Pārlekt uz galveno saturu

Covid-19 pandēmijas sekas – bērnu aptaukošanās epidēmija

Liekā svara problēma bērniem kļūst arvien aktuālāka visā pasaulē, Covid-19 pandēmijas laikā piedzīvotie ierobežojumi veicinājuši liekā svara attīstību arī iepriekš veseliem bērniem.

Attēls
liekais svars
Izveidots: 17. janvāris, 2023. gads
Atjaunots: 26. janvāris, 2023. gads

Liekā svara problēma bērniem kļūst arvien aktuālāka visā pasaulē, un tā jau pielīdzināma „epidēmijas” statusam (Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) atzinums, 2021). Aptaukošanās gadījumā pastāv sarežģīta mijiedarbība starp ģenētisko predispozīciju, endokrīnās sistēmas īpatnībām, dažādiem mentāliem, sociāliem un vides faktoriem. Urbanizācijas un labklājības rezultātā mainās mūsu dzīvesveids, kas kļūst arvien mazkustīgāks. Šīs dzīvesveida pārmaiņas kritiski ietekmēja Covid-19 pandēmijas noteiktie ierobežojumi. Bērni uzņem uzturu ar paaugstinātu kalorāžu, galvenokārt tas sastāv no augsta glikēmiskā indeksa ogļhidrātiem, piesātinātajiem taukiem un cukura, kas veicina liekas ķermeņa masas un aptaukošanās attīstību, Covid-19 laikā palielinājies uzkodu skaits dienas laikā, stresa situāciju dēļ pieauga našķošanās. Viena no galvenajām vecāku sūdzībām bērnu ārsta kabinetā: “Mans bērns pēdējo divu gadu laikā strauji pieņēmies svarā”.

Kopš 2020. gada marta piedzīvotas lielas izmaiņas bērnu ikdienā, kas ietvēra neskaitāmus ierobežojumus - mācības tika īstenotas attālināti, samazinājās socializācija ar vienaudžiem, palielinājās pie viedierīču ekrāna pavadītais laiks un attiecīgi krasi samazinājās fiziskajās aktivitātēs pavadītais laiks, izmainījās dienas un miega režīms, izpalika kultūras notikumi. No literatūras datiem zināms, ka citās pasaules valstīs pandēmijas laikā bērniem izteikti pieauga ķermeņa masas indekss (ĶMI), salīdzinot ar rādītājiem pirms pandēmijas.

  • ASV 2018. -2020. gadā veiktajā pētījumā bija iekļauti 432 302 bērni no 2 līdz 19 gadiem, kuriem tika pētīts ĶMI pieauguma temps pandēmijas laikā. Pētījumā novērots, ka ĶMI pieguma temps bērniem aptuveni dubultojies, salīdzinot ar pirmspandēmijas periodu. Šajā kohortā 2019. gada augustā bērnu īpatsvars ar aptaukošanos bija 19,3 %, bet 2020. gada augustā - jau 22,4 %.
  • Zviedrijas 2022. gada pētījuma rezultāti - pēc Covid-19 pandēmijas Zviedrijas 3-4 gadus jauniem bērniem aptaukošanās biežums pieauga no 2,8 % uz 3,9 %, bet virssvars vēl straujāk – no 9,5 % uz 12,4 %
  • 2021. gadā publicētajā Slovēnijas pētījumā satraucoši dati – 6–14 gadus jauniem zēniem laika posmā no 2019. līdz 2020.gadam aptaukošanās biežums pieauga par 22,7 %, un tāda paša vecuma meitenēm – par 19,7 %.
  • Anglijā NHS 2021. gada novembrī publicējis šokējošus datus: 4-5 gadus jaunu bērnu vidū aptaukošanās biežums 2019.-2020. gadā no 9,9 % 2020.-2021. gadā pieaudzis līdz 14,4 %, bet 10–11 gadu jaunu bērnu grupā šajā pašā 12 mēnešu laika intervālā aptaukošanās biežums pieaudzis no 21 % līdz 25,5 %. Tas nozīmē, ka katrs ceturtais 10-11 g.v. bērns ir ar aptaukošanos!

