi impulsi pēkšņi netiek pārvadīti nemaz vai, piemēram, katrs otrais impulss netiek pārvadīts uz kambariem, tad tam jāpievērš pastiprināta uzmanība, un jāveic papildus izmeklēšana un novērošana. Jāvērtē, kāda ir sirds anatomija, funkcija, cik lēns ir sirds ritms. Dažkārt pacientiem var būt tādas sūdzības kā galvas reiboņi, ģīboņi, nogurums, ātri nogurst pie fiziskas slodzes. Šāds tips var arī nāktonē progresēt un attīstīties pilna AV blokāde.
Trešās pakāpes jeb pilna AV blokāde ir tad, kad impulss no priekšambariem nemaz netiek pārvadīts uz kambariem. Tādā gadījumā jauns impulss rodas pašos kambaros vai AV mezglā (kas ir lēnāks nekā normā). Šādā situācijā priekškambari saraujas savā tempā, un kambari saraujas savā tempā. Nenotiek normāla, secīga asiņu virzība caur sirdi, kas var radīt tādus simptomus kā galvas reiboņi, ģīboņi, nogurums, ātri nogurst pie fiziskas slodzes. Ārsts, taustot pulsu vai klausoties sirdi, konstatē palēninātu sirdsdarbību jeb bradikardiju.
Cēloņi
Noskaidrot patieso cēloni ir sarežģīti, un bieži to arī neizdodas izdarīt. Daži medikamenti var radīt dažādas pakāpes AV blokādi. Biežākie cēloņi ir infekcija vai iekaisuma process, sirds operācija (mehāniski traumējot AV mezglu), sirds muskuļa slimības, dažādas ģenētiskas patoloģijas, elektrolītu jeb sāļu svārstības organismā.
Dažkārt bērnam jau pirms piedzimšanas vai piedzimtot konstatē pilnu AV blokādi un lēnu sirdsdarbību. Daļai bērnu tas būs saistīts ar mātes organismā esošām specifiskām antivielām, kas visbiežāk rodas autoimūnu saslimšanu gadījumā un, šķērsojot placentu, tās nonāk augļa asinsritē un ietekmē sirds vadīšanas sistēmu, AV mezglu. Ja auglim tiek konstatēta pilna AV blokāde, grūtniecei tiks veiktas papildus asins analīzes, lai noteiktu šo antivielu iespējamo klātbūtni.
Izmeklējumu apraksts
Bērnam tiks veikta elektrokardiogramma, kas apstiprinās diagnozi un precizēs AV blokādes veidu un dos papildus informāciju par impulsu pārvadi sirdī. Papildus tiks veikta ehokardiogrāfija, lai precizētu sirds anatomiju un funkciju. Bērnam tiks veikts arī ilgstošs sirds ritma pieraksts jeb Holtera monitorēšana (parasti 24-48 stundas), lai redzētu, kāds ir sirds ritms pie ikdienas aktivitātēm — miegā, nomodā, pie raudāšanas, fiziskas slodzes u.c. Vecākiem bērniem (skolas vecuma) var tikt veikts slodzes tests, kad, pārbaudot sirds ritmu, bērns minas ar velotrenažieri vai skrien pa trenažiera skrejceliņu. Atsevišķos gadījumos bērnam tiks veikta arī sirds magnētiskā rezonanse, lai izslēgtu vai apstiprinātu aizdomas par sirds muskuļa iekaisumu kā arī iedzimtu vai iegūtu sirds patoloģiju.
Iespējamo izmeklējumu saraksts
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Ārstēšana būs atkarīga no AV blokādes pakāpes, izmaiņām elektrogardiogrammā, sirds funkcijas un simptomiem. Pilnas AV blokādes gadījumā, ja sirdsdarbība ir ļoti lēna, ja ir sūdzības vai sirds darbības traucējumi vai specifiskas izmaiņas elektrokardiogrammā, ārstēšanas metode ir sirds stimulatora implantācija. Tā nepieciešamību katrā gadījumā ārsts izvērtē individuāli.
Saistītās ārstu specialitātes
Saistītas tēmas