Liekā svara profilakse
Nepieļaut liekā svara un aptaukošanās attīstību bērniem iespējams, nodrošinot pareizu enerģētisko balansu – veselīgu kaloriju daudzumu atbilstoši bērna vecumam, to sabalansējot ar regulāru fizisko slodzi.
Liekais svars un aptaukošanās bērniem
Aptaukošanās ir hroniska un kompleksa saslimšana, ko visbiežāk veicina vairāku savstarpēji ietekmējošu faktoru kopums.
Attēls
Izveidots: 27. septembris, 2021. gads
Atjaunots: 2. marts, 2023. gads
Atjaunots: 2. marts, 2023. gads
Drukāt
Aptaukošanos visbiežāk veicina vairāku savstarpēji ietekmējošu faktoru kopums. Tie ir:
- bioloģiskie un ģenētiskie faktori;
- hroniskas saslimšanas;
- dzīvesveids un ēšanas paradumi;
- vide un sabiedrība;
- psiholoģiskie faktori.
Ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir netiešais rādītājs, kas palīdz novērtēt kopējo procentuālo tauku daudzumu organismā. ĶMI aprēķināšanai ārsti izmanto augumu un svaru, ievietojot to formulā: svars (kilogrami) dalīts ar augumu (metri) kvadrātā.
ĶMI= Svars (kg) / Augums (m)2
Atšķirībā no pieaugušajiem, bērnu un pusaudžu svars un augums ir mainīgi rādītāji, tādēļ arī ĶMI arī ir mainīgs rādītājs, un tiek vērtēts pēc līknēm attiecībā pret dzimumu un vecumu.
Document
ĶMI rezultātu interpretācija:
1. normāls svars tiek definēts robežās no 15. līdz 85. procentilei;
2. liekais svars (liekā ķermeņa masa) tiek definēts no 85. procentiles, taču izdala divas pakāpes:
- virssvars - robežās no 85. līdz 94. procentilei;
- aptaukošanās - virs 95. procentiles.
Aptaukošanās saistīta ar nopietniem veselības traucējumiem, kas attīstās agrīni un noved pie dzīves kvalitātes pasliktināšanās un mirstības palielināšanās. Aptaukošanās var novest pie 2. tipa cukura diabēta, kura biežums bērnu vecumā pēdējo 20 gadu laikā pieaudzis 10 reizes.
2. tipa cukura diabēta pazīmes nav izteiktas, tās parādās pakāpeniski, tāpēc ilgi var palikt nepamanītas. Lai atklātu 2. tipa cukura diabētu, bērns mērķtiecīgi jāizmeklē. Taču diemžēl, konstatējot 2. tipa cukura diabētu, tas tiek diagnosticēts kopā ar tā komplikācijām. Visbiežāk - ar paaugstinātu asinsspiedienu, traucētu nieru darbību, acu problēmām, jušanas traucējumiem, nepareizu tauku vielmaiņu, mugurkaula un gūžu problēmām, sirds problēmām un citām.
Ar aptaukošanos var būt saistītas šādas veselības problēmas: paaugstināts arteriālais asinsspiediens, traucēta tauku vielmaiņa (dislipidēmija), kardiovaskulārās slimības, agrīna ateroskleroze, kas var novest pie agrīna infarkta, žultsakmeņu slimība. Var parādīties elpošanas orgānu darbības traucējumi, rasties miega problēmas, ko veicina nepareiza elpošana miegā. Tāpat var būt traucētas aknu funkcijas, aptaukošanās var rosināt dziļo vēnu trombozes attīstību. Meitenēm var būt traucēta olnīcu darbība. Liekais svars un aptaukošanās ietekmē arī balsta un kustību sistēmu, radot ortopēdiskas problēmas, piemēram, sāpes un iespējamus lūzumus gūžas kakliņā, plakano pēdu. Nenoliedzami aptaukošanās ietekmē arī mentālo veselību, radot nopietnas psiholoģiskas un neiroloģiskas problēmas, ir pazemināta pašvērtējuma un depresijas risks. Bērni ar aptaukošanos var piedzīvot grūtības sociālajā dzīvē, jo var attīstīties uzvedības traucējumi, mācīšanās grūtības un sociālās adaptācijas traucējumi.
Simptomu apraksts
Katram bērnam aptaukošanās simptomi var būt atšķirīgi. Tās var būt izmaiņas izskatā, par ko liecina strijas uz gurniem un vēdera, tumša āda ap kaklu un citās vietās (acanthosis nigricans), taukaudu palielināšanās krūšu rajonā, kas ir psiholoģiski apgrūtinoša zēniem. Psiholoģiskus simptomus veicina apkārtējo ķircināšana, kas var rezultēties pazeminātā pašvērtējumā un/vai ēšanas traucējumos (bulīmija, anoreksija u.c.). Simptomi var izpausties arī plaušu sistēmas darbībā - pie fiziskas slodzes trūkst elpas, parādās miega apnoja (elpas aizture miegā). Par aptaukošanos var liecināt arī gremošanas sistēmas traucējumi (aizcietējumi, gastroezofagāls reflukss), reproduktīvās sistēmas traucējumi - agrīna pubertāte un neregulāri menstruālie cikli meitenēm, aizkavēta pubertāte zēniem, kā arī kaulu un locītavu sistēmas problēmas - plakanā pēda, sāpes ceļgalos, gūžu mežģījumi u.c.