Galvenie bērnu aptaukošanās iemesli

Aptaukošanās ir daudzfaktoriāla (bioloģiskie, dzīvesveida, vides un sabiedrības, mentālie, sociālekonomiskie faktori), hroniska un kompleksa slimība, kuru visbiežāk veicina vairāku savstarpēji ietekmējošu faktoru kopums un kas izpaužas kā pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā tādā apjomā, kas kaitīgi ietekmē cilvēka veselību.

Par galvenajiem cēloņiem bērnu liekā svara attīstībai Covid-19 pandēmijas kontekstā tiek uzskatīti šie apsvērumi:

  • nesabalansēta uztura problēmas (palielināts augsta glikēmiskā indeksa ogļhidrātu, tauku, cukura, sāls, konservantu saturs uzturā, nepareizs olbaltumvielu sastāvs, saldie dzērieni, ātrās uzkodas, neregulāras ēdienreizes, biežas uzkodas, palielināts ēdiena porcijas lielums, palielināts našķošanās biežums),
  • samazinātas fiziskās aktivitātes, mazkustīgums,
  • nepietiekams miegs, miega traucējumi,
  • palielināts stress ikdienā – Covid-19 pandēmijas radītā emocionālā nospiestība, nedrošība, izolētība, kas nepārtraukti tika uzturētas ar cilvēkus degradējošāko emociju – bailēm. Šeit loma arī ģimenes ekonomiskai nestabilitātei, bailēm par savu tuvinieku veselību, masu mediju iebiedējošā taktika, nedrošība par nākotnes stabilitāti. Tas nozīmē, ka bērni visu pandēmijas laiku dzīvoja smaga hroniska stresa apstākļos ar visām no tā izrietošām sekām.
  • palielināts pie viedierīču ekrāna pavadītais laiks, ko noteica gan attālināto mācību prasības, gan kaut neliela socializēšanās iespēja.
Attēls
bērna attīstības modelis
Covid-19 pandēmijas ietekme uz bērnu aptaukošanās palielināšanos Bronfenbrennera bērnības attīstības modelī (adaptēts no: Journal of Public Health Research 2021; 10(s2):2673)

Psiholoģiskie faktori arī ietekmē cilvēka ēšanas paradumus. Daži bērni sāk vairāk ēst brīžos, kad ir stress, negatīvas emocijas, pārdzīvojums, dusmas, nomāktība. apēst kādas ļoti spēcīgas emocijas, kas visbiežāk ir negatīvas. Ēdiens uz brīdi samazina sāpīgo jūtu intensitāti.

Ēšana kļūst par problēmu, tad, ja tas ir vienīgais veids, kā dzīvē gūt prieku, baudu, tikt galā ar emocijām un pārvarēt stresu. Šādos gadījumos iespējams runāt par emocionālo ēšanu. Tā kā emociju rašanās problēma netiek atrisināta, veidojas noslēgts aplis:

Attēls
ēšanas aplis

Bērniem ar lieko svaru jau agrīni draud attīstīties nopietnas un paliekošas aptaukošanās radītas veselības problēmas: paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, 2. tipa cukura diabēts, sirds un asinsvadu slimības, depresija, D vitamīna deficīts, kuņģa – zarnu trakta saslimšanas, dzimumnobriešanas traucējumi, olnīcu darbības traucējumi meitenēm, dažāda veida audzēji, ortopēdiskas problēmas, nopietnas psiholoģiskas un neiroloģiskas problēmas, kā arī citas veselības problēmas. Bērnu un pusaudžu aptaukošanās ir daudz sarežģītāka problēma, salīdzinot ar pieaugušo vecumu. Vielmaiņas procesus bērniem un pusaudžiem ietekmē augšana, psihomotorā attīstība, dzimumnobriešana (pubertāte) un citu orgānsistēmu augšana un attīstība.

Covid-19 pandēmija vēl vairāk veicinājusi aptaukošanās izplatību bērnu un pusaudžu vidū, ietekmējusi bērnu aptaukošanās pakāpi, kas izraisīs jau agrīni veselības problēmas un hroniskas slimības.

Ko darīt?

