Pārlekt uz galveno saturu

Norovīrusa infekcija

Norovīruss ir ļoti lipīgs (kontagiozs) vīruss, kas izraisa zarnu infekciju ar vemšanu un caureju (diareju).

Attēls
vīrusi
Izveidots: 9. novembris, 2021. gads
Atjaunots: 7. decembris, 2022. gads

Ar norovīrusa infekciju var slimot dažāda vecuma cilvēki jebkurā gadalaikā. Šī infekcija ir viens no biežākajiem vemšanas un caurejas iemesliem visā pasaulē.

Norovīruss izraisa iekaisuma veidošanos kuņģī un zarnās (gastroenterītu) ar sliktāku šķidruma un uzturvielu uzsūkšanos zarnās un šķidru, nesagremotu vēdera izeju.

Slimība parasti sāk izpausties 12–48 stundas pēc kontakta ar infekciju (inkubācijas periods). Visbiežāk slimība ilgst 1–3 dienas, taču simptomi var saglabāties ilgāk un būt smagāki bērniem, kas jaunāki par 12 mēnešiem, cilvēkiem gados un cilvēkiem ar imunitātes traucējumiem.

Simptomu apraksts

Norovīrusa infekcijas simptomi ir slikta dūša, vemšana, ūdeņaina diareja, sāpes vēderā. Vemšana ir izteiktāka nekā pie citām zarnu infekcijām. Tomēr asiņu vai gļotu piejaukums fēcēs norovīrusa infekcijai nav raksturīgs. Tāpat pacientiem reti novēro paaugstinātu ķermeņa temperatūru, galvassāpes, sāpes muskuļos.

Sliktas dūšas dēļ bērni bieži atsakās ēst un dzert, kas kopā ar biežu vemšanu un biežu šķidru vēdera izeju var novest pie liela šķidruma zuduma jeb atūdeņošanās. Jo jaunāks bērniņš un smagāka slimība, jo ātrāk notiek atūdeņošanās. Atūdeņošanās pazīmes ir slāpes, sausas lūpas un mēle, asaru trūkums raudot, uzbudinājums/nemiers vai vēlāk miegainība/apātiskums, samazināta urinācija, ātra sirdsdarbība un elpošana.

Sarežģījumus novēro reti:

  • Ir iespējami nervu sistēmas sarežģījumi – krampji;
  • Cilvēkiem ar smagu imunitātes nomākumu ir iespējama hroniska diareja, kas turpinās vairākus mēnešus;
  • Infekcijas akūtajā posmā iespējami arī pārejoši zarnu normālas kustības traucējumi jeb ileuss, zarnu invaginācija (vienas zarnas daļas iespiešanās otrā).

Ar norovīrusa infekciju var slimot atkārtoti, jo ir daudz norovīrusa tipu, un infekcija ar vienu tipu ne vienmēr pasargā no saslimšanas ar citu. 

Izmeklējumu apraksts

Norovīrusa infekciju pierāda, nosakot norovīrusa daļiņu (antigēnu) klātbūtni fēcēs. Ārsts var nozīmēt fēču parauga savākšanu infekcijas pierādīšanai, ja tas ir nepieciešams.

Iespējamo izmeklējumu saraksts

Ārstniecība, simptomu mazināšana

Norovīrusa infekcijai nav pieejama specifiska ārstēšana. Antibiotikas šīs infekcijas ārstēšanai nelieto, jo tās neārstē vīrusinfekcijas.

Galvenais ir šķidruma zuduma kompensācija, dzerot daudz šķidruma. Bērnam bieži jāpiedāvā padzerties pa malkam – ūdeni, morsu, nesaldu sulu, sporta izotonisku šķīdumu, kas nesatur kofeīnu, vai vislabāk – speciālu rehidratācijas šķīdumu, kas satur ūdeni, sāļus un glikozi noteiktā koncentrācijā, piemēram, “Rehydron”. Nav ieteicami dzērieni un ēdieni ar augstu cukura saturu, jo tie var pasliktināt diareju.

Bērnam jāpiedāvā ēst; ja apetīte samazināta, tad mazākām porcijām un biežāk. Speciāla diēta nav jāievēro, bet pacienti parasti labāk panes netreknus un ne ļoti saldus ēdienus. Mazam bērnam jāturpina zīdīšana vai barošana ar piena maisījumu, samazinātas apetītes gadījumā piedāvājot krūti vai pudelīti biežāk. Piena maisījums nav jāatšķaida vairāk kā parasti.

Ilga neēšana, vemšana mazam bērnam var izraisīt hipoglikēmiju jeb samazinātu cukura līmeni asinīs. Pie hipoglikēmijas bērns var būt uzbudināts, miegains, apātisks, nosvīdis, trīcēt, būt bāls – šādā gadījumā ieteicams dot dzert cukuru saturošus dzērienus (sulu, saldu tēju) un vēlāk dot ēst produktus, kas satur saliktos ogļhidrātus (maizi, cepumu, putru).