Cēloņi
Arī aptaukošanās cēloņi var būt atšķirīgi. Jāņem vērā, ka tikai neliela daļa (vien 1-2% no bērnu aptaukošanās gadījumiem) saistīti ar nopietnām endokrīnām vai ģenētiskām problēmām. To var veicināt arī iedzimtība un traucēta augļa attīstība grūtniecības laikā - neiznestība, mazs vai liels dzimšanas svars.
Citi aptaukošanās cēloņi ir vispārzināmi un novēršami, piemēram - pastiprināts nesabalansēta uztura patēriņš (nepareiza zīdaiņa barošana, palielināts ogļhidrātu un tauku saturs uzturā, nepareizs olbaltumvielu sastāvs, saldināto dzērienu lietošana, ātrās uzkodas, neregulāras ēdienreizes, biežas uzkodas, pārāk lielas porcijas lielums). To veicina modernais dzīvesstils - viedierīču pastiprināta lietošana un samazināta fiziskā aktivitāte.
Izmeklējumu apraksts
ĶMI (ķermeņa masas indeksa) izvērtēšana, asinsspiediena mērīšana, dzīvesveida paradumu, fizisko aktivitāšu pārrunāšana. Nepieciešamības gadījumā ārsts var nozīmēt papildu analīzes saistīto saslimšanu un komplikāciju diagnostikai.
Ārstniecība, simptomu mazināšana
Pamata ārstēšana ir profilaktiski pasākumi, lai liekais svars neveidotos, jeb veselīga dzīvesveida organizēšana ģimenē:
- pareizs sabalansēts, daudzveidīgs uzturs visai ģimenei, no uztura izslēdzot jebkādus saldinātos dzērienus;
- jānodrošina pietiekams ūdens patēriņš atbilstoši bērna vecumam;
- jāsamēro ēdiena porciju lielums, nespiežot bērnu ēst, ja viņš to negrib;
- kopā ar bērnu jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, veicinot pieradumu un uzlabojot fizisko formu (ideālā gadījumā katru dienu jānodrošina vidējas intensitātes fiziskas aktivitātes vismaz 30 - 60 minūtes);
- jānodrošina regulārs miega režīms (8 -12 stundas dienā atkarībā no bērna vecuma).
Vecāki ir paraugs bērnam, tādēļ visi šie ieteikumi jārealizē ģimenei kopā!
Komplikāciju un hronisku slimību gadījumā ārsts var nozīmēt papildus medikamentozu terapiju.
Profilakse
Vissvarīgākais uzdevums: nepieļaut aptaukošanās attīstību bērniem, nodrošinot pareizu enerģētisko balansu – veselīgi pareizu kaloriju daudzumu atbilstoši bērna vecumam, to sabalansējot ar regulāru fizisko slodzi.
Speciālisti, pie kā vērsties
Ja, izvērtējot sava bērna ĶMI, tiek konstatēts liekais svars:
- virssvara (ĶMI no 85. līdz 94. procentilei) gadījumā - nepieciešams vērsties pie ģimenes ārsta, lai veiktu vispārējo veselības pārbaudi (asinsspiediens, asins analīzes utt.), atklātu iespējamos veselības traucējumus vai hronisko slimību risku, pārrunātu par sabalansēta uztura pamatprincipiem un fiziskām aktivitātēm.
- aptaukošanās (ĶMI virs 95. procentiles) gadījumā - nepieciešama ne tikai ģimenes ārsta uzraudzība, bet arī bērnu endokrinologa konsultācija, lai veiktu padziļinātus izmeklējumus par iespējamām veselības problēmām un hroniskām slimībām.
Saistītās ārstu specialitātes
Informatīvie materiāli
Liekais svars un aptaukošanās jeb adipozitāte
Tipiski, nosakot aptaukošanos, tiek aprēķināts cilvēka ķermeņa masas indekss (ĶMI), kur nosaka vai indivīda svars atbilst vecumā noteiktajā normas kategorijā.
Liekais svars
Kā tikt galā ar lieko svaru?
Covid-19 pandēmijas sekas – bērnu aptaukošanās epidēmija
Liekā svara problēma bērniem kļūst arvien aktuālāka visā pasaulē, Covid-19 pandēmijas laikā piedzīvotie ierobežojumi veicinājuši liekā svara attīstību arī iepriekš veseliem bērniem.
Pandēmijas sekas: arī liekais svars bērniem un pusaudžiem
“Mans bērns pēdējo divu gadu laikā ir strauji pieņēmies svarā,” arvien biežāk saka vecāki, nonākot endokrinologa kabinetā. Kaut arī pandēmijas stingrie ierobežojumi ir garām, Bērnu slimnīcas speciālisti joprojām novēro bērnu un pusaudžu aptaukošanās pieaugumu.