Ārstiem un vecākiem jāsadarbojas, lai varētu savlaicīgi pamanīt liekā svara risku bērnam, jo bieži vien bērni un pusaudži ārstu redzeslokā nonāk, jau esot aptaukošanās radītām veselības problēmām. Taču būtu nepieciešams bērnus ar lieko svaru pamanīt agrīni un sākt mainīt dzīvesveida paradumus ģimenē, jo prevencija ir visefektīvākais līdzeklis cīņai ar lieko svaru.

Vecākiem ieteicams neatstāt bērna liekā svara parādīšanos nepamanītu, bet vērsties kopā ar bērnu pēc palīdzības pie ģimenes ārsta. Jāapzinās, ka dzīvesveida paradumus būs jāmaina visai ģimenei kopā. Bērnam un vecākiem jābūt motivētiem un izmaiņas jāveic mērķtiecīgi soli pa solim, lai rezultāts būtu pozitīvs.

Valstiskā līmenī būtu jāizstrādā bērnu aptaukošanās novēršanas nacionālā programma, iekļaujoties Eiropas Komisijas stratēģisko mērķu īstenošanā saistībā ar bērnu aptaukošanās pieauguma mazināšanu.

Lai uzzinātu, kādi ir vecāku novērojumi par bērnu svara, uztura un mentālās veselības pārmaiņām pandēmijas periodā, aicinām aizpildīt nelielu aptauju: https://forms.gle/qiFr6NRg8uJ399mb9

Atsauces
  1. World Obesity. Childhood Obesity: Maintaining momentum during Covid-19. Policy Brief
  2. A.Holmgren, S.Nejat, S.Edvinsson Sollander, N.Durbeej, A.Faldt. Obesity and overweight increased in pre-school Swedish children during the Covid-19 pandemic. ESPE 2022, P1-80
  3. Childhood obesity beyond Covid-19. The Lancet; 2021:Vol 6, e534
  4. Children and Teens Gained Weight at an Alarming Rate During the Pandemic, the CDC Says. https://www.npr.org/sections/coronavirus-live-update
  5. Childhood obesity in England soars during pandemic. https://www.theguardian.com/society/2021/nov
  6. Impact of Covid-19 lockdowns on physical fitness and prevalence of obesity in children. https://www.stopchildobesity.eu/impact-of-covid-19
  7. S.J.Lange, L.Kompaniyets, D.S.Freedman, E.M.Kraus, R.Porter, H.M.Blanck, A.B.Goodman. Longitudinal Trends in Body Mass Index Before and During the Covid-19 Pandemic Among Persons Aged 2-19 Years – United States, 2018 – 2020. Morbidity and Mortality Weekly Report; 2021; Vol 70: N37
  8. Rundle AG, Park Y, Herbstman JB, Kinsley EW, Wang YC. Covid-19 – related schoolclosings and risk of weght gain among children. Obesity 2020; 28: 1008-9
  9. Woolford, Sidell M, Li X. Changes in body mass index among children and adolescents during the Covid-19 pandemic. JAMA 2021. Epub Aug 27, 2021
  10. S.Bhattacharya, P.Aggarwal, O.Bera, S.M.Saleem, D.Shikha, V.Vallabh, R.Juyal, A.Singh. Covid-19 and childhood obesity (CO-BESITY) in the era of new normal life: A need for a policy research. Journal of Public Health Research 2021; 10(s2):2673
  11. J.Gailite. Metaboliskā sindroma riska faktori, komplikācijas un īpatnības bērniem un pusaudžiem ar aptaukošanos. Promocijas darbs;Rīga, 2022
  12. Browne NT, Snethen JA, Greenberg CS. When pandemics collide: The impact of Covid-19 on childhood obesity. J Pediatr Nurs 2021; 56:90-8
  13. Singh S, Roy D, Sinha K. Impact of Covid-19 and lockdown on mental health of children and adolescents: A narrative review with recommendations. Psychiatry Res 2020; 293: 113429
  14. Bronfenbrenner U, Cesi SJ. Nature-nature reconceptualized in developmental perspective: A bioecological model. Psychol Rev 1994; 101: 568-86