Masaliņas ir lipīga, vīrusa izraisīta infekcija, kas norit ar izsitumiem.
Pārsvarā šī ir viegli noritoša infekcija, īpaši maziem bērniem.Slimības inkubācijas periods ir 14-21 diena. Inficētā persona ir lipīga apmēram 7 dienas pirms izsitumu parādīšanās un 7 dienas pēc to parādīšanās. Tomēr apmēram pusei inficēto personu slimība var noritēt bez tai raksturīgajiem izsitumiem, tāpēc saslimšanu ir grūti atpazīt.
Masaliņu gadījumā komplikācijas novērojamas reti, tās var izpausties kā asiņošana trombocitopēnijas (zems trombocītu līmenis asinīs) dēļ (1 gadījums uz 3000 saslimušo) vai smadzeņu iekaisums – encefalīts (1 gadījums uz 6000 saslimušajiem). Encefalīts var attīstīties infekcijas akūtajā stadijā arī tad, ja nav raksturīgo masaliņu izsitumu, kā arī pēc akūtās stadijas. Iznākumi parasti ir labvēlīgi.
Viena no smagākajām masaliņu komplikācijām ir iedzimto masaliņu sindroms, kas attīstās, ja nevakcinēta grūtniece inficējas ar masaliņu vīrusu. Īpaši smagi bojājumi auglim rodas, ja inficēšanās notikusi grūtniecības agrīnā periodā (līdz 10. grūtniecības nedēļai). Šajā gadījumā grūtniecība var pārtraukties ar spontāno abortu. Bērnam piedzimstot, līdz 90% pieaug risks iedzimtiem dažādu orgānu sistēmu bojājumiem. Biežāk tiek skarta sirds (iedzimtas sirdskaites), tāpat ir raksturīgi redzes un dzirdes traucējumi, aknu un liesas bojājumi, arī smadzeņu bojājumi.
Pasaulē joprojām katru gadu tiek reģistrēti jauni masaliņu gadījumi, lai gan kopš vakcinācijas uzsākšanas to daudzums ir krasi samazinājies.
Slimības sākumā var novērot vieglus saaukstēšanās simptomus, Masaliņām raksturīgie izsitumi sākotnēji parādās uz sejas un 24 stundu laikā pārklāj visu ķermeni. Izsitumi izzūd nākamo trīs dienu laikā, tāpēc reizēm šo slimību dēvē par trīs dienu masalām. Pusaudžiem un pieaugušām sievietēm masaliņas var noritēt kā locītavu iekaisums, pārsvarā skarot sīkās locītavas (pirkstu starpfalangu locītavas). Locītavu iekaisums ir masaliņu vīrusa izraisīts un izzūd apmēram viena mēneša laikā.
Vīrusa transmisija no cilvēka uz cilvēku notiek gaisa pilienu veidā, tiem šķaudot vai klepojot.
Simptomus atvieglojoša. Nav iespējama specifiska terapija.
Latvijā vakcinācija pret masaliņām uzsākta 1993. gadā. To var saņemt ar kombinēto masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta vakcīnu (MMP), kas ir dzīva novājināta vakcīna. Pirmā deva jāsaņem 12 – 15 mēnešu vecumā, bet revakcinācija jāveic 7 gadu vecumā.
Vakcinācija pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu iespējama ar kombinētu - MMP vakcīnu. Tā ir dzīva, novājināta vakcīna, kas, lai arī satur dzīvus, novājinātus vīrusus, tie ir pārāk vāji, lai izraisītu saslimšanu veseliem cilvēkiem un personām ar viegli nomāktu imūno atbildi.
