Blefarīts
Blefarīts ir plakstu malas iekaisums, kas var noritēt ar paasinājumiem un remisijām un kas bieži ir iemesls acu diskomfortam un acu kairinājumam.
Atjaunots: 30. novembris, 2022. gads
Plakstiņu anatomija
Acu plakstiņi aizsedz acs priekšējo daļu un veic acs ābola aizsargfunkciju, mitrina un baro radzeni. Plakstiņu āda ir plāna, viegli krokojas. Zemādas audi ir irdeni, gandrīz nesatur taukaudus. Zem ādas atrodas gredzenveida muskulis, aiz tā plakstiņos atrodas saistaudu plāksnīte – tarsus. Plakstiņos ir vairāki dziedzeru veidi, kas izdala sekrētu, kurš piedalās asaru plēvītes veidošanā. Meiboma dziedzeri ir novietoti saistaudu plātnītē perpendikulāri plakstiņu malai. Tie ir modificēti tauku dziedzeri, kas izdala eļļainu sekrētu. Atveras caur vertikāli novietotiem izvadiem plaksta malās.
Meiboma dziedzeru funkcija – piedalās asaru plēvītes lipīdu slāņa veidošanā, neļauj asarām plūst pāri plakstiņu malām, aiztur sīkus svešķermeņus un nodrošina pilnīgu hermetizāciju, kad acs spraugas ir aizvērtas.
- Zeisa dziedzeri – tauku dziedzeri, kas attīstījušies kā piedēkļi pie skropstu folikuļiem. Novietoti plakstu malā.
- Molla dziedzeri – pārveidoti, izmainīti sviedru dziedzeri.
- Molla dziedzeru un Zeisa dziedzeru funkcijas ir ieļļot un mitrunāt skropstas, nodrošināt skropstu lokanību.
- Papildu asaru dziedzeri – Krauzes un Volfringa – atrodas dziļi, tuvāk plakstu malai.
Blefarīts
Izšķir priekšējo, mugurējo un jaukta tipa blefarītu. Priekšējais – blepharitis anterior. Tas var būt stafilokoku izraisīts un seborejiskais. Mugurējais – blepharitis posterior. Tas var būt meibomiana seborejisks blefarīts un meibomītis.
Komplikācijas:
- Recidivējoši mieža graudi (meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains iekaisums) un krusas graudi (hronisks, nesāpīgs, proliferējošs meiboma dziedzera iekaisums);
- Keratīti – radzenes iekaisumi, radzenes epitēlija punktveida erozijas;
- Var nolūzt un izkrist skropstas – madaroze;
- Skropstas var nepareizi augt – trihiāze;
- Asaru plēvītes nestabilitāte – sausās acs sindroms;
- Papilārs konjunktivīts – acs gļotādas iekaisums.
Simptomu apraksts
Sūdzības ir par apsarkušām acīm un plakstiņiem, plakstiņu un acu niezi, svešķermeņa un graušanas sajūtu, dedzināšanas sajūtu. Periodiski var būt miglaina redze.
Bieži no rītiem ir grūti atvērt plakstiņus, gribas berzēt acis. Reizēm var būt asarošana vai sausuma sajūta, neliela fotofobija – jūtīgas spožā gaismā.
1. attēls. Dažādi blefarīta veidi
A - seborejiskais blefarīts
B - stafilokoku blefarīts
C- meiboma dziedzeru disfunkcija
Priekšējais blefarīts
2. attēls. Stafilokoku blefarīts
Plakstu malas apsarkušas, teliangiektāzijas uz plakstu priekšējās malas, zvīņošanās pie skropstu pamatnēm, aplikums, dzeltenas, cietas krevelītes, kuras noņemot var asiņot.
3. attēls. Seborejiskais blefarīts
Bieži iet kopā ar sejas un galvas seboreju. Plakstu malas ir apsarkušas, skropstas ir salipušas, mīkstas zvīņas skropstās un plakstu malās.
4. attēls. Aplikums uz skropstām un plakstu malas apsārtums.
Mugurējais blefarīts
Meibomiālā seboreja – raksturojas ar meibomiālo dziedzeru hipersekrēciju. Meiboma dziedzeru izvadi ir piepildīti ar taukainu, eļļainu saturu. Uzspiežot uz skrimsli, izdalās taukains saturs. Asaru plēvīte ir taukaina un putaina. Putas sakrājas acs kaktiņos un uz plakstiņu malām.
5. attēls. Meiboma dziedzeru disfunkcija. Meiboma dziedzeru nosprostošanās.
Meibomīts - meiboma dziedzeru obstrukcija un iekaisums. Plakstu malas ir sabiezētas, hiperemētas, teleangiektāzijas, redz dziedzeru obstrukciju.
6. attēls. Meibomīts – meiboma dziedzeru obstrukcija un iekaisums.
Cēloņi
Blefarīta etioloģija – ne vienmēr ir skaidra.
Iemesls varētu būt:
- Neizkoriģētas refrakcijas anomālijas – tuvredzība, tālredzība, astigmātisms;
- Hroniskas kuņģa-zarnu trakta saslimšanas;
- Avitaminoze – kāda vitamīna trūkums;
- Seboreja – vispārēja organisma saslimšana ar pastiprinātu tauku dziedzeru darbību;
- Hroniski augšējo elpošanas ceļu iekaisumi;
- Inficēšanās ar skropstu ērcīti Demodex folliculorum.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
- Ja izdodas atrast iemeslu, tad likvidē blefarīta cēloni;
- Arstēšana ir ilgstošs un sistemātisks process;
- Nepieciešama regulāra plakstiņu tīrīšana, higiēna;
- Ārstēšanā īslaicīgi izmanto lokālās antibiotiku ziedes ar vai bez kortikosteroīdiem, vai arī iekšķīgi lietojamās antibiotikas;
- Mitrinošie acu pilieni, kas uzlabo asaru plēvītes kvalitāti un aizsargā acs virsmu no izžūšanas;
- Iekšķīgi lieto Omega-3 taukskābes;
- Nelietot kontaktlēcas paasinājuma periodā.
Plakstu higiēna
Ja aplikums uz plakstiņiem ir daudz, tas ir piekaltis, tad nepieciešams likt siltas, mitras kompreses uz aizvērtiem plakstiņiem, lai mīkstinātu krevelītes, aplikumu un, lai uzlabotu meiboma dziedzeru darbību. Tad plakstiņus mazgā, viegli berzē, lai noņemtu aplikumu. Plakstiņu mazgāšanai izmanto speciālas salvetītes, gēlus vai šķīdumus. Var izmantot arī bērnu šampūnu. Maigi berzējot, tiek atbrīvota plakstu mala no aplikuma – krevelītēm un zvīņām. Svarīgi ir tīrīt pašu plakstiņa malu.
Profilakse
Pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs. Jāēd produkti, kas satur omega-3 taukskābes (piemēram, zivis, valrieksti).
Lai stiprinātu organisma imunitāti, katru dienu nepieciešamas fiziskās aktivitātes svaigā gaisā.
Neberzēt acis, bieži mazgāt rokas.
Nelietot svešu kosmētiku.
Saistītās ārstu specialitātes
American Academy of Oftalmology, External Disease and Cornea. 2017-2018 BCSC, 95-106.
RSU prof. Gunas Laganovskas redakcijā “Acu slimības”, Nacionālais apgāds 2008.g. 62-67 lpp.
Kanski, J. J. (2006). Clinical Ophthalmology: A Systematic Approach. 9-12.