Pārlekt uz galveno saturu

Augšanas hormona deficīts

Nepietiekamā daudzumā bērna asinīs no galvenā endokrīnā dziedzera – hipofīzes – izdalās vitāli svarīgais augšanas hormons.

placeholder
Izveidots: 27. septembris, 2021. gads
Atjaunots: 4. oktobris, 2022. gads

Diagnozi „augšanas hormona deficīts” nosaka tajos gadījumos, kad nepietiekamā daudzumā bērna asinīs no galvenā endokrīnā dziedzera – hipofīzes – izdalās vitāli svarīgais augšanas hormons, kas vajadzīgs gan augšanas nodrošināšanai, gan glikozes, tauku un olbaltumvielu vielu maiņas procesu norisēm, gan smadzeņu šūnu nobriešanai. Iemesli, kādēļ bērnam ir pazemināts augšanas hormona līmenis asinīs, ir dažādi un var būt sarežģīti. Ir novēroti gadījumi, kad hormona nav vispār, kā arī tādi gadījumi, kad hormons asinīs ir, tomēr nepietiekamā daudzumā. Augšanas hormona deficīts var kombinēties ar citu hipofīzes ražoto regulētājhormonu nepietiekamību, kas raksturojas ar izteiktu augšanas aizturi, vairogdziedzera darbības pavājināšanos, virsnieru mazspēju, dzimumattīstības aizkavēšanos.

Simptomu apraksts

Mazulis var piedzimt ar ķermeņa masu un augumu, kas ir atbilstošs grūtniecības laikam, tomēr tas nenozīmē, ka augšanas hormons asinīs ir pietiekamā daudzumā. Viena no augšanas hormona deficīta agrīnām pazīmēm var būt pazemināts glikozes līmenis asinīs zīdaiņa vecumā.

Bērniem, kuriem attīstās augšanas hormona deficīts, novērojams lēns augšanas temps (bieži vien šie bērni gada laikā izaug mazāk nekā 4 cm). Diemžēl pat līdz 3–5 gadu vecumam vecāki var nepamanīt sava bērna augšanas aizturi.

Izmeklējumu apraksts

Augšanas hormona deficītu konstatē vidēji 1 no 3800 bērniem. Bērni, kuriem konstatēta šī diagnoze, parasti ir ievērojami mazāki par saviem vienaudžiem. Viņu sejas vaibsti neatbilst vecumam, kā arī ir iespējams liekais svars. Tajā pašā laikā šiem bērniem nav novērojama garīga vai intelektuāla atpalicība.

Lai sekotu līdzi sava bērna augšanas rādītājiem, vecākiem vēlams doties pie ģimenes ārsta, kurš pareizi nomērīs un nosvērs bērnu, iegūtos rezultātus atzīmējot individuālajā bērna augšanas līknē, kas palīdz dinamiski novērot augšanas procesu un savlaicīgi konstatēt novirzes.

Ja vecāki vilcinās bērnu aizvest pie ārsta, tad auguma un svara neatbilstība var būt ļoti liela un grūti koriģējama. Jo savlaicīgāk konstatēts augšana hormona deficīts, jo lielāka iespēja, ka bērns panāks vienaudžus savā attīstībā.

Vizītē pie bērnu endokrinologa, kas nodarbojas ar augšanas traucējumu diagnostiku un ārstēšanu, noteikti uzdos šādus jautājumus:

  • Abu bioloģisko vecāku augums;
  • Radinieku iedzimtās vai dzīves laikā iegūtās slimības;
  • Laiks, kad vecākiem sākusies pubertāte (kavējusies vai tieši pretēji – iestājusies pāragri);
  • Grūtniecības un dzemdību norise;
  • Bērna svars un augums piedzimstot;
  • Vai bērns ilglaicīgi atrodas psiholoģiska diskomforta apstākļos;
  • Vai bērnam ir pilnvērtīgs sabalansēts uzturs;
  • Vai bērnam ir diagnosticētas kādas hroniskas slimības;
  • Vai bērns ilgstoši lieto kādus medikamentus;
  • Vai bijušas smagas traumas.

