Pārlekt uz galveno saturu

Atvērts arteriālais vads

Atvērts arteriālais vads ir iedzimta sirdskaite, kas raksturīga priekšlaikus dzimušiem bērniem, taču tā mēdz skart arī laikā dzimušus bērnus.

 

placeholder
Izveidots: 6. novembris, 2021. gads
Atjaunots: 4. oktobris, 2022. gads

Arteriālais vads ir svarīga augļa asinsrites daļa, kas vēl nedzimušam bērniņam savieno divus galvenos no sirds izejošos asinsvadus: aortu un plaušu artēriju. Vēl nedzimušam bērnam, kuram skābekli piegādā mammas asinsrite un placenta, nav nepieciešama liela asiņu plūsma no sirds uz plaušām. Arteriālais vads šo lielo plūsmu novada no plaušu artērijas uz aortu un tālāk uz ķermeni. Pēc dzimšanas, bērnam sākot elpot pašam, plaušām ir nepieciešama lielāka asins plūsma, tāpēc parasti arteriālais vads aizveras. Tas notiek dažu stundu vai dienu vecumā.

Pirms laika dzimušiem bērniem arteriālais vads bieži pats neslēdzas, pa to turpinās asins plūsma, bet šoreiz tas nenotiek virzienā uz aortu, bet otrādi – no aortas uz plaušu artēriju un tālāk uz plaušām. Rezultātā plaušas saņem pārāk lielu asiņu plūsmu, bet uz ķermeni plūsma ir samazināta. Ja plaušas saņem pārāk lielu asiņu plūsmu, tas vēl vairāk apgrūtina bērna elpošanu, kas priekšlaikus dzimušam bērniņam jau tā ir apgrūtināta plaušu nenobrieduma dēļ.

    Simptomu apraksts

    Ja priekšlaikus dzimušam bērnam ir netipiski apgrūtināta elpošana vai ja ārsts virs sirds saklausa troksni, tad var rasties aizdomas par atvērtu arteriālo vadu. Parasti tas notiek aptuveni septiņu dienu vecumā.
    Lielākiem bērniem var būt citām iedzimtām sirdskaitēm raksturīgi simptomi: zilgana vai pelēcīga ādas krāsa, apgrūtināta elpošana (strauja elpošana, pastiprināts elpošanas darbs, skaļa elpošana vai stenēšana), bērnam var būt samazināta aktivitāte (pats neceļas uz ēdienreizēm vai ir grūti pamodināms, ir samazināta ēšanas aktivitāte, slikti zīž krūti vai pudelīti, ātri aizmieg), slikti pieņemas svarā vai zaudē svaru ārpus normālā jaundzimušo svara zuduma, samazināta urinācija.

    Izmeklējumu apraksts

    Bērna apskate – atrodoties slimnīcā, jaundzimušo apskata ārsts, izvērtē bērna elpošanu, sirdsdarbību un vispārējo stāvokli.

    Ar speciālu monitoru ārsts mēra skābekļa saturu asinīs, kā arī asinsspiedienu.

    Ultrasonogrāfijas izmeklējumā jeb ehokardiogrāfijā apskata sirdi un galveno asinsvadu uzbūvi.

    Veic krūšu kurvja rentgenogrammu, arī elektrokardiogrammu.

    Nepieciešamības gadījumā veic asins analīzes, lai novērtētu bērna vispārējo stāvokli un izvērtētu citu orgānu darbību.

    Parasti izmeklē arī citu orgānu uzbūvi un funkcijas, pamatā ar ultrasonogrāfijas metodi.

    Ārstniecība, simptomu mazināšana

    Ja plūsma no aortas uz plaušu artēriju ir nozīmīga, dažkārt nepieciešams arteriālo vadu slēgt. Tomēr ir reizes, kad arteriālais vads slēdzas pats.

    Visbiežāk vispirms arteriālo vadu mēģina slēgt ar medikamentu palīdzību. Ja tas neizdodas un bērna plaušu stāvoklis neuzlabojas, bērnu kardiologi kopā ar sirds ķirurgiem lemj par arteriālā vada slēgšanu operatīvā ceļā.

