Pārlekt uz galveno saturu

Mazs gestācijas vecumam

Mazs gestācijas vecumam (MGV) – tas ir bērns, kura svars, augums un galvas apkārtmērs ir mazāks par normu tai grūtniecības nedēļai, kurā bērniņš nācis pasaulē.

Attēls
mazs svars
Izveidots: 7. novembris, 2021. gads
Atjaunots: 29. decembris, 2022. gads

Šāds bērns var būt vienkārši mazs, jo to nosaka viņa ģenētika, rases īpašības.

Tā var būt intrauterīnās augļa attīstības aizture (IUAA), proti, bērns aug lēnāk, viņa svars un augums atpaliek no normas, kādai vajadzētu būt konkrētā grūtniecības nedēļā. Tas attīstās grūtniecības laikā – pirmajā, otrajā vai trešajā trimestrī. Parasti šis stāvoklis veidojas, pastāvot kādai problēmai: mātes patoloģijai vai slimībai, placentas/dzemdes patoloģijai vai bērniņa slimībai. Intrauterīnās attīstības aizture (IUAA) – stāvoklis, kad auglis grūtniecības laikā nevar sasniegt ģenētiski noteiktu potenciālo izmēru (atbilstoši grūtniecības nedēļai noteiktu auguma un garuma normu) un dzimst mazs gestācijas vecumam.

Simptomu apraksts

Bērniņam piedzimstot, viņu novērtē, izmantojot speciālas līknes, ar kuru palīdzību jaundzimušā ķermeņa masu, galvas apkārtmēru un garumu salīdzina ar grūtniecības nedēļai atbilstošo normu.

Ja bērns ir mazs gestācijas vecumam, viņu nepieciešams novērot biežāk un, iespējams, ilgāk nekā bērniņu, kas dzimis ar grūtniecības nedēļai atbilstošu svaru un garumu.

Šādiem bērniņiem biežāk attīstās hipoglikēmija (zems glikozes līmenis asinīs), trombocitopēnija (samazināts trombocītu skaits asinīs), asins viskozitāte un policitēmija (paaugstināts eritrocītu un hematokrīta līmenis), termoregulācijas nestabilitāte (nespēja noturēt normālu ķermeņa temperatūru, jutība pret zemāku temperatūru, nepieciešamība pēc papildu drēbju kārtām vai sedziņas un papildu siltuma avota), nieru un zarnu darbības traucējumi. Šie traucējumi ir sekas grūtniecības laikā noritošiem procesiem bērna organismā, placentas asinsvados vai mātes organismā. Tomēr ne visiem bērniņiem, kuri piedzimuši mazi gestācijas vecumam, attīstās šie traucējumi, taču novērošana nepieciešama katram no viņiem.

Cēloņi

Šāds bērns var būt vienkārši mazs, jo to nosaka viņa ģenētika, rases īpašības.

Tā var būt intrauterīnās augļa attīstības aizture (IUAA), proti, bērns aug lēnāk, viņa svars un augums atpaliek no normas, kādai vajadzētu būt konkrētā grūtniecības nedēļā. Parasti šis stāvoklis veidojas, pastāvot kādai problēmai: mātes patoloģijai vai slimībai, placentas/dzemdes patoloģijai vai bērniņa slimībai, un tas attīstās grūtniecības laikā – pirmajā, otrajā vai trešajā trimestrī.

Intrauterīnās attīstības aizture (IUAA) – stāvoklis, kad auglis grūtniecības laikā nevar sasniegt ģenētiski noteiktu potenciālo izmēru (atbilstoši grūtniecības nedēļai noteiktu auguma  garuma un svara normu), un dzimst mazs gestācijas vecumam.

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Novērošanu pēc dzmedībām nodrošina medicīnas personāls dzemdību nodaļā un palīdz vecākiem agrīnajā aprūpē, ja ir novērojamas veselības problēmas:

1. Termoregulācija. Jānodrošina grūtniecības nedēļai un dzīves dienai atbilstoša ķermeņa temperatūra. Ja nepieciešams, jāizmanto papildu drēbītes vai siltuma lampa.

2. Ēšanas traucējumi. Rekomendē veicināt ēdināšanu (zīdīšanu/ēdināšanu no pudeles) ik pēc trim stundām. 

Zīdīšana:

  • Bērns obligāti regulāri jāliek pie krūts, MGV bērniņam ir grūtāk pašam kontrolēt ēšanas režīmu, salīdzinot ar citiem bērniņiem. MGV bērniem ātrāk attīstās zems glikozes līmenis, jo grūtniecības laikā sakrātās organisma rezerves ir daudz mazākas, tāpēc pēc dzimšanas ēdināšanas procesu rūpīgāk jākontrolē māmiņai un medicīnas personālam;
  • Pirmajās 24 stundās mātei jālūdz konsultācija laktācijas (piena veidošanās un izdalīšanās no krūts dziedzeriem) stimulācijas jautājumā;
  • Jāveic piena atslaukšana pirmo 4-6 stundu laikā pēc dzemdībām, tas stimulēs turpmāko laktāciju un dos iespēju pabarot bērniņu ar pirmpienu, ja bērns pats kāda iemesla dēļ agrīnajā periodā nevar zīst.