Apkopojot šo informāciju, ārsts varēs izdarīt pirmos secinājumus par bērna veselības stāvokli un iespēju, vai bērnam varētu būt augšanas hormona deficīts.

Diagnozi „augšanas hormona deficīts” bērnu endokrinologs pierāda, veicot specifisku hormonālu testu (augšanas hormona stimulācijas provi). Ja šī diagnoze ar analīžu palīdzību noteikta, tad pirms aizvietojošas ārstēšanas sākšanas jāveic hipofīzes speciāla izmeklēšana – magnētiskā rezonanse, lai pārliecinātos, vai nav kāds labdabīgs vai ļaundabīgs audzējs.

Kā rīkoties vecākiem, ja bērnam noteikta diagnoze „augšanas hormona deficīts”?

  • Pārliecināties, ka bērns ir nomērīts un nosvērts precīzi;
  • Sekot bērnu endokrinologa sniegtajiem norādījumiem par augšanas hormona lietošanu (injekcijām) ikdienā;
  • Pārliecināties, ka bērns saņem visas nepieciešamās barības vielas, mikroelementus un vitamīnus, lai viņa organisms varētu pilnvērtīgi attīstīties;
  • Bērnam veltīt īpašu uzmanību laikā, kad viņš ir slims, kad parādās ēšanas problēmas, un kad ir pārlieku liela aktivitāte vai stress bērna uzvedībā dienas laikā;
  • Sekot, lai bērns savlaicīgi dotos gulēt un būtu pareizs miega režīms;
  • Regulāri reizi sešos mēnešos apmeklēt bērnu endokrinologu.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Augšanas hormona deficītu ārstē, aizvietojot to, ko organisms pats nespēj saražot, tas ir, injicējot augšanas hormonu. Lielākā daļa bērnu šo injekciju saņem katru vakaru pirms gulētiešanas nelielā zemādas injekcijas veidā. Tas tāpēc, ka normāli hipofīze visvairāk augšanas hormona izdala miegā laikā no 22.00 – 24.00. „Bērns aug naktī”, tādēļ normālai augšanai nepieciešams pareizs miega režīms.

Pirmajos sešos mēnešos pēc ārstēšanas uzsākšanas iespējams novērot straujas auguma izmaiņas. Tomēr ar laiku bērna auguma pieaugums kļūst lēnāks – ne tik ātri kā pirmajos mēnešos. Šajā laikā jāņem vērā, ka ārstēšanas procesu nedrīkst pārtraukt, lai arī izmaiņas bērna augumā vairs nav tik lielas. Terapijas laikā, iespējams, vecāki novēros bērna apetītes uzlabošanos un ķermeņa masas samazināšanos.

Parasti ārstēšanas process ilgst vairākus gadus. Šo gadu laikā bērns sasniedz savam vecumam atbilstošu augumu. Jāatceras, ka augšana ir lēns un sarežģīts process, tādēļ jāsaglabā pacietība un jāievēro ārsta norādījumi, lai sasniegtu tik ļoti vēlamo rezultātu.

Cēloņi

Iemesls, kādēļ mazulim ir traucēta augšanas hormona izdalīšanās asinīs, var būt mātes veselības problēmas grūtniecības periodā, kā arī iedzimti ģenētiski traucējumi.

Augšanas hormons asinīs var neizdalīties arī tad, ja bērns piedzīvo dzemdību traumu, smagu galvas traumu, smadzeņu audzēju, kā arī staru terapiju galvas vēža ārstēšanai. Šādu gadījumu rezultātā var attīstīties hormonāla nepietiekamība, kas saistīta ar smadzeņu darbību un signāliem veidot tik nepieciešamo augšanas hormonu.

Saistītās ārstu specialitātes

Informatīvie materiāli

Laboratorās analīzes endokrinoloģijā

Cilvēka hormonālā regulācija ir pakļauta stingram bioloģiskam diennakts ritmam, tādēļ, izvērtējot analīžu rezultātus, ļoti svarīgi zināt analīžu nodošanas laiku. Pareizāku analīžu rezultātu var iegūt no agra rīta un tukšas dūšas paraugiem, ja ārsts nav individuāli norādījis citādāk.