    Ja bērns ir pietiekoši liels, iespējams arteriālā vadā ievadīt speciālu ierīci, kas to slēdz no iekšpuses. Šādos gadījumos nav nepieciešama liela operācija, slēdzējierīci ievada caur kādu no lielajiem asinsvadiem.

    Tomēr, ja šo saudzīgo manipulāciju nevar veikt, ķirurgam nepieciešams atvērt bērna krūšu kurvi un ar speciālu skavu slēgt arteriālo vadu no ārpuses.

    Nozīmīga ārstēšanas daļa ir pietiekama kaloriju nodrošināšana, lai rūpētos par bērna pamatvajadzībām un augšanu. Var būt nepieciešams pie mammas piena pievienot speciālus bagātinātājus vai pat aizstāt mammas pienu ar kalorijām bagātu piena maisījumu. Ja bērniņš pats nespēj uzņemt vajadzīgo ēdiena apjomu no krūts vai pudelītes, dažkārt var būt nepieciešama barošana caur speciālu zondīti, kuru ievada bērna kuņģī caur degunu vai muti.

    Cēloņi

    Atvērts arteriālais vads ir 5-10% bērnu ar iedzimtu sirdskaiti. Taču priekšlaikus dzimušiem bērniem šo patoloģiju sastop daudz biežāk: ap 20% bērnu, kas dzimuši pēc 32. grūtniecības nedēļas, un līdz pat 60% bērnu, kas dzimuši pirms 28. grūtniecības nedēļas.

    Priekšlaikus dzimušiem bērniem atvērts arteriālais vads visbiežāk ir sekas nenobriedumam.  Savukārt laikā dzimušiem bērniem iemesli lielākoties ir neskaidri, tieši tāpat ir citu sirdskaišu gadījumā.

    Profilakse

    Galvenais profilakses pasākums atvērta arteriālā vada gadījumā ir bērniņa priekšlaicīgas dzimšanas aizkavēšana. Tāpēc ļoti svarīga ir pilnvērtīga grūtnieces aprūpe. Tā kā iedzimtu sirdskaišu cēloņi visbiežāk nav zināmi, arī profilakses pasākumi ir ierobežoti.

    Grūtniecības laikā:

    • Jāseko līdzi vakcinācijas statusam (pirms grūtniecības iestāšanās jāveic vakcinācija pret masaliņām, ja tas nav izdarīts iepriekš, grūtniecības laikā – arī pret gripu);
    • Jāizvairās no nevajadzīgu medikamentu lietošanas;
    • Nedrīkst smēķēt, lietot alkoholu;
    • Pirms grūtniecības un pirmajā grūtniecības trimestrī jālieto folskābe 400 mikrogrami reizi dienā;
    • Ja ir diabēts jau pirms grūtniecības vai tas attīstās grūtniecības laikā, rūpīgi jākontrolē cukura līmenis asinīs;
    • Jāizvairās no organiskiem šķīdinātājiem (specifiskiem tīrīšanas līdzekļiem, krāsu šķīdinātājiem, nagu lakas noņēmējiem).

    Speciālisti, pie kā vērsties

    Ja bērnam vērojami atvērtam arteriālam vadam raksturīgie simptomi, atkarībā no stāvokļa smaguma nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta, izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai pašiem vērsties slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā.

    Bērna ārstēšanā būs iesaistīts jaundzimušo ārsts (neonatologs) vai pediatrs, kardiologs un kardioķirurgs, anesteziologs, intensīvās terapijas ārsts. Savukārt vecāki Bērnu slimnīcā var saņemt psiholoģisku palīdzību.

    Saistītās ārstu specialitātes

    Saistītas tēmas

    Mazuļa aprūpe

    Mazuļa aprūpe ietver ne tikai atbilstoša uztura, apģērba un mājokļa nodrošināšanu, bet arī bērna veselības aprūpi, izglītošanu un audzināšanu.