Barošana ar pudeli:

  • Ja kādu iemeslu dēļ zīdīšana nav iespējama, jaundzimušajam piedāvā donora pienu vai piena maisījumu ik pēc trim stundām, lai nepieļautu glikozes līmeņa krišanos līdz kritiskam;
  • Ja svara zudums ir 3-10% diennaktī, tad jāapsver jautājums par papildu barošanu caur zondi. No tā nevajag baidīties, tā ir īslaicīga nepieciešamība, lai bērns sasniegtu dzimšanas svaru un varētu pilnvērtīgi zīst.

3. Hipoglikēmija

Jāveic glikozes līmeņa monitorings:

  • Pirmajās stundās pēc dzimšanas nepieciešama glikozes līmeņa kontrole un korekcija (ja tāda ir vajadzīga) un agrīna ēdināšanas uzsākšana;
  • Jāveic glikozes līmeņa atkārtota kontrole, īpaši pirmo 36 dzīves stundu laikā;
  • Ja sasniegts stabils glikozes līmenis asinīs un barošana ar krūti vai pudeli norit sekmīgi, kontroli pārtrauc.

Veicot papildu novērtēšanu, ārsts lemj arī par citu rādītāju – elpošanas funkcijas, sirdsdarbības un oksigenācijas (skābekļa piesātinājums asinīs) – kontroli. Tāpat veic nepieciešamās analīzes, lai noteiktu eritrocītu, trombocītu, hematokrīta daudzumu asinīs un pārliecinātos, ka bērnam nav infekcijas.

Profilakse

Pētījumi rāda, ka turpmāk šiem bērniem ir nosliece uz tā saucamajām “pieaugošo” saslimšanām:

  • Neiroloģiskām – hiperaktivitāti, mācīšanas problēmām, nenoturīgu uzmanību, kognitīvo funkciju un intelektuālo spēju izmaiņām;
  • Kardiovaskulārām – sirds asinsvadu slimībām, tajā skaitā hipertensiju;
  • Endokrinoloģiskām – insulīna rezistenci, otrā tipa cukura diabēta attīstību, var būt aizkavēta augšana pubertātes vecumā. Meitenēm pastāv lielāks olnīcu disfunkcijas un samazinātas auglības risks, savukārt zēniem biežāk ir hipospādija (urīnizvadkanāla atveres defekts) un kriptorhisms (nav noslīdējuši sēklinieki);
  • Vielmaiņas slimībām – dislipidēmiju (patoloģisks holesterīna daudzums asinīs), metabolo sindromu;
  • Nieru darbības traucējumiem.

 Tieši tāpēc ilgstošajā novērošanā MGV bērnam jāpievērš īpaša uzmanība: jākontrolē svars, augums, galvas apkārtmērs reizi trijos mēnešos pirmajā dzīves gadā un reizi pusgadā turpmāk, kā arī āņem vērā, ka priekšlaicīgi dzimušie MGV bērni var sasniegt vecumam atbilstošas vidējās normas līdz četru gadu vecumam vai pat vēlāk.

Rekomendācijas

Ilgstoša ekskluzīva zīdīšana ar savlaicīgi un pareizi ieviestu piebarošanu (pēc vadošo pediatru vadlīniju rekomendācijām to dara ne ātrāk par 16 nedēļu vecumu un ne vēlāk par 24 nedēļu vecumu), lai pasargātu no dažām MGV bērniem raksturīgām intelekta nepilnībām un samazinātu adipozitātes (virssvara veidošanās) risku.

Šiem bērniem jāpiedāvā veselīgs uzturs un jāveicina veselīgs dzīvesveids:

  • Obligāta fiziskā aktivitāte.
  • Kaitīgo faktoru, proti, smēķēšanas novēršana pubertātes vecumā.
  • Virssvara profilakse.

Nepieciešama arteriālā spiediena pārbaude 1-2 reizes gadā.

Papildus jālieto omega-3 taukskābes, kas samazina paaugstināta asinsspiediena attīstīšanās un asinsvadu sieniņu progresējošas sabiezēšanas risku.

Saistītās ārstu specialitātes

HORMONE RESEARCH IN PÆDIATRICS. BrainDevelopment, IntelligenceandCognitiveOutcomeinChildrenBornSmallforGestationalAgeJanuary 15, 2010.

ClinicalEndocrinologyandMetabolismEffectsofbeingbornsmallforgestationalageonlong-termintellectualperformanceVolume 22, Issue 3, June 2008, 477-488.

Children`sHospitalofPhiladelphiaSmallforGestationalAge