Vidējas vai smagas atūdeņošanās gadījumā (par to liecina sausas lūpas un mēle, uzbudinājums, apātiskums, miegainība, samazināta urinācija, nespēja dzert šķidrumu) var būt nepieciešama ārstēšanās slimnīcā. Ārsts var nozīmēt papildu analīzes un izmeklējumus, paskaidrojot to nepieciešamību un vēlāk rezultātus. Var tikt nozīmēta urīna apjoma mērīšana.

Ja slimības gaita ir smagāka, ārsts var nozīmēt dažus medikamentus – zāles ātrākai gāzu izvadei (simetikonu), pretdiarejas līdzekļus (diosmektītu vai racekadotrilu), pretvemšanas līdzekli, prettemperatūras un pretsāpju līdzekļus, probiotikas jeb labās baktērijas. Ārsts nozīmēs šķidruma (tajā skaitā speciālu orālas rehidratācijas šķīdumu) došanu caur muti, zondes ievadi kuņģī un šķidruma ievadi caur to vai smagākos gadījumos – šķidruma ievadi vēnā. Svarīgi atcerēties, ka bērniem pie diarejas nedrīkst dot zarnu kustības nomācošus līdzekļus, piemēram, loperamīdu.

Kopumā norovīrusa infekcija ir pašlimitējoša, parasti salīdzinoši vieglu gaitu un reti prasa papildu medikamentu ievadi.

Cēloņi

Norovīruss ir ļoti lipīgs (nepieciešams “apēst” maz vīrusa daļiņu, lai saslimtu) un izplatās fekāli orālā ceļā jeb vīrusa daļiņām nonākot no fēcēm vai atvemtām masām uz rokām un vēlāk mutē.

Vīrusu ar netīrām rokām var izplatīt uz dažādām virsmām un priekšmetiem (tualetes poda virsma, durvju rokturi, bērnu spēļmantas), kur tas saglabājas ilgstoši, jo ir izturīgs pret dažādiem vides faktoriem.

Ja vesels cilvēks aiztiek virsmas un priekšmetus, uz kuriem atrodas vīrusa daļiņas, un vēlāk aiztiek seju, liek rokas mutē un ēd ar nenomazgātām rokām, viņš var “apēst” vīrusa daļiņas un saslimt.

Ja cilvēks, kas ir slims ar norovīrusa infekciju, nav kārtīgi nomazgājis rokas pēc tualetes apmeklējuma un pēc tam aiztiek pārtikas produktus vai gatavo ēst, viņš šādā veidā ar vīrusu var “aplipināt” arī ēdienu.

Ar norovīrusu var inficēties, dzerot netīru ūdeni (no akas vai ezera), kurā varētu būt nonākušas cilvēku fekālijas. Inficēties var arī peldoties ūdenstilpnēs vai baseinā, kurā pirms tam peldējies cilvēks ar diareju (caureju).

Profilakse

Vakcīnas pret norovīrusa infekciju nav.  Galvenais veids, kā sevi pasargāt no šīs un citām zarnu infekcijām, ir rūpīga roku mazgāšana un higiēnas principu ievērošana.

  1. Roku higiēna. Rokas jāmazgā rūpīgi ar ūdeni un ziepēm (skat. video par roku mazgāšanu)  pēc tualetes apmeklējuma, pēc pamperu maiņas, pirms ēšanas, pirms zāļu dzeršanas, pirms ēdiena gatavošanas, pēc veikala, poliklīnikas un citu sabiedrisku vietu apmeklēšanas, kā arī jebkurā brīdī, kad rokas izskatās netīras vai ir netīru roku sajūta.
  2. Uzkopšana. Ja mājās ir diarejas slimnieks, vēlama virsmu mazgāšana un dezinfekcija (lietojiet hloru saturošus vai citus līdzekļus, kas darbojas pret vīrusiem), rūpīga slimnieka veļas mazgāšana (ar mazgāšanas līdzekli un karstu ūdeni), veļas žāvēšana augstā temperatūrā.
  3. Mājas režīms. Diarejas slimniekam nevajadzētu gatavot ēst citiem ģimenes locekļiem, strādāt restorānā, skolā vai bērnudārzā ar bērniem, aprūpēt pacientus, peldēties baseinā un citās ūdenstilpnēs, apmeklēt dārziņu, skolu, darbu, kamēr ir slimības simptomi, kā arī vēl divas dienas pēc simptomu izzušanas.
  4. Higiēna virtuvē. Svarīgi rūpīgi mazgāt augļus, dārzeņus un zaļumus pirms to ēšanas, dzert drošu, tīru ūdeni, kā arī pirms ēšanas kārtīgi termiski apstrādāt vēžveidīgos.
  5. Norovīruss vislielākā apjomā izdalās ar fēcēm un atvemtām masām pirmajās slimības dienās, bet dažreiz tas var saglabāties fēcēs pat divas vai vairākas nedēļas pēc slimības sākuma, līdz ar to rūpīga higiēna ir svarīga arī pēc atveseļošanās.

Saistītās ārstu specialitātes

Informatīvie materiāli

O’Ryan M.et al. Norovirus. Up-To-Date uz pierādījumiem balstītā medicīnas datu bāze. Literatūras pārskats aktuāls līdz 2021. gada augustam. Citēts 12.09.2021.

Pacientiem paredzēti CDC informatīvi materiāli. Citēts 12.09.2021.