Hronisks klepus
Klepus ir nespecifiska atbildes reakcija uz kairinājumu. Tas pēc būtības ir aizsargmehānisms, kas palīdz tikt vaļā no nevēlamo kairinātāju klātbūtnes.
Atjaunots: 15. maijs, 2023. gads
Kairinājums var atrasties jebkurā vietā elpceļos – no deguna un rīkles līdz pat dziļajiem elpceļiem. Ir normāli, ja 35-40% skolēnu turpina klepot 10 dienas pēc saaukstēšanās. 10% pirmsskolas vecuma bērnu var turpināt klepot līdz pat 25 dienām. Taču dažreiz klepus mēdz ieilgt. Kad tas ilgst vairāk par 4 nedēļām, to sauc par hronisku klepu.
Simptomu apraksts
TRAUKSMES SIGNĀLI, kas norāda par specifisku klepus iemeslu:
- Ģimenē ir hroniska, iedzimta plaušu saslimšana;
- Simptomi sākas jaundzimušo periodā;
- Pēkšņs sākums;
- Asins spļaušana;
- Klepus ēšanas laikā, rīšanas traucējumi, izteikta vemšana;
- Hronisks mitrs klepus ar krēpām;
- Svīšana naktīs un svara zudums;
- Klepus ilgstoši nemazinās vai pasliktinās;
- Sāpes krūškurvī;
- Krūšu kurvja deformācija, citas iedzimtas anomālijas;
- Paātrināta elpošana;
- Palielināts elpošanas darbs (iesaistīti papildus muskuļi, lai atvieglotu elpošanu);
- Elpošanas nepietiekamība (traucēta skābekļa un ogļskābās gāzes apmaiņa);
- Samazināts skābekļa līmenis asinīs;
- Ārsts dzird specifiskus trokšņus plaušās;
- Apgrūtināta elpošana pie fiziskās slodzes;
- Bieži atkārtojas bronhiolīts un/vai pneimonija;
- Nevēlamas izmaiņas plaušu rentgenā vai datortomogrāfijas izmeklējumā;
- Attīstības aizture (slikta svara un/vai auguma dinamika);
- Palielināti pirkstu gali (“bungvālīšu” pirksti), deformēti nagi (“pulksteņstikla” nagi);
- Izmainīti plaušu funkcionālie testi.
Ja ārsts pamana kādu no trauksmes signāliem, tiks veikti papildu izmeklējumi.
Cēloņi
Infekcijas:
- Vīrusa izraisīta infekcija (RSV, gripa, paragripa, koronavīruss, adenovīruss, rinovīruss);
- Bakteriāla infekcija (pneimokoks, mikoplazmas, hlamīdijas, H. influenzae baktērija, Moraxella catarrhalis baktērija);
- Garais klepus;
- Tuberkuloze.
Veselam bērnam līdz 4 gadiem, kas apmeklē bērnudārzu, gadā var būt 5-8 ARVI (saaukstēšanās) epizodes ar klepu. Bērnam pēc 5 gadiem tās var būt 2-5 epizodes.
Aizdegunes tecēšanas sindroms Klepus iemesls var būt alerģisks rinīts jeb iesnas, hronisks rinīts, adenoīdu hiperplāzija, deguna polipoze, deguna blakusdobumu infekcija.
Astma Astma ir viens no hroniska klepus iemesliem. Protams, bērniem ar astmu ir arī citi simptomi – sēkšana, elpas trūkums, nakts klepus, atopija. Klepum var būt provocējošie faktori – temperatūru maiņa, smēķēšana, fiziskā slodze un citi.
Ieildzis bakteriāls bronhīts Mitrs klepus bērniem līdz 5 gadu vecumam, kas ilgst vairāk kā 4 nedēļas.
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) GEAS arī ir viens no hroniska klepus iemesliem. Citi šīs slimības simptomi: “krekšķis”, dedzināšana aiz krūšu kaula, daudz atraugas, kuņģa satura nonākšana mutē, izmainīta garša mutē. Klepus pasliktinās pēc nonākšanas guļus stāvoklī.
Svešķermenis elpceļos Ir situācijas, kad bērns aizrijas, bet vēlāk strauji sākas klepus epizodes. Iespējams, tas liecina, ka elpceļos iestrēdzis svešķermenis.
Tabakas dūmi Hronisko klepu izraisa pasīvā un aktīvā smēķēšana (cigaretes, elektroniskās cigaretes, veipi).
Neiroloģiskas dabas Tie ir respiratori tiki un psihogēns klepus. Psihogēns klepus var būt ļoti izteikts un spēcīgs. Tas mazinās miegā vai citu aktivitāšu laikā. Parasti tas ir īpatnējs – ar īsām sausa klepus epizodēm vai rejošs, dažreiz ar metālisku pieskaņu, var būt bieža krekšķināšana. Var būt “ieraduma” klepus pēc pārslimotas saaukstēšanās. Viens no šāda klepus iemesliem ir stress.
Izmeklējumu apraksts
Lielākoties klepus iemesls ir akūtas augšējo elpceļu vīrusu saslimšanas. Tās neprasa padziļinātus vai specifiskus izmeklējumus. Ja nav skaidri klepus iemesli, ārsts var piemērot novērošanas periodu un palūgt atnākt atkārtoti pēc 1-2 nedēļām.
Kā izmeklēs bērnu ar hronisko klepu?
- Slimības vēsture. Ārsts rūpīgi iztaujās par klepus raksturu, ilgumu, provocējošiem faktoriem, riska faktoriem, saslimšanām ģimenē;
- Ārsts izpētīs, vai bērnam ir drudzis, atbilstošs augums un svars, kā arī apskatīs pirkstus, nagus, limfmezglus, ādu;
- Asins analīzes (ja aizdomas par infekciju);
- Plaušu rentgens;
- Spirogrāfija un bronhodilatācijas tests plaušu funkcijas izvērtēšanai (pēc 5-6 gadu vecuma);
- Ausu, kakla, deguna izmeklēšana;
- Alerģijas testi (ja ir aizdomas par alerģiju);
- pH-metrija (ja ir aizdomas par GEAS);
- Krēpu uzsējums;
- Bronhoskopija;
- Iespējams, datortomogrāfija plaušām vai deguna blakusdobumiem.
Iespējamo izmeklējumu saraksts
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Hroniska klepus ārstēšana ir atkarīga no tā rašanās iemesla:
- Ja ir aizdegunes tecēšanas sindroms, izraksta speciālos deguna pilienus, degunā pūšamos kortikosteroīdus, antihistamīnus. Iespējama deguna skalošana, operatīva terapija un virkne citu procedūru;
- Ja ir astma, to ārstē atbilstoši starptautiskām vadlīnijām;
- Ja ir bakteriāla infekcija, lieto antibiotikas. Antibiotiku nepieciešamība rūpīgi jāapdomā;
- Ja ir ieildzis bakteriāls bronhīts, ieteicama ilgstoša antibakteriālā terapija (2, 4 vai 6 nedēļas) un fizioterapija;
- Gastroezofageālā atviļņa slimība prasa dzīvesveida maiņu, sakārtotu ēšanas režīmu un kuņģa skābes līmeni mazinošus medikamentus;
- Ja elpceļos iestrēdzis svešķermenis, veic bronhoskopiju;
- Ja iemesls ir tabakas dūmi, tiem, kas pavada laiku ar bērnu, jāatmet smēķēšana;
- Ja klepus ir neiroloģiskas dabas, vajadzīgas psihologa, psihoterapeita vai neirologa konsultācijas.